Neuzjundīt veco naidu 1
Ar milzu bažām sarunu sākšanos gaida Īrija, kura ir Lielbritānijas ciešākā kaimiņiene un arī ekonomiskā partnere. Īrijas salas ziemeļu daļa – Ziemeļīrija – atrodas karalistē, un pēc kārtības un likuma burta būtu jāatjauno stingrā robeža, kas jau iepriekš šķērsoja Īrijas salu. Tas ārkārtīgi sarežģītu gan vietējo iedzīvotāju ikdienu, gan abu pušu ekonomiskās un, iespējams, arī politiskās attiecības. Robeža varētu uzjundīt tagad jau gadiem norimušo saspīlējumu to īru starpā, kuri vēlas Īrijas salas apvienošanos, un to, kuri redz Ziemeļīrijas palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā.
Eiropas Komisijas piedāvājumā ir uzsvērts, ka vajadzētu izvairīties no cietās robežas atjaunošanas starp Īriju un Ziemeļīriju. Īrijas premjerministrs Enda Kenijs ES līderu sanāksmē Briselē 20. aprīlī arī rosināja atbalstīt Ziemeļīrijas automātisku palikšanu Eiropas Savienībā, ja tās iedzīvotāji sarīkotu referendumu un vairums nobalsotu par pievienošanos Īrijai. Tas būtu gluži kā Vācijas apvienošanās gadījumā 1990. gadā. Dalībvalstu vadītāji šo lūgumu atbalstīja.
Vēl vakar Īrijā ieradās arī pats Barnjē. Viņš tikās ar Īrijas uzņēmēju lielāko lobija organizāciju “Ibec”, kas lūdz Eiropas Komisiju iestāties par īpašām preču un cilvēku kustības atlaidēm Īrijai, kā arī Eiropas Savienības akceptētu valsts pagaidu atbalstu kompānijām, kas visvairāk varētu ciest no breksita. Barnjē pats personiski arī apmeklēja Īrijas Republikas un Ziemeļīrijas robežu. Bet dienas uzmanības centrā bija viņa uzruna Īrijas likumdevēja varas priekšā, Īrijas parlamentā, kur piedalījās abu palātu deputāti. Parasti šādā formātā politiķi uzņem vienīgi premjerministru vai prezidentu.
Tonis – nospriegots
Sagaidāms, ka sarunas ar Londonu reāli varētu sākties tikai pēc tam, kad 8. jūnijā būs notikušas Lielbritānijas parlamenta ārkārtas vēlēšanas.
Lai gan Eiropas Savienības amatpersonas izvairās no atklātas viedokļa paušanas, jau tagad ir izskanējis, ka sarunu tonis ar britiem ir ass un tās kopumā vedas sarežģīti.
Neoficiāli zināms, ka sarunas notiks četru nedēļu ciklos, un tad viena būs paredzēta informācijas apkopošanai un sagatavošanās procesam pašmājās. Tās galvenokārt notiks Briselē. Kurā ēkā tieši, vēl neesot izlemts, jo tas būšot atkarīgs no abu pušu delegācijas lieluma. Patlaban vēl nav īsti zināms, kurš būs sarunu vadītājs no Apvienotās Karalistes puses, jo pēc 8. jūnija vēlēšanām varētu būt izmaiņas britu valdībā. Ja līdz gada beigām abām pusēm izdosies vienoties par šķiršanās procesu, sāksies nākamā fāze – sarunas par nākotni.
Lielbritānijā vēl aizvadītajā nedēļā notikušajās pašvaldību vēlēšanās premjerministres Terēzas Mejas vadītie konservatīvie guvuši labus panākumus. Vadošais opozīcijas spēks – leiboristi – palikuši otrie.
Šīs vēlēšanas vienlaikus tiek uzskatītas par indikatoru spēku samēram starp partijām pirms 8. jūnijā gaidāmajām parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām.
Viedokļi
Vācijas kanclere Angela Merkele: “Breksita sarunas būs intensīvas un saspringtas. Taču es ceru uz labām attiecībām ar Lielbritāniju. Mēs protams, ļoti gribam, un mums būs svarīgi saglabāt Lielbritāniju arī nākotnē kā ciešu partneri, taču tā būs mazāk saistīta ar mums nākotnē, nekā tā ir tagad.”
Francijas prezidents Fransuā Olands: “Mums nevajag būt soģiem, taču tajā pašā laikā Eiropa ļoti skaidri zina, kā aizstāvēt savas intereses, un zina arī to, ka Lielbritānijai ārpus Eiropas Savienības rīt būs grūtākas pozīcijas nekā Eiropas Savienībā šodien.”
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks: “Pirms mēs runājam par nākotni, mums ir jānokārto pagātne. Mēs nerunāsim par tālāko, kamēr nebūs sasniegts pietiekams progress izstāšanās sarunās.”
