Vai Satversmes tiesas darbu kaut kādā veidā ietekmē datu aizsardzības regula, kuras pielietojums daudzviet mūsu valstī līdz galam nav izprasts? 21
Regula galvenokārt skar tiesas iekšējā darba organizēšanu. Tiesa vienmēr ir stingri ievērojusi personu datu aizsardzību, ņemot vērā Latvijā pieņemtos likumus. Runājot kaut vai par iepazīšanos ar visiem lietas materiāliem, jau sen Satversmes tiesas reglamentā ir norādīts, ka ikvienam, kurš vēlas tikt pie lietas materiāliem, ir jāmotivē mērķis, kādēļ tas ir nepieciešams. Tiesa pirms materiālu izsniegšanas vienmēr izvērtē motivāciju. Man pašai bijušas izskatīšanā lietas, kur parādās medicīniski dati, piemēram, par bērnu. Tad kopā ar kolēģiem ir nācies pieņemt lēmumu šos datus likt slēgtā aploksnē, nojaušot, ka par šo lietu, iespējams, būs interese un vēlēšanās iepazīties.
Runājot par to, kā regula atsaucas uz tiesas kā iestādes darbu, jāteic, ka darbinieku datus bez viņu personiskas piekrišanas kanceleja vairs nedrīkst izmantot, piemēram, pat iegādājoties aviobiļeti.
Attiecībā uz privātumu mūsu valstī vēl nav izveidojusies kulturāla attieksme un, iespējams, ka tieši tāpēc mums tā regula šķiet sarežģīta un grūti saprotama.
Jūs ik pa brīdim runājat un iestājaties par Valsts padomes izveidošanu. Cik tālu ir pavirzījusies šī ideja?
Juristu vidē pret šo priekšlikumu nav viennozīmīga attieksme. Pieņemu, ka viedokļi atšķirtos arī ekonomistu un finansistu vidē, jo, lūk, atkal būs vēl viena valsts institūcija! Taču jāņem vērā, ka ir tik ļoti daudz nepārdomātu un sasteigtu regulējumu, kuru dēļ valsts ir zaudējusi lielu naudu, un ne jau viss nokļūst Satversmes tiesā. Valsts padomei būtu jābūt kā Satversmes tiesas spoguļattēlam – autoritatīvam, neatkarīgam, patstāvīgam, ieliktam likumdošanas procesu vidū, no kura valstij būtiskos jautājumos prasītu ilgtspējīgu viedokli.
Bet Saeimā taču ir izveidots analītiskais dienests…
Tas ir pilnīgi kas cits – viens no parlamenta atbalstošajiem dienestiem deputātu kapacitātes striprināšanai. Es runāju par cita līmeņa spēlētāju likumdošanas procesā. Valsts padomes vienīgais uzstādījums būtu Satversme un valsts ilgtspēja.
Jūs šogad kopā ar savu vietnieci Sanitu Osipovu ārpus tiesas nama rīkojāt publisku diskusiju, veltītu mūsu valsts nākotnei ar atskatu pagātnē. Faktiski pildījāt tādu kā mesijas lomu, palīdzot sabiedrībai atvērt acis un attīrīties no pagātnes sārņiem. Vai to turpināsiet?
Sabiedrībā ir vairākas vides, no kurām ir jānāk viedokļu līderiem un domu attīstītājiem. Tie ir kultūras cilvēki, tā ir juristu vide, arī žurnālisti… Diemžēl šīs vides kaut kā ir nošķīrušās un mēģina iekšēji pilnveidoties katra par sevi. Juristu vidē ir daudzas būtiskas atziņas, kas būtu jānodod plašākai sabiedrībai.
Ir jānotiek sinerģijām starp šiem dažādiem “istabas kaktiņiem” un jāsāk iedvesmoties vienam no otra, painteresējoties, kāds diskurss ir citās intelektuāļu vidēs. Ir jāmeklē kopējie saskares punkti, lai izveidotu visas sabiedrības diskusiju jau citā līmenī. Tas ir arī sevis tālāk izglītošanas un līdz ar to arī visas sabiedrības izglītošanas process. Es to novēroju jau pirms laba laika, būdama ārpus Latvijas. Atgriežoties novērtēju to potenciālu, kas pieejams Satversmes tiesai. Tā radās ideja, ka konstitucionālās tiesas cilvēki varētu paiet to solīti pretī, aicinot sabiedrību parunāt par grūtām un svarīgām tēmām. Mēs to turpināsim, un nākamās sarunas par Latviju plānotas novembra beigās. Galvenā sarunas tēma būs Daugava kā Latvijas ass, centrs, likteņupe un artērija.
