Saule, jūra, merenge, rums un cigāri – Dominikānas Republikas esence 1
Saule, jūra, merenge, rums un cigāri – Dominikānas Republikas esence, kas paver atpūtas iespējas pat ļoti izsmalcinātām gaumēm. Valsts, kuras teritorija ir par trešdaļu mazāka nekā Latvijas, bet kuras nācija uzskata sevi par varenu un laimīgu. Valsts, kurā smalki kūrorti mijas ar mežonīgu dabu. Bet, lai kur jūs ietu, visur satiksiet viesmīlīgus, komunikablus cilvēkus, kuru sejas rotā patiesi, nevis pieklājības smaidi.
Vietējie kūrorti – amerikāņu izlaidumu ballīšu meka
Pēc nepilnu desmit stundu pārlidojuma no Frankfurtes līdz Puertoplatai, iznākot no lidostas, mūs apņem naksnīga tumsa un tropiski smagnējs Karību jūras gaiss, kas pilns ar vietējās floras smaržām un faunas skaņām. Aiz lidostas stāvvietas skopajā apgaismojumā šūpojas palmas, un pēc katras vēja brāzmas tajās dobji ieķērcas kāds putns, bet pakājē kaut kas nočab. Pie izejas atbraucējus ar koferiem jau ielenc taksometru vadītāji. Ilgi nav jāizvēlas un par cenām nav jākaulējas – turpat blakus informatīvais stends ar cenām līdz vairākiem galapunktiem. Tāpat kā visur vēlāk, arī šeit tās norādītas ASV dolāros. Par pusstundu ilgu braucienu līdz viesnīcai “Playa Dorada” šķiramies no 30 dolāriem. Pašu naudai Dominikānas peso vērtība ir samērā zema – 100 peso vērtība ir aptuveni 2,33 ASV dolāri.
Viesnīcas serviss pārsteidz. Par nedaudz vairāk kā 100 eiro rezervētā viesnīca iekārtota vairāku kvartālu platībā Atlantijas okeāna krastā ar smalku baltu smilšu pludmali. Teritorija ir iežogota, un tajā iekļūstam pa apsargājamiem vārtiem. Vēlāk uzzinām, ka šāda platība un nožogojums ir tikpat kā visām četru un piecu zvaigžņu viesnīcām Dominikānas Republikā – tūristu drošībai, pašu prestižam un cīņai ar uzmācīgiem ielu tirgotājiem, kas neatstājas, kamēr nenotirgo vismaz kādu nieku. Arī zemākas klases viesnīcas vakaros ieejas durvīm aizšauj priekšā restes vai algo apsardzi. Lielākā daļa no viesnīcu viesiem ir amerikāņu tūristi, nereti sastopamas arī lielas jauniešu grupas, kas atbraukušas nosvinēt kārtējo veiksmīgi nolikto eksāmenu.
Pludmalē piedzīvojam pirmo kultūršoku – merengi. Skats uz deju plača atgādina skatu no deju kluba “Rosa Negra” filmā “Netīrās dejas – 2” – Latīņamerikas ritmos virpuļo visi, gan tie, kas tikko iemācījušies staigāt, gan tie, kuru kājas jau manāmi nogurušas no dzīves bezceļiem.
“All inclusive” dominikāņu izpratnē ir zviedru galda pieejamība no plkst. 7 rītā līdz 23 vakarā. Ar vienas stundas pārtraukumu pēcpusdienā. Izklaides programmas vakaros un virkne citu piedāvājumu. Šeit pārsteigumu sagādāja tas, ka cenā ir iekļauts arī bārs ar plašu dzērienu izvēli. Tematiski izvēlējāmies kokteili “Cuba libre”, kas sastāvēja no kolas un vietējā ruma “Brugal”.
Pieskarties citplanētieša attēlam
Iepazinuši viesmīlīgo kūrortu, devāmies pāri visai salai prom no Atlantijas okeāna ziemeļos uz otru – Karību jūras apskaloto – republikas malu dienvidos, lai apskatītu valsts galvaspilsētu Santodomingo. Vēsture stāsta, ka pirmo akmeni tās pamatos 1514. gadā ielicis spāņu jūrasbraucēja, Karību jūras salu atklājēja Kristofora Kolumba dēls Djego. Dominikāņi lepojas ar ievērojamu spāņu kultūras ietekmi un neaizmirst atgādināt, ka Kolumbs teju sešdesmit gadus bijis apglabāts Santodomingo katedrālē, tomēr tika ekshumēts un pārvests uz Seviljas katedrāli Spānijā. Katedrāle un atklājējam par godu nosauktā bāka ir iecienītākie Santodomingo tūristu apskates objekti.
Ņemot vērā šos vēsturiskos apsvērumus, Dominikānas galvaspilsētu no nelielām spāņu pilsētām atšķir tikai pašiem cilvēkiem piemītošais Latīņamerikas kolorīts un gadsimtiem ilgi nerenovētas vēl spāņu kolonijas laikā būvētās ēkas. Taču tikai Dominikānas lielpilsētā, ko apdzīvo aptuveni miljons iedzīvotāju, teju ik dienu iespējams vērot, kā vietējie pēcpusdienās ar saviem ķeblīšiem dodas uz tuvākiem parkiem klausīties ielu muzikantu priekšnesumos un dejot merengi, bačatu un salsu.
Ievērojamākos apskates objektus iespējams apbraukāt viena brauciena ietvaros pat tad, ja tie atrodas dažādās valsts malās. Tādēļ ar viesnīcā sarunāto gidu, vārdā Čino, dodamies uz valsts austrumiem – šarmanto neskartas dabas pilsētiņu Samanu.
Tur ar kuģīti iespējams pārcelties uz Loshaitises nacionālo parku, kas atrodas uz vairākām salām Mona šaurumā vairāku upju baseinā. Čino aizrautīgi stāsta par indiāņu cilti taino, kas mitinājās ūdens korozijas saēsto klinšu alās vēl krietni pirms Kolumba ierašanās, un demonstrē piktogrammas uz alu sienām. Starp putniem, zvēriem un primitīviem cilvēkiem iemaldījies viens tērpā, kas ļoti atgādina kosmonauta skafandru. Čino pārliecinoši stāsta, ka eksperti visus zīmējumus atzinuši par autentiskiem taino cilts mākslas darbiem.
Gaiļu cīņas
Ceļš no ziemeļaustrumu Samanas tālāk virzās uz ziemeļiem gar Atlantijas okeāna piekrasti atpakaļ uz Puertoplatu. Mazos ciematiņos ceļmalās vietējie tirgo pikās sietu kazas sieru, kūpinātu gaļu, lielus ugunskuru oglēs ceptus kartupeļus, kas garšo daudz saldāk par mūsu platuma grādos audzētajiem. Lai arī tūrisma ceļvežos bieži atgādina nepirkt ceļmalās atsegtu, tiešos saules staros pabijušu pārtiku un dzert tikai vārītu ūdeni, šo piesardzības pasākumu neievērojām. Nedz vielmaiņas, nedz kādi citi veselības traucējumi mūs nepiemeklēja, taču, iespējams, ka no šīm nedienām mūs glāba “Brugal”, ar ko regulāri tika noskalota maltīte.
Ja diskomfortu nesagādā vairāku stundu atrašanās vēsā ūdenī, tad pavisam noteikti jāizbauda vietējo tūrisma aģentūru piedāvājums aizbraukt uz Damajagua 27 (!) ūdenskritumu kaskādi nepilnus kilometrus 50 no Puertoplatas kūrortiem. Dalība maksā vien septiņus eiro, un ceļš ar atvērto “gua-gua” autobusu aptuveni trīs eiro. Pa ceļam tika demonstrētas Dominikānā tik izplatītās gaiļu cīņas savā maigākajā izpausmē – līdz pirmajām asinīm – un piedāvāta iespēja iegādāties larimāra suvenīrus. Larimārs – tikai Dominikānā iegūstams gaiši zils cīpslains marmoram līdzīgs akmens.
Ceļš uz Damajagua ir iespaidiem pilns – te visskaudrāk redzama attālināto ciematiņu nabadzība – neapstrādāta zeme, nekopti mazu mājiņu pagalmi. Mazos vienas vai divu istabiņu namiņos dzīvo čertu piecu bērnu ģimenes. Liela daļa māju atgādina dārza nojumes, jo tām ir tikai trīs sienas un ceturtās vietā kalpo kāda lupata vai sega. Protams, klimats kultivē tādu slinku un bezrūpīgu dzīvesveidu. Gada laikā gaisa temperatūra svārstās tikai vidēji par desmit grādiem – no 21 lietus sezonā līdz 31 sausajā sezonā. Ūdens temperatūra cauru gadu turas ap 25 grādiem pēc Celsija, bet zeme un daba ir auglīga, tādēļ dominikāņiem bads nedraud.
Uzziņa
Visērtāk Dominikānas Puerto Plata ir nonākt ar avioreisu no Frankfurtes.
Ik dienas turp dodas aptuveni desmit aviokompānijas (“AirBerlin”, “Lufthansa”, “United Airlines” u.c.).
Vācu aviokompānijas lido bez pārsēšanās un lidojums ilgst nedaudz vairāk kā 9 stundas.
Atkarībā no lidojumam izvēlētā laika cenas svārstās no 650 līdz 1500 eiro ekonomiskajā klasē.
Pozitīvākā pieredze ir no tiem ceļotājiem, kuri lidojumu plānoja tikai pie Frankfurtes lidostas tūroperatoriem.
