Valensijas ugunīgās naktis. Ceļojuma piezīmes 0
Pagājšgad martā Spānijas tūrisma departaments uzaicināja mani uz vislielākajiem un neparastākajiem Valensijas svētkiem “Las Fallas”.
Braucu ar domu, cik jauki būtu padzīvoties saulītē pie jūras, parunāties spāniski, izbaudīt spāņu virtuvi. Nu, droši vien tas ir vienīgais, kas atšķirsies no ierastās dzīves Latvijā – Eiropa taču.
Redzētais un piedzīvotais lika aizdomāties, cik vēl jauna un neparasta, lai neteiktu – eksotiska, tautām vienai par otru jāuzzina, lai saprastos. Ne velti saka: ceļojumi izglīto. No katra ceļojuma nāk jauna gudrība, jauna pieredze.
Pavasara svētki – “Las Fallas”
Trīs stundas lidojumā līdz Barselonai ar “Air Baltic” lidmašīnu, vēl trīs stundas braucienā ar ērtu vilcienu gar jūras krastu un apelsīnu birzīm, un esam nonākuši Valensijas provinces galvaspilsētā, kuru arī sauc par Valensiju.
Kad iebraucām pilsētā, pārsteidza cilvēku pūļi uz ielām. Svētku laikā ielas ir skatuve, kur rit izrāde ar neparastiem, groteskiem tēliem, vairākās pilsētas vietās uzstādītas gigantiskas leļļu kompozīcijas – “Las Fallas” (lasi: Las faijas) – ironiskas un kritiskas, tās simbolizē visus grēkus, visu slikto un nožēlojamo mūsdienu ekonomiskajā un politiskajā dzīvē (bildes – Merkele un bankas), arī sadzīvē – par katru cenu būt pirmajam (ejot uz mērķi pāri līķiem), alkatību (apģērbu, mobilo telefonu un citu mantu zīmolu uztiepšana), krāpšanos, visu, no kā vajadzētu atbrīvoties un šķirties. Lai uz laiku laikiem atjaunotos un sāktu jaunu dzīvi, šīs nejaukās kompozīcijas sadedzina 19. martā. Pērn nodega 400 lielas un 400 mazas (“bērnu”) kompozīcijas. Viena “lelle, kurai piedots” – ninot perdoné – sadedzināta netiek un dodas uz faiju muzeju.
Kompozīciju veidošana ir gadu gaitā izkopta ar īpašu tehnoloģiju un prasībām. Tām ir labi jādeg, tādēļ tās veidotas no kartona, papjēmašē, pārtikas porolona, koka. Tās īpaši projektē tā, lai degot visas konstrukcijas sagāztos tikai vertikāli.
Ugunsdzēsēji no Madrides, Barselonas un citām pilsētām tiek aicināti uz Valensiju.
Līdztekus faiju dedzināšanai ugunsdzēsējiem darbu rada arī svētku laikā iecienītie pirotehnikas priekšnesumi (mascletà). Tā gluži nav uguņošana mūsu izpratnē. Kad piedzīvoju mascletà, sapratu, kā cilvēks jūtas kara laukā – dūmi, sprādzienu neiedomājamā dārdoņa, bet tieši tas arī pievilina spāņu un tūristu pūļus – kopā pārdzīvotās zemes vibrācijas, kanonādes ritms un dūmu smaka.
Faiju laikā Valensijas ielās sprādzieni ir atļauti visu diennakti. Ar tiem mēs modāmies un ar tiem arī gājām gulēt. Ikviens, pat bērni pieaugušo uzraudzībā spridzina visu, kas vien tam ir domāts, visvisādus pirotehnikas brīnumus.
