Katru sekundi – 120 tūkstoši iespēju. Saruna ar Arstarulsmirusu 7
Vēl pirms dažiem gadiem Gustavs Butelis bija populārs reperis ar segvārdu Gustavo. Bet nu viņš, izrādās, repu un hip-hopu ir metis pie malas un pievērsies stand-up komēdijas žanram, ko latviski dēvē par stāvizrādēm. Arī segvārds Gustavam nu jau gandrīz divus gadus ir cits. Šobrīd viņu pazīstam kā Arstarulsmirus. Pagaidām gan pasē tas nav ierakstīts, bet Arstarulsmirus ir pārliecināts, ka agrāk vai vēlāk tas notiks.
– Pirms dažiem gadiem sapratu, ka mans Gustavo laiks, kas ilga divpadsmit gadus, ir pagājis. Tās dziesmas ir izdziedātas. Sāku arī interesēties par to, kā mūzika ietekmē cilvēka psihiskos stāvokļus, un sapratu, ka turpmāk savas dziesmas vēlos pasniegt pavisam citādi. Patlaban jau top jauns mūzikas projekts “Vēlējuma dziesmas”, kas būs pavisam citā žanrā un ar citu vēstījumu. Katra dziesma ir kā vēlējums, kurā apdziedāta kāda cilvēka rakstura iezīme vai cita izpausme, uz kuru savā attīstībā mēs katrs tiecamies, – stāsta mūziķis.
Bet Stand-up komēdija viņu ieinteresēja jau apmēram septiņu gadu vecumā. Tolaik un vēlāk ietekmējies no krievu un angļu valodā runājošu humoristu snieguma. 2009. gada pavasarī ceļi viņu liktenīgi saveda kopā ar pazīstamo humoristu Jāni Skuteli, un tā Gustavs nonāca “Karaliskajā improvizācijas teātrī”, kur iemēģināja savas spējas improvizācijā. Vēlāk, vēl startējot ar segvārdu Gustavo, stand-up monologus koncertos mēdzis iekļaut starp repa dziesmām. Bet nu radījis pats savu stāvizrādi, kurai dots nosaukums “Iekšējās balsis”.
– Tā ir humoristisks, pašironisks monologs par cilvēka iekšējās pasaules daudzslāņainību. Izrādes pamatā ir kuriozi un pārpratumi, kas rodas pretrunīgā, bet ne vienmēr sakarīgā iekšējā dialoga dēļ, kad cilvēks ir pārlieku iedvesmots, seksuāli uzbudināts vai savā pašpārliecinātībā sadomājies, ka viņa sakāmais tiešām ir svarīgs, – teic Arstarulsmirus. Pirmās izrādes notika Rīgā, bet skatītāji vēl var paspēt uz nākamajām Liepājas olimpiskajā centrā, Cēsīs Vidzemes koncertzālē un Ventspilī teātra namā “Jūras vārti”.
Bilstu Arstarulsmirusam, ka agrāk, kad viņš vēl nodarbojās ar repu, viņā bija jaušams nemiers – gan ar sevi, gan apkārtējo pasauli. Savukārt šobrīd no viņa burtiski plūst miers, nosvērtība un iekšēja sakārtotība. Ko šajās iekšējās pārvērtībās var “vainot”?
– Pēdējos gados studēju isidioloģiju. Tajā aprakstīti jaunākie kosmoloģiskie priekšstati par Visumu un cilvēku. Šajā zināšanu apkopojumā, kura autors nāk no Ukrainas, Krimas, ir aprakstīta cilvēka apziņas struktūra ļoti smalkā līmenī. Detalizēti apskatīti tādi jautājumi, kā, piemēram, enerģija, ēters, dimensija un gravitācija. Esam pieraduši domāt, ka šī pasaule, ko redzam, ir objektīva bilde, lai gan cilvēki šobrīd patiesībā izmanto ļoti mazu daļiņu no smadzeņu darbības apjoma, līdz ar to var teikt, arī mūsu uztvere ir ārkārtīgi savdabīga, šaura un subjektīva. Isidioloģijas pamatā ir ideja, ka Visuma centrā atrodas cilvēks kā indivīds ar savu redzējumu, savu pieredzi un emocionālo pasauli. Tātad var teikt – katrs cilvēks dzīvo savā Visumā. Pateicoties dziļām meditācijām, man ir izdevies ieraudzīt mazliet objektīvāku šīs pasaules kārtības bildi, kas vienalga tomēr ir subjektīva, kā arī saskatīt jaunas likumsakarības starp mums, cilvēkiem, un apkārtējo pasauli. Ja manā dzīvē šobrīd notiek kāds satricinājums, es vispirms vēršos pie sevis, novērtēju, kas ar mani notiek, kur esmu pieļāvis kļūdas. Tas liek mobilizēties, disciplinēt sevi un uzņemties atbildību. Arī savu jauno vārdu ieguvu intuitīvā ceļā ar meditācijas palīdzību, un tas iezīmē noteiktu gājumu manā dzīvē, kā arī noteiktus nākotnes scenārijus. Vārdu “Arstarulsmirus” nevar pārtulkot, un tam nav nozīmes, kas būtu piesaistīta šā brīža pasaules uztverei. Mana vārda skanējums ir kā vibrācija, kas iedarbojas pozitīvi uz manu attīstību un cilvēcisko īpašību stiprināšanu, – skaidro mākslinieks.
Bet Arstarulsmirus, izrādās, caur un cauri ir Rīgas puika. Uzaudzis trīs bērnu ģimenē, kurā pusbrālis Ruslans par viņu ir desmit gadus vecāks, māsa Anna, šobrīd pazīstama interjera dizainere, – divus gadus jaunāka. Mamma Ludmila ir krieviete, tēvs Agris – latvietis. Pateicoties tam, Gustavs agri apguvis abas šīs valodas. Bērnībā puikam nebēdnības vien bijušas galvā. Skolotāji viņu raksturojuši kā spējīgu un talantīgu, bet ļoti slinku un nepaklausīgu. Iespējams, dēla dvēseles stāvokli tolaik lielā mērā ietekmēja sarežģītās attiecības vecāku vidū. To šobrīd atzīst arī paši vecāki. Viņi šajā laikā vēl tikai mācījās savstarpēji komunicēt, tāpēc ģimenē bieži radās konflikti. Vaicāju, kā pašam šobrīd veidojas komunikācija ar pretējo dzimumu?
– Neslēpšu, man ir bijušas attiecības ar diezgan daudzām sievietēm, taču precējies neesmu bijis. Un izskatās, ka šo “tradīciju” arī apiešu, nekad neprecēšos. Subjektīvi man šķiet, ka kāzas ir ārišķība, kam nav nekāda sakara ar attiecību pilnveidošanu un nostiprināšanu. Turklāt, augot un mainoties, manā dzīvē ir mainījušās arī prioritātes. Šobrīd es ieguldu ļoti daudz darba un laika daudzpusīgā attīstībā. Jāatzīst, iepriekšējās attiecībās man neizdevās rast harmoniju starp darbu, savu personisko attīstību un attiecībām. Radās disonanse, kā dēļ attiecības nācās pārtraukt. Tomēr tas nenozīmē, ka esmu sievietēs vīlies. Ar šā brīža prātu vērtējot, pie attiecību pārtraukšanas noveda mana neprasme komunicēt. Jo mans dzīves veids tobrīd nebija viegli paciešams – mēģinājumi un koncerti vakaros un naktīs, periodiski mēnešiem ilgi tikpat kā neiznācu no studijas, – stāsta Arstarulsmirus. Ko viņš gaida no sev tuvas sievietes?
– Pirmkārt, emocionālu atbalstu, – teic Arstarulsmirus, taču viņam esot ļoti svarīgi, lai bez attiecībām ar vīrieti sievietei ir vēl kāds svarīgs mērķis, uz ko neatlaidīgi tiekties.
– Tas var ieviest disharmoniju, ja sieviete to vien dara, kā gaida pārnākam savu vīrieti. Jo vismaz mani reizēm var sanākt ļoti ilgi gaidīt. Manuprāt, abiem partneriem ir jābūt ne tikai kopīgiem mērķiem, ne tikai kopīgam redzējumam par attiecību attīstību, bet arī katram savam mērķim, – uzsver mākslinieks. Vai Arstarulsmirus bieži iemīlas? Agrāk šis apdullinošais, gluži vai narkotiskais dvēseles stāvoklis, kura laikā cerību ir tik daudz, taču garām ausīm paiet ne mazums objektīvas informācijas, viņu esot piemeklējis biežāk.
– Jo vairāk sevi iepazīstu, jo labāk orientējos izjūtās, arī tajās, ko sauc par iemīlēšanos. Konstatēju – jā, šobrīd esmu apdullis, bet neizsaku pārgalvīgus apgalvojumus, ka “tas ir uz visu mūžu”. Citi pie šāda redzējuma nonāk jau 18 un 20 gadu vecumā, citi – tikai 60, es – kopš pārkāpu 35 gadu slieksni, – teic Arstarulsmirus.
– Es noteikti redzu sevi nopietnās attiecībās ar līdzcilvēku. Taču, kā jau teicu, ne laulībā. Tā vairāk būs cieša apņemšanās un solījums pašam sev būt kopā ar kādu sievieti. Taču radīt pēcnācējus es nevēlos. Tā ir mana izvēle. Arī turpmāk vēlos daudz laika veltīt daiļradei, iekšējai attīstībai un darbam cilvēku labā. Lai to visu paveiktu, man no kaut kā ir jāatsakās. Veidot tradicionālu ģimenes modeli, iespējams, būtu pat ērtāk nekā iet to ceļu, ko esmu izvēlējies. Isidioloģijā, kas daudzviet sasaucas ar kvantu fiziku, ir teikts – katrā sekundē cilvēkam paveras ap 120 tūkstoši izvēles iespēju, kā veidot savu nākotnes scenāriju. Es nevēlos cieši noslēgties tikai attiecībās ar vienu tuvu cilvēku. Gribu būt maksimāli atvērts un emocionāli tuvs ar lielu cilvēku skaitu. Mana iecere ir virzīties uz tādu nākotnes modeli, kur līdztekus IQ vienlīdz spēcīgi attīstīts būs arī emocionālā intelekta koeficients jeb EQ. Tas ir viens no noteicošajiem faktoriem, kas nākotnē cilvēkiem ļaus satuvināties vienam ar otru neatkarīgi no nacionalitātes, reliģiskās piederības un citiem faktoriem, kas mūsdienās mūs vēl spēj šķirt.
Vai Arstarulsmirusa sirsniņu šobrīd silda kāds viens īpašs sirdsāķītis? Viņš smaidot piekrītoši māj ar galvu. Bet, ja nu viņai tomēr kādudien ļoti sagribēsies kāzas, baltu kleitu un līgavas pušķi? Arstarulsmirus teic: – Domāju, ka manai otrai pusītei šajā jautājumā ir līdzīgs skatījums. Ja ne – sarīkosim izrādi, un būs gan baltā kleita, gan puķes un limuzīns.
