Vēlies naudu? Novāc zāli! 1
Lai zemnieks saņemtu vienotās platības maksājumus, Lauku atbalsta dienests prasa savākt nopļauto zāli. Bet to taču var atstāt uz lauka, izmantojot augsnes ielabošanai! Kāpēc ir šāda prasība, un kurš to izdomājis? Gunārs Skriba, zemnieku saimniecības īpašnieks Līgatnes novadā
Zemkopības ministrija atbild, ka prasība savākt nopļauto zāli ieviesta šogad. Tā noteikta 2015. gada 10. martā pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos. Agrāk izdotie paredzēja zāli nopļaut un sasmalcināt, atstājot to uz lauka.
Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāve Kristīne Ilgaža skaidro, ka šī prasība noteikta, lai veicinātu zemes izmantošanu lauksaimnieciskajai ražošanai, tostarp, piemēram, lai izmantotu zālājus mājlopu ganīšanai vai lopbarības ieguvei. Tāpat tā noteikta, lai ierobežotu zemes nomas līgumu nepamatotu laušanu un lai veicinātu samērīgākus nomas līgumu noteikumus.
Par prasību savākt nopļauto zāli lemts, konsultējoties ar lauksaimnieku konsultatīvajā padomē pārstāvētajām lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām.
Eiropas Savienības (ES) regula par vienotās platības maksājumiem nosaka, ka tos piešķir tikai par tādu zemi, kuru izmanto lauksaimniecībā. Taču tam, vai zeme patiešām tiek izmantota lauksaimniecībā, katrā ES dalībvalstī var noteikt atšķirīgus kritērijus. Latvijā ieviestie noteikumi paredz, ka lauksaimnieciskā darbība ir veikta, ja zāle tiek nopļauta un novākta līdz 15. augustam. Vienlaikus paredzēti arī izņēmumi, kas pieļauj pļaušanu un novākšanu līdz 15. septembrim tiem zālājiem, kurus izmanto nektāra vai ārstniecības augu vākšanai vai kuri noteikti kā ES nozīmes biotopi vai bioloģiski vērtīgie zālāji.
