Atmaskojums. 5
Ne Latvijas, ne citu Baltijas valstu ienākumi no Krievijas tranzīta ne tuvu nav 30% no IKP, kā apgalvots rakstos. Kopumā tranzīta ieņēmumi ir nedaudz virs trīs procentiem no IKP, bet Krievijas nafta tajā ir vēl mazāka daļa. Neviens “eksperts” Latvijā par ostu slēgšanu nav runājis. Tieši pretēji – nupat tika ziņots, ka, piemēram, Ventspils ostas termināļu kravu apgrozījums par 25% pārsniedz pagājušā gada rādītājus.
Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektora Kārļa Leiškalna komentārs: “Ostas, protams, neslēgsies naftas produktu dēļ. Tas ir zaudējums, bet neviena osta tāpēc nepiedzīvos krahu. Es šajā gadījumā varu atkārtot to, ko teicis rakstnieks Marks Tvens – baumas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas.” Leiškalns atzīmē, ka arī no Krievijas pienāk dažādi signāli. Piemēram, tādi reģioni kā Tatarstānas un Baškortostānas republikas izrādot interesi ciešāk sadarboties, tostarp tranzīta jomā.
Nekāds jauns lēmums aprīlī nav pieņemts. Krievija jau sen paudusi apņēmību naftas tranzītu novirzīt uz savām ostām. Tas arī pakāpeniski ticis darīts, taču iecere sastopas ar problēmām, jo Krievijas ostas ziemā aizsalst un tās pagaidām nespēj apkalpot visas kravas, tāpēc naftas tranzīts caur Baltiju pagaidām nav pārtraukts.
Iemesls, kāpēc tieši tagad parādījies tik daudz viltus ziņu par šo tēmu, varētu būt nesen izteiktais Krievijas piedāvājums Ventspils ostai piedalīties “Nord Streem 2” gāzes vada projektā, ko Latvijas valdība noraidījusi. Iespējams, apokaliptiskas ainas par gaidāmajiem zaudējumiem ir mēģinājums ietekmēt šo lēmumu.
Sadarbībā ar