Viltus ziņa: bez Krievijas naftas Latvijas ostas drīz tiks slēgtas 5
“Latvijas strupceļš” un “Baltijas strupceļš” – šādi virsraksti aprīļa beigās parādījās vairākos Krievijas interneta medijos. Saturs nedaudz atšķiras, tomēr vēstījums ir viens – pēc Krievijas lēmuma samazināt naftas tranzītu caur Baltijas valstu ostām (rakstos lietots padomju termins “Прибалтикa”) te esot sākusies liela panika. “Daudzi Baltijas eksperti jau novērtējuši Maskavas lēmuma sekas. Tika paziņots, ka reģiona valstu budžetiem gaidāms smags trieciens, tā kā ienākumi no tranzīta ir pat 30 procenti no iekšzemes kopprodukta,” raksta interneta portāls “Južnij Federalnij” (u-f.ru)
Turpat piebilsts: “Nesen Latvijas uzņēmēji bija spiesti atzīt, ka bez Krievijas naftas Baltijas ostas kļūs dzīvotnespējīgas un tās vairs nekas nespēs glābt no slēgšanas. (..) Acīmredzot Maskavas atbilde Baltijas valstu rusofobiskajām darbībām tām ir kļuvusi par neceļamu nastu.” Rakstam pievienota Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča bilde, lai gan viņš tekstā pat nav pieminēts.
Līdzīgu ziņu publicējis arī interneta portāls “Newinform” (newinform.com). Tur teikts: “…Krievijas tranzīts var kļūt par to Baltijas ekonomiskās ietekmēšanas instrumentu, kas atstās šīs valstis bez jūras transporta infrastruktūras, tā vienkārši banāli izputēs bez Krievijas naftas” (“банально разорится без нефти РФ”).
Vienīgais avots, uz kuru ir atsauce šajos rakstos, ir uzņēmuma “LatRosTrans” padomes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.
Izcelsme un izplatība.
Aplūkojot citus saistītos rakstus, redzams, ka aprīlī šī tēma piedzīvojusi gandrīz vai “izvirdumu”. Piemēram, tajā pašā nedēļā tiek ziņots arī par izmisušo “igauņu delegāciju”, kas ieradusies Maskavā, lai mēģinātu atrisināt tranzīta problēmas. Interneta portālā u-f.ru raksts ilustrēts ar Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas foto, radot iespaidu, ka arī viņa bijusi šīs “delegācijas” sastāvā. Tikai cītīgi lasot, var noprast, ka runa patiesībā ir par tranzītbiznesam veltītu starptautisku izstādi, kurā piedalījušies arī Igaunijas uzņēmēji. Turpat ir arī rakstiņš par “satriektajiem Rietumiem”, kurus negaidīti pārsteidzis Krievijas lēmums pārtraukt naftas tranzītu caur Baltijas valstīm.
Ja runā par pareģoto “Latvijas ostu slēgšanu”, tam par ieganstu acīmredzot kalpojuši ziņu aģentūrā LETA 7. aprīlī publicētie fragmenti no intervijas ar R. Kirkupu. Tie gan tikuši rupji sagrozīti. Uzņēmējs nerunā ne par Latvijas, ne par Baltijas ostām kopumā, bet vien par sava uzņēmuma darbību.
Lai gan viņš izsaka bažas par tā nākotni, tomēr saglabā cerību, ka ekonomiskie argumenti varētu izrādīties stiprāki par politiskajiem. “Mēs visi zinām, ka jau kopš divtūkstošo gadu sākuma Krievija ir pasludinājusi, ka tās mērķis ir eksportēt naftas produktus caur pašu ostām. Tas ir bijis ļoti redzams drauds mūsu biznesam jau gadiem. Tomēr mēs joprojām strādājam. Mēs esam pārliecināti, ka pašlaik piedāvājam eksporta koridoru ar viskonkurētspējīgākajām cenām. Tajā dienā, kad mēs nebūsim konkurētspējīgi, ģeopolitiskie iemesli uzvarēs. Tādēļ mums šī konkurētspēja ir jāsaglabā,” klāsta R. Kirkups, taču viltus ziņas veidotājus šie izteikumi nav interesējuši. Viņi paņēmuši vienīgi to pusteikumu, kur tiek izteiktas šaubas par “LatRosTrans” dzīvotspēju, ja Krievijas uzņēmums “Transņeft” pārtrauks naftas produktu eksportu caur Latviju.
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
