“Nedrīkst neko noslēpt” 1
Suntažniece Venta Svilāne atnāca uz “LA” bibliotēku, lai izlasītu divus rakstus par bankām un starptautisko kapitālu žurnālā “Planētas Noslēpumi”, ko arī izdod apgāds “Lauku Avīze”. Šī žurnāla informācija noderēšot mazdēlam, kurš mācās Šveicē un kuru vecmamma gaida ciemos.
Bet “Latvijas Avīze” un žurnāls “36,6 0C” arvien ir Svilānu ģimenes pastkastītē. “Abi ar vīru esam bijuši skolotāji, tāpēc jau mums patīk lasīt,” stāsta Venta. “”Latvijas Avīze” ir brīnišķīga! Izlasām no sākuma līdz beigām, un viss ir interesants! Ļoti labi raksta Agris Liepiņš un Anda Līce. Man patīk “Lasītāju balsu” lappuse. Un intervijas, jo, tās lasot, var secināt, kāds šis cilvēks ir, ko domā. Uzzinām, piemēram, ko domā Ušakovs.” Ventas kundze spriež, ka cilvēkiem ir jāzina viss par iekšpolitiku: “Politiķi nedrīkst no mums neko noslēpt! Saeimas priekšsēdētājai Mūrniecei citas partijas politiķe uzbruka par viņas 18. novembra runu. Taču Ināra Mūrniece bija tik drosmīga, ka sāka runāt par problēmām. Tas bija ļoti labi! Ja visi Saeimas deputāti būtu tādi kā Mūrnieces kundze – enerģiski, zinoši –, tad darbi veiktos raitāk un mēs tiktu ātrāk uz priekšu.”
Skolotāju streika laikā Svilāni domās dzīvojuši līdzi kolēģiem. Pedagogiem nekad nav bijušas lielas algas, saka bijusī latviešu valodas skolotāja. Viņa salīdzina, ka arī padomju laikos lielākas algas pelnīja “vadošie kadri un viņiem pietuvinātās personas, kam toreiz deva atzinības rakstus. Spriedām – nu, lai dod tos diplomus. Bet ja dotu naudu…” Svilānes kundze saka paldies Neo – Ilmāram Poikānam, kurš atklāja tautai, ka atalgojums valsts pārvaldē dažiem ticis nesamērīgi liels.
Par praktiski noderīgiem “Latvijas Avīzē” Venta vērtē rakstus par mežu stādīšanu, audzēšanu, kokapstrādi un nodokļiem. Kad abi Svilāni pensionējušies, Antons kā bijušais fizkultūras skolotājs teicis, ka viņš bez kustību slodzes nevar iztikt. Tāpēc ģimene pieprasījusi pašvaldībā zemi.
“Nopirkām to, iztīrījām brikšņus un apstādījām 25 hektārus ar bērziem un eglītēm. Tas būs pensijas kapitāls bērniem – meitai, kura ir ārste, un dēlam, darbmācības skolotājam, un arī mazbērniem,” stāsta Venta. Pati zīmējusi kociņu stādīšanas plānus un rakstījusi projektus, lai saņemtu valsts un ES fondu atbalstu meža kopšanai. Viņa priecājas, ka mežs aug skaists, gandrīz kā parks. Vīrs, būdams 87 gadus vecs, joprojām ejot uz mežu līdzi dēlam, lai dotu padomus.
Decembra beigās Svilāni svinēs laulības 60 gadu jubileju. Rīkot lielu balli Ogres kultūras centrā mudinājuši bijušie audzēkņi, kuri solījuši priekšnesumus un arī citādi atbalstīt. Atceroties 1955. gadu, kad abi bijuši jauni skolotāji Meņģelē, Venta saka: “Mums nebija tā, ka iemīlējāmies no pirmā acu uzmetiena. Nē, bija kopīgs darbs, mācības, sabiedriskais darbs. Piemēram, paši rakām bedres elektrības stabiem, lai skolas ēkā ievilktu elektrību. Apprecējāmies Vecgada vakarā. Darbabiedri mūs apsveica, bet nekādu kāzu jau toreiz nebija. Abi esam nākuši no stiprām zemnieku dzimtām, kurās viens otru neatstāj, bet nodzīvo kopā līdz mūža galam. Šī tradīcija ir bijusi mūsu ģimenes dzīves stūrakmens.”
