Kam bīstami migloti rapši. Vai sunim pēc pastaigas miglotā rapšu laukā var iestāties nieru mazspēja? 69
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lielu ažiotāžu sabiedrībā izraisīja suns Tako, kura saimnieks Edijs Majors sociālajos tīklos apgalvoja, ka veselības problēmas sunim (“atteicās nieres”) radušās pēc pastaigas miglotā rapšu laukā.
Lai gan Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) aicināja saimnieku norādīt konkrēto lauku, kur suns pastaigājās, lai to varētu pārbaudīt, tas tomēr nebija iespējams, jo, izrādās, suns bija devies brīvsolī uz vairākām stundām, tāpēc nebija skaidrs, kur un ko viņš darījis šajā laikā.
Sarunā ar veterinārijas ekspertiem mēģinājām noskaidrot, vai un kā dzīvniekus var ietekmēt sējumu miglošana ar augu aizsardzības līdzekļiem (AAL) un kādas tam var būt sekas.
Var ietekmēt dzīvniekus
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko stāsta, ka pesticīdu, herbicīdu un fungicīdu izmantošana var ietekmēt dzīvnieku veselību – to apliecina pētījumi gan ar grauzējiem, gan citiem dzīvniekiem.
Tako gadījumā gan ir daudz neskaidrību, jo nav zināmi analīžu rezultāti un tas, vai suns vispār bijis rapšu laukā un cik ilgi tur atradies. Nieru mazspēja suņiem varot parādīties pēkšņi, un to var ietekmēt daudzi faktori.
Taču Kovaļenko uzsver, ka rapši ir bīstami atgremotājdzīvniekiem, jo var izraisīt neiroloģisku reakciju – tas attiecas uz govīm, kazām, aitām, stirnām.
Šādi gadījumi mēdz būt pavasarī, kad izsalkušie dzīvnieki saēdas rapšus un tad sākas neiroloģiskas pazīmes, kas atsevišķos gadījumos var novest pat pie dzīvnieku nāves.
Par rapšu ietekmi uz citiem dzīvniekiem, tostarp suņiem, šādu ziņu nav.
“Šajā gadījumā nedomāju, ka miglošana vai rapšu lauka tuvums sunim varēja izraisīt nieru mazspēju. Šāda problēma ir arī suņiem, kas dzīvo pilsētā un rapšus nekad dzīvē nav redzējuši,” pauda Kovaļenko.
Viņam piekrīt veterinārārste Lita Konopore, sakot, ka konkrētajai suņu šķirnei ir problēmas ar nieru mazspēju un nevar saskatīt cēloņsakarību ar suņa pastaigu rapšu laukā.
Tomēr Konopore zina teikt, ka lauksaimnieki grēko ar lauku miglošanu bez iepriekšējas brīdināšanas un šī problēma būtu jārisina. “Lauksaimnieku intereses ir jāsalāgo ar visas sabiedrības interesēm,” pauda Konopore.
Veterinārārste Māra Viduža skaidro: līdzīgi kā dzīvniekiem, arī augiem ir vairāki audzēšanas cikli, tostarp barošana un ārstēšana.
Barošana nozīmē minerālmēslu vai digestāta lietošanu, savukārt ārstēšana vai profilakse – vairākus miglošanas ciklus – bez tiem raža būtu daudz mazāka.
Rapšu un labības lauku miglošanai tiek izmantota ķīmija – AAL – un tas notiek saskaņā ar uzrādīto receptūru.
Ķimikālijas maksā pietiekami daudz, lai zemnieks lieki tās netērētu. Jebkuras zāles ir naudas jautājums gan veterinārijā, gan augu audzēšanā, piebilst Viduža.
“Dzīvniekus miglošana ietekmē tad, ja tie trāpās neīstajā laikā un neīstajā vietā. Ja man pa priekšu aizbrauks traktors, kas miglo lauku, un es tūlīt tajā iebridīšu, visticamāk, kādu iespaidu tas atstās,” komentē Māra Viduža.
Turklāt visiem AAL piemīt kāda specifiska smaka, kas, iespējams, rada atbaidīšanas efektu, lai neviens dzīvnieks nelīstu miglotajā laukā.
Veterinārārstei piederošā zeme atrodas blakus lielsaimnieka zemei, un viņa atzīst, ka lieliski var saost, kad zemnieks miglo laukus.
Labais tonis būtu pabrīdināt kaimiņus par to, ka lauki tiks migloti, kā arī stāstīt par savām darbībām un kam tas nepieciešams. Lai paziņotu, ka kāds no AAL atstājis iespaidu uz suni, jāveic izmeklējumi un jāņem analīzes no konkrētā lauka, lai Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) tās var pārbaudīt.
Paraugi būtu jāņem arī no dzīvnieka, lai varētu noskaidrot, kas atrodas viņa audos.
“Iespējams, ka tajā brīdī bija kāda ļoti liela apstākļu sakritība, kāpēc suns, izskrienot cauri konkrētam rapšu laukam, pēkšņi saslima. Taču analoģijai – stirnas un mežacūkas ganās gan rapšu, gan labības laukos, bet neviena beigta nav redzēta,” tā Māra Viduža.
Daudz emociju
Eksperti saskata, ka Tako stāstā ir ļoti daudz emociju, bet maz argumentu, lai tiktu pie skaidrības.
“Emocijas ir sakāpinātas, redzams, ka cilvēki šobrīd vēršas nevis pret zemniekiem, bet domā plašāk – par zaļo dzīvesveidu, par dabas saudzēšanu, atgriešanos pie pirmsākumiem.
Taču, atgriežoties pie pirmsākumiem, diez vai būsim gatavi maksāt vairāk par pārtiku.
Jo lielāks izslaukums no govs, jo piena litrs ir lētāks. Jo ātrāk cūka nobarojas, jo gaļas kilograms ir lētāks. Kurš gan būtu gatavs maksāt 20–30 eiro par bioloģisku steika gabaliņu? Ja viss būtu bioloģiski audzēts, pārtikas mums visiem nepietiktu,” spriež veterinārārste Māra Viduža.
Pesticīdu un fungicīdu izmantošana lauksaimniecībā ir normāla prakse, jo nespējam saražot pārtiku tik, cik nepieciešams, turklāt AAL lietošana ir stingri reglamentēta, piebilst LLU dekāns Kaspars Kovaļenko.
Zvana vairāk
Tikmēr VAAD saņem aizvien vairāk iedzīvotāju zvanu par lauku miglošanu. Kā informē dienestā, maija pēdējā nedēļā inspektori veikuši 34 AAL lietošanas pārbaudes.
Nedēļas laikā saņemti deviņi iedzīvotāju ziņojumi, uz kuriem operatīvi reaģējot veiktas pārbaudes. Vairākos gadījumos iedzīvotājiem sniegta konsultācija par normatīvo aktu prasībām, tādējādi pārbaude uz saņemtā ziņojuma pamata nav veikta.
Vienā gadījumā konstatēts pārkāpums – lietojot AAL, nav sekots līdzi miglojuma kvalitātei, kā dēļ AAL nonākuši blakus teritorijā.
VAAD aicina ikvienu ziņot, ja ir aizdomas par nepamatotu AAL lietošanu. Ziņojumā jānorāda gan laiks, gan adrese, kur izdarīts pārkāpums, lai iespējami ātri varētu identificēt iespējamo pārkāpuma izdarīšanas vietu un pārkāpēju.
Vienlaikus dienestā norāda, ka konkrētais gadījums ar suni apliecina, cik ļoti nepieciešama faktos balstīta informācija un plašāki skaidrojumi par to, kāpēc tiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi.
