Afrodītes dzimšana 0
Afrodīte, ko iedomājamies tagad, savu klasisko izskatu un īpašības ieguva apmēram kādus 500. gadus pr. Kr. Var teikt paldies sengrieķu dzejniekam, Homēra laikabiedram Hēsiodam (dzīvojis apmēram 700. gados pr. Kr.), kurš savā “Teogonijā” atstāja jo sīku grieķu mītu un ticējumu aprakstu, pēc kura arī zināma teika par Afrodītes dzimšanu. Daudzi būs dzirdējuši, ka skaistā Afrodīte piedzimusi no jūras putām. Tas noticis Pafosā, Kipras salas rietumos. Tagad šī klinšainā piekrastes vieta ir tūrisma objekts. Interesentiem mūsdienās parasti aiztaupa stāstu, kā toreiz viss noticis, bet Hēsioda aprakstā grieķu skaistuma dieves nākšana pasaulē, maigi sakot, neskan romantiski. Proti, bijis tā, ka pasaules pirmdieve Gaja pierunājusi savu dēlu, titānu Kronu, lai tas nogriež vīrišķo mantību tēvam, zemes un Visuma pirmdievam Urānam. Mīti Gajas rīcību skaidro ar viņas dusmām, jo Urāns aizraidījis tumšajā pazemes valstībā Tartarā abu jaunākos dēlus – piecdesmitgalvainos milžus simtročus hekatonheirus un vienacainos briesmoņus ciklopus. Tad nu Gaja pagādājusi lielu akmens sirpi un pasaukusi Kronu, kā arī citus viņa brāļus, lai pierunātu tēvu kastrēt. Visi dēli atteikušies, tikai Krons piekritis. Gaja viņu paslēpusi un aicinājusi Urānu ciemos. Kad nu Urāns bijis pie Gajas, Krons uzbrucis, izdarījis darbu, bet nogriezto mantību iemetis jūrā. No tādējādi apaugļotajiem un saputotajiem ūdeņiem tad arī piedzimusi daiļā Afrodīte. Viļņi to vispirms aiznesuši uz Kitēras, bet tad uz Kipras salu, kur viņa arī uzņemta Olimpa dievu kārtā.
Jāpiebilst, ka sengrieķu mītos Afrodīte tēlota ne tikai kā skaista, bet arī sievišķīgi atriebīga dieve. Vai tām un tiem, kas uzdrošinājās apšaubīt viņas daiļuma unikalitāti! Retāk piemin, ka grieķiem Afrodīte, īpaši Kiprā, skaitījās metalurģijas jomas aizgādne, jo dieves pirmais priesteris un cienītājs Pafosas valdnieks Kinīrs tiek uzskatīts par metālu ieguves un metāla darbarīku izgudrotāju. Turklāt Afrodītes vīrs bija Hēfaists – klibais kalēju dievs. Saistība kļūst vēl ciešāka, ja atceras, ka antīkajā pasaulē Kipra bija bronzas izgatavošanai nepieciešamā vara ieguves vieta. Bet bronza bija pirmais metāls, no kura sāka izgatavot darbarīku un ieročus.
