Māra Libeka: Īpaši Strīķei gatavotie KNAB nolikuma grozījumi kļuvuši lieki 7
Ministru prezidente Laimdota Straujuma vēl nesen Jutu Strīķi raksturoja kā zināmu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) simbolu. Tas mudināja domāt, ka valdības vadītāja simbolam klāt neķersies. Bet, redz, izrādījās, ka šis priekšstats bijis maldīgs – valdības vadītāja tomēr nolēmusi neatcelt KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka rīkojumu par viņa vietnieces atbrīvošanu no amata, kas izdots nu jau trešo reizi. Būtu tikai loģiski, ja reizē ar vietnieces atbrīvošanu taptu valdības vadītājas rīkojums par Strīķes k-dzei speciāli uzrakstīto KNAB nolikuma grozījumu atcelšanu un līdz ar to nevajadzīgu virzīšanu uz valdību (“Simbola lieta vēl nav galā”, “LA”, 31. janvāris), tādējādi lieki nenodarbinot ministriju ierēdņus, kas patlaban cenšas to saskaņot. Šādi dokumenta labojumi ir nebijis gadījums valsts pārvaldē, kad iestādes iekšēju konfliktu – vietnieka nepakļaušanos priekšniekam – grib novērst, grozot tiesību aktu. Iepriekš likums paredzēja, ka “biroja priekšnieka vietnieka kompetenci nosaka biroja priekšnieks”, bet tagad valdība grib teikt priekšā, ko viņš drīkst prasīt savai vietniecei korupcijas apkarošanas jautājumos. Nu, piemēram, tādas ikdienišķas un pašas par sevi saprotamas lietas kā priekšnieka informēšanu par biroja lietvedībā esošu krimināllietu un operatīvas uzskaites lietu virzību, korupcijas apkarošanas darba plānošanu un šo darbu izpildi… Tātad pa punktiem salikts tas, ko Strīķe atteikusies pildīt, ignorējot Streļčenoka rīkojumus.
Nesen Saeima noraidīja likuma grozījumus vienam cilvēkam, proti, tiesnesei, kura ir aizstāvējusi promocijas darbu, bet nav sasniegusi ar likumu noteikto 40 gadu vecumu, sākot no kura drīkst strādāt par Augstākās tiesas (AT) tiesnesi. Daļai deputātu bija radusies ideja, ka vienas personas dēļ vajag mainīt likumu. Slikti, ja tiek noliegti īstie iemesli, kuri visiem tāpat ir redzami. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš vadīja darba grupu, kurā tapa Strīķei speciāli pielāgotais KNAB nolikums, arvien vairās atzīt, ka te ir runa par vienu konkrētu cilvēku, kurš jāsavalda.
KNAB, kā zināms, ir valsts pārvaldes iestāde, kur katrs tās darbinieks strādā amata apraksta, darba līgumā noteiktos ietvaros, un tur, tāpat kā citās iestādēs, pastāv elementārs pienākums izpildīt priekšnieka rīkojumus. Negribas ticēt, ka valsts sekretāri nezina, ko dara, un Ministru prezidentes padomniece juridiskajos jautājumos Ilze Skrodele nav pamanījusi, ka Strīķe nu jau atbrīvota un meklē citu darbu. Pieredzējušās izmeklētājas talantu, protams, vējā laist nevajadzētu. Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks intervijā “NRA” gan paguvis pavēstīt, ka, viņaprāt, diezin vai bijušo DP inspektori un nodaļas vadītāju Strīķes kundzi varētu ieinteresēt šobrīd brīvās vakances viņa vadītajā iestādē. Kurš vilks grib, lai aita tam iekož?
