Ko, jūsuprāt, skola bērnam nevar iemācīt? “LA” lasītāju aptauja 1
No skolas sagaida, ka tā bērnam iemācīs teju visas dzīvei vajadzīgās prasmes un zināšanas, bet vai tas maz iespējams? Jautāju “LA” lasītājiem: “Ko, jūsuprāt, skola bērnam nevar iemācīt?”
Biruta Karele Zaķumuižā: “Pirmās pamatvērtības un morālās īpašības bērnam nāk vienīgi no ģimenes, skola šo pamatu var tikai papildināt un nostiprināt. Esmu strādājusi profesionālās apmācības skolā, kur bija dažādi zēni, arī tādi, kuri apsaukājās, rupji lamājās. Bet citiem bērni, kuru tēvi ģimenēs tā nedara, šī sliktā pieredze nepielipa, viņi no šiem vienaudžiem norobežojās. Netālu no manas dzīvesvietas ir vietējā pamatskola. Ciematā mums apkārtne ir sakopta, aug puķes. Bet ir bērni, kas šo kārtību ignorē, posta, ar rungām sit pa skudru pūzni. Esmu vairākas reizes iejaukusies – noķērusi pie rokas, vedusi pie vecākiem, piedraudējusi ar policiju.”
Zigurds Falks Rīgā: “Skola māca pārāk daudz nevajadzīgu lietu, nomoka ar neinteresanti pasniegtu informāciju. Dod uzdevumu – ieliec tur pie pareizās atbildes ķeksīti… Vai tā attīsta domāšanu? Bērnam jāiemāca, kā pašam sevi aizstāvēt – gan verbāli, gan fiziski. Jo gadās taču vienaudži, kas mēģina citus nospiest vai līdz zemei.”
Ariadna Staprāne Rīgā: “Jau no mazām dienām ģimenē bērnam jāmāca, ka viņš nav pasaules centrs, bet ir jārēķinās ar citiem. Jo grūti skolā pārvarēt tāda bērna “personību kultu”, kurš pieradis ģimenē būt galvenais. “Fū, kā kaut ko tādu var ēst!” negatīvais līderis paziņo pie pusdienu galda, un viņa “komanda” uzreiz piebalso, bet citi bērni baidās “izlēkt” un arī neēd. Tas ir reāls atgadījums! Pērn radu bērns, ko vedu no skolas uz mūzikas skolu, lūdza ieiet veikalā, esot izsalcis, jo “skolā pusdienās Artūrs teica, ka to ēdienu nevarot ēst, un mēs neviens neēdām”. Ļoti labi, ka skolās tagad ievieš formas tērpus, jo tā bagātāko ģimeņu bērni zaudē vienu iespēju justies pārāki par citiem.”
Valdis Stūre Pāvilostā: “Skolā zēniem neiemāca vīrišķīgu stāju un nestāsta par attiecībām ar pretējo dzimumu. Viņiem būtu jāapgūst arī, kā uzvesties nestandarta situācijās.”
Mārtiņš Liepiņš Tukuma novadā: “Daudzi bērni sūdzas, ka neesot ko darīt brīvajā laikā. Bet, ja mājās būs grāmatas un vecāki būs pieradinājuši lasīt grāmatas, nekad nebūs garlaicīgi.”
Ina Slavinska Neretā: “Kādreiz pie skolām bija izmēģinājumu lauciņi, tagad vairs nav. Strādāt bērniem ir jāiemāca mājās. Mans sešgadīgais mazdēls padzirda teļus un pakaisa pakaišu salmus. Reizēm domāju, varbūt viņš par mazu tādam darbam, taču, no otras puses, jāļauj strādāt tieši tagad, kad ir interese. Abi kopā ar piecgadīgo mazdēlu savāc gurķus dārzā un atgādā uz virtuvi, man atliek tik burkās salikt. Ja ģimenei saimniecības nav, tik un tā bērnam mājā ir jābūt pienākumiem – savus traukus nomazgāt, istabu sakopt. Taču, ja pieradīs, ka vecāki tik apdancos un visu padarīs viņa vietā, tad arī pieaudzis vēlēsies tā turpināt.”
