Tēvu ar četriem dēliem uz liela ledus gabala vējš aiznesa jūrā. Latvijas prese bažīgi sekoja līdzi 15
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1931. gada 12. martā. Kihniešu glābšana
Pirms 90 gadiem Latvijas prese bažīgi sekoja līdzi piecu Rīgas līcī pazudušu igauņu roņu mednieku meklēšanas gaitai.
Jau februāra beigās dažus kilometrus no Kolkasraga bākas uz ledus bija apmetusies roņu mednieku grupa no Kihnu salas.
Mednieki tradicionāli ņēma līdzi savas laivas, kuras izmantoja arī par mājvietām. Pārtiku un malku tie daļēji bija paņēmuši līdzi, daļēji to piegādāja zvejnieki no Kurzemes krasta.
Taču februāra pēdējās dienās sāka pūst spēcīgs ziemeļaustrumu vējš. Tas sašķēla ledu un vienu mednieku grupu – tēvu ar četriem dēliem – atdalīja no pārējiem un aiznesa uz liela ledus gabala jūrā.
Tā kā 7. martā no kuģiem igauņus vairs nevarēja redzēt, šajā dienā lūkot pazudušos pēc Igaunijas diplomātu lūguma no Liepājas izlidoja Latvijas kara aviācijas lidmašīna, bet no Ventspils meklējumos devās ledlauzis “Krišjānis Valdemārs”.
Roņu salas, Kihnu un citu Igaunijas salu roņu mednieku meklēšana Rīgas līča peldošajos ledos tolaik nebija pārāk reta. Tādi gadījumi bija gan pirms šī, gan arī vēlāk 30. gadu gaitā.
Jāatzīmē, ka pazudušo kolēģi par saviem biedriem nemaz tik ļoti neuztraucās.
Tāpat arī tie, ko tādos gadījumos sabiedrība uzskatīja par izglābtiem, uz kuģu klājiem uzcelti, nesliecās lietas uztvert dramatiski, jo bija paaudzēs pieredzējuši, rūdīti, pieraduši izdzīvot, arī atrodoties uz ledus gabaliem.
Šie ļaudis neaizmirsa atgādināt, lai uz kuģa uzceļ arī viņu laivas un nomedītos roņus, par kuriem krastā labi maksāja.
Gadījumi, kad ledu ar medniekiem vai zvejniekiem aiznesa tālu atklātā Baltijas jūrā, bija reti.
Parasti gabalus kaut kur pienesa krastam, turklāt galējā brīdī varēja izmantot laivas. Arī šajā gadījumā meklētos pēc pāris dienām Pērnavas tuvumā atrada igauņu lidotāji.
