Cilvēki, nauda, robežas. Šķiršanās procesa pieturpunkti 1
“Tas nav sods vai izstāšanās nodoklis,” tā žurnālistiem, iepazīstinot ar Eiropas Komisijas direktīvu priekšlikumiem, ar kuriem formāli un praktiski sākt sarunas ar Lielbritāniju par izstāšanos no Eiropas Savienības, Briselē sacīja galvenais sarunvedis no Eiropas Savienības puses Mišels Barnjē.
Eiropas Komisijas priekšlikumi ir saskaņā ar tām politiskajām vadlīnijām, par kurām vienojās Eiropas valstu līderi ārkārtas samitā 29. aprīlī. Tagad arī Eiropas Komisijas izvirzīto likumu priekšlikumi dalībvalstīm būs jāapstiprina, un sagaidāms, ka tas notiks 22. maijā, kad uz kopīgu vispārējo lietu sanāksmi Briselē pulcēsies par Eiropas un ārējām lietām atbildīgie ministri.
Cilvēki, nauda, robežas
Eiropas Komisijas izdotie likumu priekšlikumi paredz ne tikai galvenos sarunu pieturpunktus, bet arī jau precīzākas un tehniskas detaļas, kā sarunām vajadzētu noritēt. Eiropas Komisijas priekšlikumi patlaban attiecas uz pirmo sarunu sadaļu ar Lielbritāniju, proti, uz pašu šķiršanās procesu. Vispirms Eiropas Savienībai un Lielbritānijai būs jāatrisina esošās attiecības un tikai tad varēs runāt par nākotni.
Direktīvas nosaka kārtību, kādā sarunas notiks par pilsoņu tiesībām, finansēm, ārējām robežām, kas īpaši svarīgs jautājums Īrijai, par tirgu un produktiem, kas būs veikalu plauktos dienā pēc izstāšanās, administratīvajiem likumiem, sadarbību ar dalībvalstīm, pārvaldību.
Viens no pirmajiem sarunu tematiem būs pilsoņu tiesību jautājums, no kura patlaban ir atkarīga 4,5 miljonu cilvēku nākotne, kuri dzīvo un strādā abās kanāla pusēs – Lielbritānijā un ES. Šo miljonu skaitā nav iekļauti tie cilvēki, kuri kādu laiku ir dzīvojuši Lielbritānijā un ir uzkrājuši, piemēram, pensijas kapitālu. Arī par viņu tiesībām abām pusēm būs jāvienojas.
Pilsoņu tiesības izskatīs vairākos ļoti konkrētos punktos – tiesības rezidēt valstī, strādāt, saņemt sociālo un veselības aprūpi, augstskolu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju atzīšana. Tāpat abām pusēm būs jāvienojas, cik ilgi šīs tiesības pastāvēs. Eiropas Komisija nosaka – visā cilvēka dzīves laikā.
Otrs – Lielbritānijas saistības ES budžetā, vēl nomaksājamā nauda, ko Lielbritānija ir apņēmusies, būdama Eiropas Savienības dalībvalsts. Joprojām nav zināma precīza summa, un to arī preses konferencē nenosauca galvenais breksita sarunvedis Mišels Barnjē. Ir izskanējušas prognozes, ka tie varētu būt 60 miljardi eiro.
Lielbritānijas breksita ministrs Deivids Deiviss paziņojis, ka Lielbritānija neļausies tikt iebiedēta sarunās par izstāšanos no Eiropas Savienības. “Mēs vispār vēl nezinām kopējo summu, bet Lielbritānija maksās tikai to, kas tai likumiski pienākas, nevis to, ko Eiropas Komisija grib. Un nekādā gadījumā tie nebūs 100 miljardi eiro. Mēs beidzam šo situāciju, kad Lielbritānijai ir nācies katru gadu maksāt milzu summas Eiropas Savienībai,” tā vēl aizvadītajā nedēļā norādīja Deivids Deiviss.
Vislielākie strīdi par naudu
Paredzams, ka tieši finansējums būs viens no sarežģītākajiem sarunu punktiem, jo arī ES sarunvedis preses zālē Briselē strikti norādīja, ka visi maksājumi britiem būs jāveic. “Lielbritānijai būs jānomaksā visas tās saistības, ko tā ir uzņēmusies, būdama Eiropas Savienības dalībvalsts. Un tas nav sods vai izstāšanās nodoklis. Lielbritānija ir piekritusi finansēt programmas un projektus, un tas ir kopējs lēmums, no kura kopīgi iegūst gan Eiropas Savienība, gan Lielbritānija,” sacīja Mišels Barnjē.
Komisārs Barnjē neslēpa, ka Briselei un Londonai patlaban ir dažādi uzskati par vairākiem jautājumiem, taču atturējās izklāstīt to dziļāk. “Daži ir radījuši ilūziju, ka breksits neatstās materiālu ietekmi uz mūsu dzīvi vai ka sarunas varēs pabeigt ātri,” sacīja Barnjē, tomēr piebilda: “Pulkstenis tikšķ,” – tādējādi aicinot Londonu sākt sarunas pēc iespējas ātrāk.
