Federācija un virslīga konfliktē par leģionāru solidaritātes maksājumiem 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Futbola federācijas (LFF) valde februārī lēma no nākamā gada palielināt leģionāru maksu, jaunajai likmei vairāk nekā divas reizes pārsniedzot esošo. Virslīgas klubi par to ir sašutuši, un jau izskan gatavība taisnību meklēt tiesā.
Tirgus jāaizstāv
Sākot ar pagājušo gadu, virslīgā vienlaikus laukumā varēja atrasties astoņi ārzemnieki (iepriekš – pieci) un tika ieviesta leģionāru maksa. Par pirmajiem astoņiem tā ir 1000 eiro, devīto līdz 11. – 3000 un katru nākamo – 5000.
LFF valdē janvārī izskanēja ierosinājums finansiālo aspektu mainīt jau šogad. Tas tika noraidīts, bet nolemts, ka no nākamā gada maksājums par pirmajiem astoņiem būs trīs tūkstoši un katrs nākamais – 8000.
Ņemot vērā, ka “TOP 6” klubi ārzemniekus izmantoja vairāk un vājākās komandas – mazāk, iznāk, ka ambiciozajiem, dzīvojot pēc līdzšinējās mērauklas, būs jāšķiras no vairāk nekā simts tūkstošiem. Virslīga aprēķinājusi, ka kopumā sadārdzinājums varētu veidot 400 tūkstošus eiro.
Priekšlikuma autors LFF valdes loceklis Andis Rozītis uzsver, ka iegūtie līdzekļi jānovirza jauno spēlētāju attīstībai. Šobrīd jaunajiem vietējiem spēlētājiem nav platformas, kur attīstīties – virslīgas līmenī līdz 20 gadu vecumam iegūt spēles laiku spēj tikai retais, pārējiem paliek zemākas līgas, kur darbs nenorit profesionāli, attiecīgi izaugsme apstājas.
“Viens savu meistarības virsotni sasniedz ātrāk, cits – vēlāk vai krietni vēlāk. Ja Kaspars Gorkšs vai Mārcis Ošs, kuru talantu padsmitnieku gados tā īsti vēl nesaskatīja, būtu beiguši karjeru deviņpadsmit vai divdesmit gadu vecumā, mums nebūtu bijis divu patiešām labu futbolistu. Un viņi tādi nav vienīgie,” teic Rozītis.
Par viņa iniciatīvu balsoja seši LFF valdes locekļi, pret bija trīs, ieskaitot prezidentu Vadimu Ļašenko. Arī viņš rosināja pārskatīt maksu par futbolistiem, kas nav sagatavoti LFF, bet vēl nav gatavs nosaukt konkrētus ciparus.
Priekšlikumu atbalstījušais Jānis Engelis uzskata, ka vietējo spēlētāju tirgus ir jāaizstāv un maksa par leģionāriem varētu būt vēl lielāka: “18, 19 gados jaunieši, protams, nav gatavi virslīgas līmenim, bet viņiem ir kaut kur jāspēlē.
Šobrīd virslīga ir biznesa projekts, malači, lai strādā, bet es nevaru iedomāties, kur U-19, U-21 izlašu treneri ņems spēlētājus. Būs tie 10, 15, kas virslīgā sēž rezervē.”
Virslīgas vadība vaino četrus LFF valdes locekļus interešu konfliktā, jo viņi ikdienā saistīti ar 1. līgas klubiem, kam arī varētu tikt novirzīta daļa no leģionāru maksas.
Politisks gājiens
“Pagājušajā gadā, kad domājām par profesionālo futbolu, paši virslīgas klubi vienojās – gan tie, kas maksās, gan tie, kas saņems, – ka šī summa ir adekvāta,” uzsver Latvijas futbola virslīgas valdes priekšsēdētājs Maksims Krivuņecs.
Viņš uzsver, ka runāt par jebkādu maksas palielinājumu ir grūti, ja vispirms ceļ galdā ciparus, bet nav nekādas vīzijas par naudas izlietojumu – kā tas bijis šajā gadījumā. Tas drīzāk izskatoties pēc mēģinājuma lāpīt LFF budžetu, politiskā cīņa.
“Valde tērē pusmiljonu savām algām. Tur ir divi cilvēki, kas saprot, kā strādā profesionālais futbols, – Nauris Mackevičs un Emīls Latkovskis. Pārējie… cilvēki no pirmās līgas klubiem pieņem lēmumu, ka novirzīs naudu saviem klubiem. Saprotu, ka viņi atbildīgi par visu futbolu, bet nu tā nevar. Pateikt – tas būs Latvijas futbola attīstībai – ir ļoti populistiski.”
Ja LFF neatcels pieņemto lēmumu, virslīga ies pretuzbrukumā un cīnīsies, lai Eiropas Savienības spēlētājiem atceltu leģionāru statusu. Tad, visticamākais, klubu solidaritātes maksājumi pat samazināsies.
LFF valdē atbalstu guva Jāņa Engeļa rosinājums ieviest maksu par ārvalstu treneriem virslīgā (izņemot galveno treneri). “Jāaizsargā vietējie treneri. Mums ir otrais PRO kursu izlaidums un lielākā daļa treneru ir bez darba.
Tas ir tikai kluba interesēs, mums jādomā plašāk – treneri par kursiem maksā naudu, bet ir bez darba. No iegūtās naudas varētu atbalstīt perspektīvāko treneru apmācības,” viņš skaidro.
Ne Ļašenko, ne Rozīša, ne Engeļa iniciatīvu neatbalstīja Emīls Latkovskis. Viņš min virkni iemeslu savai nostājai, tostarp par to, ka šādi solidaritātes maksājumi nozīmē Eiropas Savienības spēlētāju diskrimināciju.
Tas esot arī politiski neglīts gājiens – jaunā valde spējīga sameklēt papildu līdzekļus tikai savu biedru kabatās, turklāt četriem valdes locekļiem nonākot interešu konfliktā.
Salīdzinājumam jāpiebilst, ka Lietuvas čempionātā leģionāru limita nav (Eiropas Savienības spēlētājiem) un maksa par katru ārzemnieku ir 750 eiro.
Visvairāk saņēma “Metta”
2020. gadā virslīgā kopā bija pieteikti 139 leģionāri un klubi, LFF par to samaksāja 337 tūkstošus eiro, kas tika sadalīti starp virslīgas klubiem proporcionāli tam, cik daudz pie spēles laika tika Latvijas jaunie futbolisti.
Visvairāk saņēma “Metta” (93 tūkstošus), “Daugavpils” (67,5) un “Jelgava” (51). Visvairāk iemaksāja “Riga”, “Liepāja” un “Spartaks” (pa 57).
LFF prezidents: Jāvienojas par vīziju
Vadims Ļašenko, LFF prezidents: “2022. gads būs pēdējais, kurā jāsaprot, kā virzāmies tālāk, vai kaut ko mainām. Piedāvāju detalizēti iestrādāt summas un virzienus, kā iegūto naudu izlietot. Mēs kā valdes locekļi to nevaram izgudrot, ir jākomunicē ar Sacensību komiteju, Jaunatnes komiteju, virslīgu, sporta direktoru.
Mans lūgums bija līdz 30. aprīlim izrunāt vīziju, konkretizēt un tad akceptēt. No trīs tūkstošiem līdz astoņiem – tas ir liels palielinājums, klubi ir mazliet šokā. Sākumā jāsaprot, tieši kur virzīsim šo naudu.
Tā no mākoņiem pateikt – būs astoņi vai desmit tūkstoši – nav pareizi. Mēs jau no valdes locekļiem saņemam komentārus, ka grib pārskatīt šos ciparus, – arī tie, kas balsoja par to, ka, iespējams, samazināsim.”