Ungāri prasa mediju brīvību 0
Ungārijā jau nedēļu turpinās plaši protesti, demonstrantiem pieprasot mediju brīvību, tiesu varas patstāvību un vēršoties pret premjerministra Viktora Orbāna “aprobežoto demokrātiju”.
Orbāns konsolidē medijus
Kopš premjerministra Viktora Orbāna partija “Fidesz” parlamenta vēlēšanās aprīlī ieguva konstitucionālu vairākumu un Orbāns trešo reizi pēc kārtas kļuva par premjeru, viņš ir panācis vairāku likumu pieņemšanu savas varas stiprināšanai. Pirms dažām nedēļām vairāki simti ziņu avotu, ko bija iedibinājuši vai nopirkuši Orbāna sabiedrotie, tika apvienoti bezpeļņas organizācijā “Viduseiropas preses un mediju fonds” (CEPMF). Pēc valdības vadītāja rīkojuma šie mediji nav pakļauti regulatora pārraudzībai, jo tiem esot “stratēģiski uzdevumi”, atzīmē aģentūra “Bloomberg”. Decembra sākumā Viduseiropas universitāte, ko iedibināja ungāru izcelsmes ASV finansists Džordžs Soross, pēc Orbāna valdības spiediena paziņoja par pārcelšanos uz Vīni. Ungārijas parlaments pieņēmis likumu, kas liedz Augstākajai tiesai lemt par administratīviem strīdiem, tajā skaitā vēlēšanu procedūru, korupcijas lietām un policijas pilnvaru pārkāpumiem, izveidojot atsevišķu iestādi, ko pārrauga tieslietu ministrs, šo lietu izskatīšanai.
Premjeram atgādina neseno vēsturi
Orbāns ilgstoši ir izturējies nicīgi pret opozīcijas politiķiem, žurnālistiem un pilsonisko organizāciju aktīvistiem, kas protestējuši pret šiem ierobežojumiem, taču šoreiz, šķiet, viņš būs pārrēķinājies, uzskata analītiķi. Pirms nedēļas valdošās partijas deputāti parlamentā panāca jauna darba likuma pieņemšanu, kas ļauj uzņēmējiem pieprasīt pat līdz 400 stundām papildu darbu gadā līdzšinējo 250 virsstundu vietā. Virsstundu apmaksa var tikt atlikta uz trim gadiem līdzšinējā viena gada vietā. Valdība apgalvo, ka jaunais likums pieņemts, lai atvieglotu darba spēka trūkumu valstī, un strādniekiem būšot izvēle atteikties no virsstundām. Arodbiedrības norāda, ka uzņēmējiem ir pietiekami sviru, lai panāktu nodarbināto piekrišanu. Vairāki tūkstoši protestētāju izgāja ielās tūlīt pēc “vergu likuma” pieņemšanas parlamentā 12. decembrī. Kad opozīcijas likumdevēju grupa gribēja iekļūt valsts televīzijas ēkā, lai paustu savu viedokli, viņu atbalstam pie ēkas Budapeštas centrā sapulcējās tūkstošiem cilvēku. Pēc aizlieguma izteikties televīzijas studijā opozīcijas politiķi sarīkoja sēdstreiku, ko ar spēku centās pārtraukt drošībnieki. Konflikta ainas iekļuva “Facebook” tiešsaistē, vairojot protestētāju skaitu Budapeštas centrā. Policisti vērsās pret demonstrantiem ar asaru gāzi, bet viņi atbildēja ar dūmu granātām.
Pat pēc komunistu režīma krišanas pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās Ungārijā bija mazāk masu demonstrāciju nekā Polijā, Rumānijā vai Austrumvācijā.
Protesta demonstrācijas Ungārijā pēdējos gados parasti notikušas bez vardarbības, taču Orbānam vajadzētu atcerēties neseno vēsturi, atzīmē analītiķi. 2014. gadā pēc masu demonstrācijām viņa valdībai nācās atteikties no interneta nodokļa ieviešanas. 2006. gadā pie valsts televīzijas ēkas notika vardarbīgi protesti, kas gandrīz noveda pie premjerministra Ferenca Ģjurčāna valdības krišanas.
Līdz šim Orbānam izdevies sekmīgi atvairīt ES amatpersonu mēģinājumus iegrožot viņa autoritāros impulsus, atzīmē “Bloomberg”. Lai gan kritizēta, viņa partija “Fidesz” saglabājusi pārstāvniecību Eiroparlamenta lielākajā frakcijā centriski labējā Eiropas Tautas partijā. Tikt galā ar pašmāju protestiem pret likumiem, kas ierobežo ierindas pilsoņu tiesības, var izrādīties grūtāks uzdevums.
