Ierēdņi: ar 129 eiro var izdzīvot 60
Ņemot vērā makroekonomiskos rādītājus, Valda Dombrovska valdība un banku speciālisti krīzes pārvarēšanu valstī salīdzināja ar veiksmes stāstu, izvairoties runāt par augsto nabadzības līmeni valstī. “Eurostat” dati liecina, ka tam ir tendence pieaugt. Lai palīdzētu trūkumā nonākušajiem iedzīvotājiem, Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi koncepciju, kurā aprēķināts, ka cilvēks var izdzīvot, ja minimālais ienākumu līmenis ir 129 eiro.
Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsvēra, ka šī naudas summa neesot ņemta no zila gaisa, bet gan aprēķināta, ievērojot ļoti striktu Eiropas Savienības valstīs izmantotu metodiku. Līdz ar minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, kas paredzēta no 2017. gada 1. janvāra, līdz 129 eiro tiktu palielināta minimālā pensija, neapliekamais minimums un garantētā minimālā ienākuma pabalsts (GMI). “Tādējādi mērķtiecīgāk tiktu sniegts atbalsts cilvēkiem ar vismazākajiem ienākumiem, kā arī strādājošajiem ar zemu algu, palielinot viņu reālos ienākumus uz rokas. Taču vienlaikus jāsaprot, ka mēs nedrīkstam audzināt sabiedrību, kas ir atkarīga tikai no pabalstiem.
Cilvēki darbspējīgā vecumā jāmotivē, un jārada apstākļi, lai viņi strādātu, pelnītu un varētu paši nodrošināt sev iztiku,” sacīja Augulis. Bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele, kura arī strādāja pie koncepcijas par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, norādīja, ka sociālās palīdzības sistēma tiks piesaistīta pie vidējā ienākumu līmeņa valstī, tāpēc 129 eiro nav kā akmenī iecirsti – šī summa varot mainīties.
LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā eksperte Evija Kūla secināja, ka patlaban nabadzīgākie iedzīvotāji atrodas nevienlīdzīgā situācijā, jo palīdzības saņemšanas apmērs ir atkarīgs no pašvaldības iespējām. Tikai 39 pašvaldībās no 119 ir ieviests maznodrošināto pabalsts, bet 12 pašvaldības spēj maksāt par 49,80 eiro lielāku GMI, turklāt trūcīgo un maznodrošināto personu ienākumu līmenis nav sociālekonomiski pamatots, bet ir noteikts, ņemot vērā valsts finansiālās iespējas.
Jaunā vērienīgā reforma ar vienu konkrētu naudas summu to novērstu.
Lai īstenotu iecerētās izmaiņas, būs nepieciešami 160 miljoni eiro. Nav zināms, kur šī naudas summa tiks ņemta, kāds būs valsts un kāds pašvaldības pienesums nabadzības samazināšanas procesā, jo par šiem jautājumiem valdība ar pašvaldībām vēl nav apspriedusies.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieki Andris Rāviņš, kurš ir arī Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs, un Gints Kaminskis, kurš vada Auces novada pašvaldību, uzskata, ka valstij būs jākompensē papildu izdevumi, piemēram, novirzot pašvaldībām lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, kas patlaban ir 80 procenti. Jāņem vērā, ka pašvaldību ienākumi samazinās, bet izdevumi palielinās, ka pieaug trūcīgo iedzīvotāju skaits, kuru vidū netrūkst sliņķu. G. Kaminskis pastāstīja, ka zemnieki nevarot atrast sezonas strādniekus, bet tie, kas nevēlas strādāt, lūdz pašvaldībai pabalstus. Viņaprāt, valstij būtu jāpieņem tiesību akts, kas liedz slinkiem cilvēkiem sociālos labumus.
Labklājības ministrs informēja, ka iztikas minimuma grozs un minimālais ienākumu līmenis nav viens un tas pats. Aizvadītā gada decembrī pēc novecojušas metodikas tika aprēķināts pieminētais grozs, kurš naudas izteiksmē bija 252 eiro un kurā, starp citu, ietilpa, piemēram, vienas zeķbikses sievietei gadā. Lai novērtētu iedzīvotāju rocību valstī, grozs tikšot aprēķināts no jauna līdz 2018. gadam, ņemot vērā dzīves līmeni dažādos reģionos, bērnu skaitu ģimenē, atalgojumu, izdevumus izglītībai un veselības aprūpei utt. Minimālajā ienākumu līmenī netiekot iekļauti citās jomās, piemēram, izglītībā un veselības aprūpē konstatētie trūkumi.
Eiropas Komisija Latvijai sniegtajās rekomendācijās 2012. un 2013. gadā uzsver nepieciešamību mazināt nabadzību, īpaši izceļot bērnus kā mērķa grupu, kā arī reformēt sociālās palīdzības sistēmu. Saeima 2013. gada 14. februārī ratificēja pārskatīto Eiropas Sociālo hartu, līdz ar to Latvijai kļūst saistoša virkne hartas pantu, tostarp 30. pants par iedzīvotāju tiesībām uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību.
Labklājības ministrija piedāvā minimālo ienākuma līmeni sasaistīt ar:
* garantētā minimālā ienākuma līmeni (no 50 līdz 129 eiro);
* ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu (no 75 līdz 129 eiro);
* bāzes jeb sociālo pensiju (no70 līdz 129 eiro).
Izvērtēt minimālā ienākuma līmeņa sasaisti ar:
* bezdarbnieka minimālo pabalsta apmēru;
* valsts sociālajiem pabalstiem.
Nabadzības statistika
* Trūcīgās personas – 134,4 tūkstoši (iztiek ar summu līdz 128,06 eiro mēnesī)
* Maznodrošinātās personas – 100,7 tūkstoši (no 142 līdz 356 eiro mēnesī)
* 64,4 tūkstošiem trūcīgo ienākumi ir līdz 49,80 eiro mēnesī (GMI līmenis);
* 48% trūcīgo saņem GMI pabalstu vidēji 30,5 eiro mēnesī;
* 158,9 tūkstoši trūcīgo un maznodrošināto saņem dzīvokļa pabalstu (pabalsta vidējais apmērs – 12,3 eiro);
* 57,8 tūkstoši ģimeņu ar bērniem ir trūcīgas;
* 70,5 tūkstošiem pensionāru pensijas apmērs ir līdz 129 eiro mēnesī;
* 20,1 tūkstotis strādājošo ir trūcīgi.
Avots: Labklājības ministrija
