Afrodīts un Afrodīte 0
Var uzskatīt, ka pirmie Afrodītes attēli Grieķijā un grieķu salās parādījās jau vismaz ap 3000 gadiem pr. Kr. Tās ir aizvēsturisko laiku kaļķakmens un māla figūriņas, kurās redzamā dievība nepārprotami saistīta ar auglības kultu. Protams, kā dievestību sauca, neviens vairs nenoskaidros, jo rakstisko avotu no tik seniem laikiem nav, vai arī primitīvās rakstu zīmes vairs nav atšifrējamas.
Viens no pirmajiem Afrodītes prototipiem ir tā sauktais “Pomosas elks”, kas kļuvis par tik klasisku, ka nokļuvis pat uz Kipras eiromonētas. Šim elkam no 30. gadsimta pr. Kr. ir visai daudz paveidu, atbilstoši arhaisko mākslinieku prasmēm un fantāzijām. Bet jebkurā gadījumā tā ir krustveida figūriņa, kas attēlo būtni ar sāņus izstieptām rokām un pagarinātu galvas daļu, kura diezgan droši atgādina fallu. Būtne ir nedaudz pietupusies ceļos, kā uzskata, dzemdējot. Pēc skata šī dievība ir sievišķa, tomēr galvas daļa liecina par vīrišķā klātbūtni. Mazākos izmēros tādi auglību simbolizējoši “Pomosas elki” savulaik Kiprā bijuši ļoti izplatīti un nēsāti kaklā kā amuleti.
Kāda no Afrodītes attālām priekštecēm tāpat varētu būt tā dēvētā čūsku dieve no Krētas. Iemiesotu māla figūrās, dievību īpaši cienīja Krētas Mīnojiešu valstī (ap 2700. – 1450. g. pr. Kr.), kur reliģijā vispār valdīja matriarhāts, tas ir, vairākums dievību bija dāmas. “Čūsku dievi”
Mīnojiešu kultūrā māla figūrā attēloja kā smaidošu dāmu garā, piegulošā tērpā, bet ar kailām krūtīm un čūskām rokās. Kuplās un atsegtās krūtis acīm redzami norādīja uz “čūsku sievietes” rūpi par auglību. Čūskas savukārt mīnojiešiem bija mājas aizstāves, taču vēlāk grieķiem arī tās simbolizēja auglību. Tiesa, daļa pētnieku spriež, ka Krētas čūsku dievietes drīzāk saistāmas ar feniķiešu Astarti, taču arī viņa bija sieviešu auglības un seksualitātes dieve, turklāt no tagadējās Libānas nākušo Astarti tā vai tā pieskaita dievībām, kuru ietekmei saplūstot, grieķu pasaulē dzima daiļās Afrodītes kults.
Afrodīti daudzinot, jāpiemin, ka senajā Amatusas pilsētā Kipras dienvidu piekrastē paralēli Afrodītes godināšanai pastāvēja vēl cits – Afrodīta – kults. Neolīta laikmeta divdzimuma “Pomosas elks”, pēc visa spriežot, te bija atradis iespēju transformēties daudz konkrētākā hermofrodīta tēlā. To attēloja kā cilvēku ar sievietes figūru, Afrodītes tērpā, taču ar vīriešu dzimumlocekli un, kā jau minēts, vārdu vīriešu dzimtē. Apmēram 4. gs. pr. Kr. Afrodīta kults pārcēlās arī uz Atēnām. Romiešu autori apgalvoja, ka Afrodīts tiek saistīts ar Mēnesi kā visa dzīvā un augošā ietekmētāju un tā svētkos sievietes un vīrieši apmainījušies drēbēm, bet meitenes drīkstējušas uzvesties kā jaunekļi, savukārt jaunekļi – kā meitenes. Vēlāk no tā visa izveidojās dieva Hermafrodīta kults. Šis dievs pēc mitoloģijas skaitījās jau minētās Afrodītes un tirgošanās dieva Hermeja divdzimuma atvase, kas grieķu priekšstatos turklāt simbolizēja laulību, tātad atkal jau vīrišķā un sievišķā savienību.
