Miera maize nenomierina: Zvārdes zemnieks bažīgs par politiskajām bumbām 0
Zemnieks Egils Kreicbergs uztraucas ne par tām aviobumbām, kas guļ Zvārdes poligonā, bet par tām politiskajām, kas vēl varētu krist
Atzīmējot Berlīnes mūra un dzelzs priekškara krišanas 25. gadadienu, šoruden tiks izcepta Miera maize, kurai graudus vakar novāca bijušā Zvārdes poligona teritorijā – zemnieku saimniecības “Andulaiši” laukā. Iesēti 10 kilogrami ‘Borellus’ šķirnes rudzu, novākti mazliet virs 200 kilogramiem, lēš saimnieks Egils Kreicbergs. “Baidījos, ka vācu šķirne nepārziemos, tāpēc iesēju arī vēl Stendes rudzus. Tomēr salu pārcieta labi – kaut gan vācu labība mazliet plānāka nekā vietējā, tomēr raža laba,” secina zemnieks.
Sēklas graudi šiem rudziem 2012. gadā izauga Berlīnē, bijušajā Bernauas ielas “mirušajā” Berlīnes mūra robežzonā, ko tikai kopš 2005. gada apsaimnieko Samierināšanās baznīcas draudze. “Par tikpat simbolisku vietu izvēlējāmies Zvārdes poligonu, kurā vēl nesen nedrīkstēja dzīvot, bet nu saimnieko un vidi kopj Kreicbergu ģimene,” vakar pirms Miera maizes ražas novākšanas atgādināja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) direktors Mārtiņš Cimermanis.
Šī savulaik turīgākā Lejaskurzemes pagasta iedzīvotājus 1953. gadā izlika no iekoptajām mājām, īpašumus nacionalizēja, samaksāja smieklīgu kompensāciju un teritoriju pārvērta par aviācijas mērķpoligonu. 1989. gadā, kad vēl darbojās Zvārdes poligons, Egila Kreicberga tēvs Juris Kreicbergs apmetās netālu un sāka saimniekot. Kreicbergi ir vieni no pirmajiem lauku uzņēmējiem, kas riskēja pirkt militārā aviācijas poligona laikā izpostītās Zvārdes zemes un mežus un attīstīt savu saimniecību. Tagad tā plešas 2000 hektāros. Pa maisiņam rudzu šomēnes tiek novākti katrā no desmit Austrumeiropas valstīm, kuras aukstā kara laikā dzīvoja aiz dzelzs priekškara – Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Čehijā un Ungārijā – kādā tikpat simboliskā vietā.
Simboliskumu Latvijā vēl vairāk izceļ neskaidrie Zvārdes zemes izmantošanas nolūki valsts aizsardzības mērķiem. Kā “LA” vairākkārt rakstījusi, daudziem zemes īpašniekiem valsts ar AS “Latvijas valsts meži” un nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” starpniecību bija izteikusi piedāvājumu atpirkt zemi. Kad pērn 5. septembrī pirmās saujas rudzu Miera maizei sēja toreizējā zemkopības ministre, tagadējā premjerministre Laimdota Straujuma, viņai Egils Kreicbergs vaicāja: “Iesēt ļāvāt, bet vai novākt arī ļausiet?” Straujuma toreiz nedrīkstēja atklāt valdības sēdes slepenajā daļā lemto, tik vien pieteica: “Sējiet droši, arī novākt varēsit. Nevienam ar varu zemi neatņems!” Tad viņa pagasta pārvaldniekam apsolīja nodot aizsardzības ministram (toreiz – Artim Pabrikam) ielūgumu atbraukt un sniegt iedzīvotājiem informāciju par Aizsardzības ministrijas nodomiem Zvārdes pagastā. “Nē, neviens no Aizsardzības ministrijas toreiz tā arī neatbrauca,” vakar “LA” rūgti atzina Imants Džulis. “Laikam ministrs Pabriks nosprieda, ka neklājas nolaisties līdz iedzīvotājiem. Bet šogad klusums – vairs jaunas zemes netiek iepirktas un zemes apsaimniekotājus liek mierā.”
“Es tomēr neesmu drošs par nākotni,” spriež Egils, kamēr viņa dēls Valdis ar “New Holland” kuļ rudzus. “Es domāju, ka mūs lika mierā tikai pirms vēlēšanām. Interesējos Vides un reģionālās attīstības ministrijā – izrādās, bijušais Zvārdes poligons nav pat atzīts par sprādzienbīstamu teritoriju. Es jau nezinu, vai jaunuzpirktajās zemēs bruņotie spēki atradīs vecas bumbas vai ievedīs jaunas – un tad paziņos, ka teritorija ir bīstama… Pārlaidīsim Saeimas vēlēšanas, tad redzēsim, vai man taisnība par NATO stratēģiskajiem plāniem,” nosaka saimnieks.
Tikmēr rudzu graudi izkulti, sabērti piekabē un 20 kg no jaunās ražas iebirst speciālā Miera maizes maisā ar uzrakstu “Friedensbrot Roggen”. To parakstījuši visi akcijā iesaistītie, un LLKC maisu nogādās uz Berlīni. Tur “Andulaišu” rudzus kopā ar Barnauas ielas graudiem un vēl deviņās valstīs novākto ražu samals miltos, lai izceptu simboliskos Miera maizes kukuļus. Kāds no tiem atceļos arī uz Latviju.
