Kur ir krīze? 0
Faijas ir izteikti tautas svētki. To sākums meklējams 18. gadsimtā. Ziemas beigās galdnieki un namdari pirms viņu aizbildņa svētā Jozefa dienas 19. martā dedzināja apgaismes ierīces, kuras bija lietojuši tumšajā gadalaikā. Lai labi degtu, tām klāt pielika koka atkritumus un zāģu skaidas. Palīdzēja arī kaimiņi, piemetot savus krāmus. Ar laiku dedzināšanai domātām lietām piešķīra dzīvu būtņu izskatu, apveltot ar cepuri, apmetni un lietussargu. Kāds piestiprināja izkārtni ar nejauka kaimiņa vai priekšnieka vārdu, un faija bija dzimusi.
http://www.la.lv/menesa-augs-plume-bagatas-vestures-un-dazadibas-garsa/
Mūsdienās, lai izveidotu faijas, tērē lielu naudu. Visdārgākā leļļu kompozīcija faiju vēsturē izmaksāja 600 000 eiro, pērn visdārgākā bija par 400 000 eiro.
Kvartālu komitejas meklē savai faijai finansējumu, sponsorus, nolīgst māksliniekus ar vienu vienīgu mērķi – 19. marta vakarā tās sadedzināt, atzīmējot pavasara un jaunas dzīves sākumu bez veciem netikumiem.
Faijero un faijeras
Svētku laikā pilsētas ielās pūlī krāšņi izceļas tautas tērpos tērpušies faijero un faijeras. Pagājšgad Valensijas ielās defilēja vairāk nekā 100 000 svētku dalībnieku. Vīriešu (faijero) tērpi ir kaut kas pa vidu starp spāņu zemnieka un dejotāja drēbēm, bet sieviešu (faijera) kleitas ir īsts mākslas darbs. Tās darina no brokāta un zīda, mežģīnēm, papildina ar zelta, smaragda un pērļu juvelierizstrādājumiem. Gadu no gada kleitas kļūst greznākas un krāšņākas un maksā veselu bagātību. Sieviešu matus rotā, ar zelta ķemmēm un matadatām ap galvu piestiprinot apļos sapītas mākslīgās bizes, kuras nosedz ausis un pakausi, veidojot raksturīgo frizūras formu.
