Nogaršojām arī Valensijas ūdeni (Agua de Valencia), par kuru daudz dzirdējām, – apelsīnu sulas un šampanieša sajaukums. Garšīgs un atsvaidzinošs dzēriens. 0
Zināma sociālā slodze ir karstās šokolādes dzeršanai ar virtuļiem, tie var būt apaļi (buņuelos) un garo strēmeļu (čurros) veidā. Latvijā, lai patērzētu ar draugiem, dodas dzert kafiju vai alu, toties Spānijā dodas dzert karsto šokolādi ar čurros (Chocolate con Churros).
Agrāk vecpilsētas ziemeļus apjoza un pilsētu no rietumiem uz dienvidaustrumiem šķērsoja upe Turija. Pēc 1957. gada plūdiem valdība izlēma mainīt upes gultni, novirzot to ap pilsētas dienvidu malu. Kopā ar kolēģiem no Anglijas, Somijas un Francijas brīnījāmies, kā tā, jo upe taču izdaiļo pilsētu un sniedz vēsumu. Jautājām, vai tik tiešām valensieši ir apmierināti ar valdības lēmumu. Jā, esot labi. Upes klātieni baudīt nav varēts, jo gar abiem krastiem uzbūvētas lielas šosejas, pienākt tuvu, lai pasēdētu un baudītu skatu uz upi, tāpat nav bijis iespēju. Plūdi arī nesuši nelaimes – cilvēku upurus, finansiālus zaudējumus, īpašuma bojājumus.
Pēc iedzīvotāju aptaujas Turijas gultnē izveidoja zaļo zonu – parkus, futbola laukumus, tenisa kortus, velosipēdu celiņus, un to sauc par “Turijas dārzu”.
Tilti pāri bijušajai upes gultnei palikuši. No tiem var vērot sportistus, velosipēdistus, atpūtniekus. Arī uguņošanas, kaut tās notiek daudzās pilsētas vietās, tomēr tieši virs upes agrākās gultnes ir viskrāšņākās. Vecās gultnes rietumu daļā ierīkots bioparks. Tas ir jaunas paaudzes zoodārzs bez barjerām. 100 000 kvadrātmetru teritorijā brīvi pārvietojas leopardi, lemuri, hiēnas, lauvas, žirafes, gorillas, degunradži, nīlzirgi, ziloņi, dzeloņcūkas un strausi. Izveidotas Āfrikas ainavas ar atbilstošiem augiem.
Turijas upes pilsētas tecējuma dienvidaustrumu galā uzbūvēta plaši pazīstama mākslas un zinātnes pilsēta – vislielākais Eiropas kultūras un izklaides centrs, arhitektu Santjago Kalatrava un Fēliksa Kandelas darbs. Futūristiskā arhitektūra neatstumj, bet aizrauj, jo ir radīta cilvēkiem. Šeit ir viss, kas ir vislielākais, visplašākais un viskuplāk pārstāvētais:
vislielākais akvārijs Eiropā, kas pārstāv visas pasaules svarīgākās ekosistēmas – Arktikas, Antarktikas, tropu jūru, Vidusjūru un Sarkano jūru, tur mitinās 500 dažādu sugu, 45 000 zemūdens būtņu;
prinča Felipes zinātniskais muzejs, kura sauklis ir “Nevajag neskatīties, nejust, nedomāt”, interaktīvie eksponāti būs saistoši kā bērniem, tā pieaugušajiem;
karalienes Sofijas mākslas pils, kur ir visprestižākās zāles operas un teātra uzvedumiem un mūzikas koncertiem;
puslodes formas ēkā, kas atgādina gigantisku aci, atrodas planetārijs un vislielākais kinoteātris Spānijā;
un, visbeidzot, mākslas promenāde, galerija svaigā gaisā, kur var apskatīt mūsdienu tēlnieku skulptūras.
Jūra un pludmale no vecpilsētas ir trīs kilometru attālumā. Gar jūru stiepjas promenāde ar daudziem restorāniem, kafejnīcām un viesnīcām. Pludmale ir plata, 200 līdz 300 metri, ar zelta krāsas smiltīm, kā pie mums. Valensieši lepojas, ka pludmale ir gara – 3,2 kilometri; tā ir iespēja pilsētas centrā sauļoties un peldēties, baudīt kūrorta dzīvi. Pastaigājoties apbrīnojām karalisko ostu, pie jūras uzbūvēto pirmās formulas trases posmu, promenādi, kura kopā ar palmu joslu atdala pludmali no restorānu, kafejnīcu un viesnīcu rindas.