Virsdiriģenta misiju ar sudraba grašiem neizmērīt 0
“LA” jau rakstīja, ka Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) apstiprinājis XXV Vispārējo latviešu dziesmu svētku 20 virsdiriģentus un astoņus Goda virsdiriģentus (sk. Vitas Kraujas rakstu “Izredzētie: nāk jauna virsdiriģentu paaudze” “LA” 3. janvāra numurā).
Ar virsdiriģentiem LNKC ir noslēdzis līgumus, un viņi dodas uz kopmēģinājumiem Latvijas novados, lai sev uzticēto dziesmu iestudētu visiem 392 koriem tādā interpretācijā, kā skaņdarbs skanēs Mežaparka Lielajā estrādē noslēguma koncertā.
Ikdienā tomēr paliek ēnā lielais darbs ceļā uz Dziesmu svētkiem. Virsdiriģenti nāk no apmēram piecsimt mākslinieku lielās Latvijas kordiriģentu saimes. Viņiem visiem ir savi kori, ar kuriem strādāts gadu desmitiem. Daudzi ir arī koru apriņķu virsdiriģenti, kas Dziesmu svētku repertuāra apguvē diendienā līdzdarbojas gadiem. Ielūkojoties pašvaldību norādītajos skaitļos, redzams, ka diriģentu atlīdzība novados svārstās no 30 līdz 330 latiem mēnesī, bet Rīgā ‒ no 180 līdz 330 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas par viena kora vadīšanu. Izpratne par darba līguma veidiem un atalgojuma aprēķināšanas principiem ir ļoti dažāda, jo valstī joprojām nav vienota amatierkolektīvu vadītāju darba samaksas regulējuma.
Maestro replika pārsteidz
Ņemot to visu vērā, saprotamu viļņošanos Dziesmu svētku procesā iesaistītajos izraisījis Raimonda Paula intervijā “NRA” pasacītais: “Ļoti cienu Dziesmu svētku tradīciju, bet par ko šie svētki pārvērsti? Tas ir visparastākais komercpasākums. Kādreiz diriģenti trīcēja un drebēja, gaidīdami orgkomitejas spriedumu – uzaicinās vai neuzaicinās mani par virsdiriģentu? Tagad diriģenti pajautā: cik tu man par to maksāsi?”
Mārtiņš Klišāns, kurš virsdiriģenta godā bija jau 2008. gada svētkos, neslēpj sašutumu: “Nezinu, kas Raimondam Paulam ko tādu jautājis. Es šādu frāzi neesmu dzirdējis. Personīgi nepazīstu nevienu kolēģi, kurš honorāra lieluma dēļ sāktu apsvērt – kāpt vai nekāpt virsdiriģenta tribīnē…”
Edgars Račevskis, kurš šovasar pirmo reizi būs Goda virsdiriģenta statusā, teic: “Dziesmu svētki ir tautas nacionālā gara uzturētāji. Es uz savu Alūksni 44 gadus esmu braukājis par velti… Tūkstoši jātērē galvenokārt tam, lai novadniekiem Dziesmu svētku nedēļā Rīgā nebūtu jāguļ uz salmiem… Bet Raimonda Paula man reizēm ir žēl.”
LNKC – tieši te slēdz līgumus ar virsdiriģentiem – Dziesmu svētku nodaļas vadītājai Līgai Ribickai pēc maestro izteikuma gribējies ar komponistu izrunāties. Kā viņa teic, Raimonds Pauls taču nav cilvēks no malas, bijis gan Dziesmu svētku padomē, gan pats tajos piedalījies un nekad nav prasījis “cik man būs par to”. Jā, centrā, diriģentu aprindās un nozares padomē esot virmojušas kaislības par daudzām lietām – kurš kuru dziesmu diriģēs, domstarpības raisījis tērpu stils, uzvalku krāsa un kleitu garums, bet nekad neesot izvirzīts jautājums – cik virsdiriģentam maksās!
Misijas un goda lieta
Būsim godīgi, ne vien virsdiriģenta statuss ir goda un prestiža lieta. Arī diriģenta amats lielākoties ir misija un aicinājums. Jo ko gan valsts garantē padsmit gadus mūziku apguvušam Mūzikas akadēmijas absolventam? No vienas puses, radošu darbu, no otras – ne pārāk konkurētspējīgu atalgojumu.
Latvijā koru diriģentiem piedāvā pusslodzes, trešdaļslodzes, ceturtdaļslodzes. Taču divas stundas nedēļā kora mēģinājumā ir tikai diriģenta darba aisberga redzamā daļa. Cik daudzas pašvaldības apzinās arī neredzamo? Labi, ja apmēram, puse.
Kāda pašvaldība, piemēram, no pilnai slodzei aprēķinātiem 530 latiem maksā par 0,3 slodzēm. Kāda cita nez kāpēc par atskaites punktu izvēlas 460 latus, no kuriem maksā pusi. Vēl kādā izrēķināts, ka diriģents strādā 34 stundas mēnesī un par katru nākas apmēram četri lati…
Atkarībā no naudas maka biezuma daudzas pašvaldības laipo starp likumu un savām finansiālajām iespējām, piedāvājot diriģentam nevis darba līgumu, bet terminētu darba līgumu, uzņēmuma līgumu. Savukārt cita diriģentu vislabprātāk redzētu pašnodarbinātas personas statusā, kas viņam nozīmē sociālu neaizsargātību.
Taču – lai kā arī būtu – Dziesmu svētkus būtībā uz saviem pleciem finansiāli tur novadu pašvaldības. Var jautāt – bet ko tad mecenāti, uzņēmēji, vai arī viņi nevar būt atbalstītāji? Var. Bet no otras puses – cik, piemēram, Latgalē ir šādu turīgu uzņēmēju un kā viņiem klājas?
Kā paraugu var minēt Talsu novadu, kur ļoti rūpīgi izvērtēti diriģenta pienākumi. (Talsu novadā ir pieci jauktie kori, trīs sievu, viens senioru un viens vīru, kuros strādā 25 mākslinieki – diriģenti, kormeistari, koncertmeistari.) Atlīdzībā ir gan pamatlikme, gan mainīgā atkarībā no sasniegumiem, balvām, dalības konkursos.
Talsu novada pašvaldības izpilddirektora vietniece izglītības un sociālajos jautājumos Inga Krišāne uzskata:
“Valstī noteikti vajadzētu vienotu darba samaksas nolikumu amatierkolektīvu vadītājiem, jo izpratne ir ļoti dažāda. Kādas tik interpretācijas neesmu sastapusi! Jā, esam saņēmuši arī valsts piešķirto un ilgi gaidīto mērķdotāciju amatierkolektīvu vadītāju darba samaksai, taču tā ir neliela, labi ja katram diriģentam pie atlīdzības klāt sanāk desmit lati.”
Tieši šādu – uzņēmuma līgumu – ar diriģentiem noslēgusi Rīgas pašvaldība, kas viņiem maksā no 180 līdz 330 latiem mēnesī. Kā teic Kultūras pārvaldes ierēdne Ilona Vanadziņa, nevar taču pieņemt štatā 540 amatieru kolektīvu vadītājus. Starp citu, Rīga jau gadiem nevar izstrādāt arī nolikumu, kurā būtu noteikts, kas īsti ir amatieru kolektīvi.
Rīgas pašvaldība algo arī biedrību un augstskolu amatierkolektīvu vadītājus. Taču reti kurš diriģents var iztikt, strādājot tikai ar vienu kori. Dažam augstskolas kolektīva vadītājam kolēģis turīgā pašvaldībā materiālā ziņā liekas vai gluži apzeltīts…
Jaunus šķēršļus pārvarot
Līdz ar rajonu sistēmas likvidēšanu krietni tika apgrūtināta arī Dziesmu svētku procesa nodrošināšana. Līga Ribicka stāsta – lai 24 apriņķu virsdiriģentiem būtu ērtāk daudzos novada korus apvienot kopīgos mēģinājumos, izveidota īpaša koru apriņķa karte.
Apriņķa virsdiriģenti dodas pa novadiem krustu šķērsu, daudzi braukā arī no Rīgas. Piemēram, Ilzes Atardo Aizkraukles koru apriņķī ir kori no pieciem novadiem – Neretas, Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Pļaviņām, Skrīveriem. Ilze ir viena no tiem, kas ceļu uz novadiem braukā no Rīgas. Savukārt Cēsu koru apriņķa virsdiriģenta Mārtiņa Klišāna pārziņā ir 16 kori no Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Raunas un Vecpiebalgas novadiem. Roberts Liepiņš no Rīgas braukā uz Gulbeni, Alūksni, Balviem, Ints Teterovskis – uz Jelgavu, Kaspars Ādamsons uz Limbažiem, Ārijs Šķepasts – uz Madonu…
Par šo darbu valsts maksā no 75 līdz 125 latiem mēnesī, no kuriem apmēram 60 nākas iztērēt ceļanaudā. Lielākā daļa pašvaldību ceļa izmaksas nekompensē.
Kā stāsta Liepājas koru apriņķa virsdiriģente Ilze Valce, pērn un aizpērn, kad tika darīts lielais melnais kormeistaru darbs svētku repertuāra apguvē, mēģinājumi beigušies tik vēlu, ka sabiedriskais transports vairs nav gājis, un mājup viņa braukusi, stopējot kravas automašīnas. Arī telefona rēķins sasniedzis 80 latus mēnesī… “Jā,” viņa neslēpj, “bija brīdis, kad krīzes laikā domāju, vai man patiešām ar trim bērniem iztikas dēļ nāksies atstāt Latviju.”
Reizi piecos gados diriģenta pieredzi un talantu vērtē viņa cunftē. 2011. gada novembrī notika konference, kur aptaujā kordiriģentu saime minēja to vārdus, kurus gribētu redzēt Dziesmu svētku virsdiriģenta tribīnē. Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss ir gandarīts, ka lielākā daļa no viņa izvirzītajiem un nozares padomē apstiprinātajiem virsdiriģentiem ir tie, kurus augstajā godā gribēja redzēt arī lielā kordiriģentu saime.
Vai sliktāks par advokātu?
Dziesmu svētku tāme patlaban tiek precizēta, taču plānots, ka par darbu svētku nedēļā katrs virsdiriģents saņems apmēram 200 latu pirms nodokļu nomaksas.
Tomēr pirms kāpšanas tribīnē ir gan kopmēģinājumi, gan daudzi citi sarīkojumi, kur nepieciešams virsdiriģenta darbs un klātbūtne. Tāmi veido, ņemot vērā darba apjomu. Piemēram, deju kolektīvu virsvadītājiem darba apjomu palielina tas, ka viņi katrai dejai veido zīmējumus, kas ir ļoti darbietilpīgi.
Patlaban ar virsdiriģentiem ir noslēgti līgumi par darbu laikā no oktobra nogales līdz Dziesmu svētku skatēm. Tie ir apmēram astoņi mēneši, par kuriem virsdiriģenti saņems no 200 līdz 1200 latiem pirms nodokļu nomaksas.
Kādēļ šādas šķēres? Atlīdzība atkarīga no darba apjoma, diriģējamo dziesmu skaita, to sarežģītības pakāpes, līdz ar to nepieciešamo mēģinājumu daudzuma. Ir taču starpība, vai diriģentam uzticēta jau apgūta dziesma no svētku zelta fonda, vai viņa ziņā nodots pirmatskaņojums, piemēram, Uģa Prauliņa krāšņais jaundarbs.
Nav jaunums, ka kultūras nozarē strādājošie, salīdzinot ar citām profesijām Latvijā, algas ziņā nav novērtēti. Diriģenti uz kopējā darba tirgus fona atbilstoši savai profesionālai kvalifikācijai un pieredzei saņem samērā maz. Ja pieredzējis advokāts par vienu darba stundu prasa 40 latu, ar ko kordiriģents ar savu pieredzi un izglītību sliktāks? Kā saka LNKC direktore Dace Melbārde, kopkora virsdiriģentu var salīdzināt arī ar operu diriģentu: “Ar ko lielais Dziesmu svētku kopkoris ir sliktāks? Nedomāju, ka jebkurš pasaules klases diriģents spētu nodiriģēt mūsu lielo kopkori, jo tas prasa unikālas prasmes un pieredzi.”
Kā diriģentiem maksā Talsu novadā
Diriģenta laika patēriņa proporcionāls sadalījums
| Darba uzdevuma apraksts | Laika patēriņš |
| Vadīt un veidot kolektīvu | 7% |
| Pārdomāti izvēlēties atbilstošas grūtības repertuāru | 15% |
| Vadīt regulārus un pilnvērtīgus mēģinājumus pēc iepriekš sastādīta grafika | 40% |
| Plānot un īstenot kolektīva sabiedrisko un koncertdzīvi | 15% |
| Izvērtēt un pārdomāt kolektīva materiālās vajadzības | 5% |
| Apmeklēt novada, reģiona, valsts mēroga rīkotus vadītāju seminārus | 5% |
| Uzkrāt un sniegt informāciju par kolektīvu | 3% |
| Popularizēt savu iestādi, novadu valstī un pasaulē | 5% |
| Izmantot iespējas kvalitātes celšanai | 5% |
Augstākās kategorijas diriģentam maksimālā alga pirms nodokļu nomaksas ir 148 lati.
Pēc aprēķina, diriģents strādā 40 stundas mēnesī un par katru no tām maksā 2,66 latus.
Ar diriģentiem Talsu novadā slēdz terminētu darba līgumu uz desmit mēnešiem.
Viedokļi
Vai var uzskatīt, ka vāji konkurētspējīgais atalgojums mazinājis arī diriģenta profesijas prestižu?
Mākslinieciskās padomes vadītājs, diriģents Māris Sirmais: “Patlaban Latvijas Mūzikas akadēmijā visos četros kursos kordiriģēšanu mācās tik, cik manā studiju laikā vienā kursā. Tāpat kā citi kultūras darbinieki, arī diriģents ir vāji atalgots. Nav vairs tie laiki, kad kultūra bija reliģijas vietā, tā bija tautas gara uzturētāja. Tagad valda citas vērtības.”
Dziesmu svētku noslēguma koncerta otra mākslinieciskā vadītāja, profesore Aira Birziņa: “Diriģenta profesijas prestižs tomēr drīz atkal celsies, jo jau tagad daudzās Eiropas valstīs vispārizglītojošās pamatskolās obligāta ir nevis mūzikas stunda kā pie mums, bet tieši dziedāšana. Patlaban Mūzikas akadēmijā Kordiriģēšanas katedrā apgūst arī pedagoģiju, lai varētu strādāt skolās.”
Liepājas koru apriņķa virsdiriģente Ilze Valce: “Diriģenta profesija atrodas mainībā. Kad pirms 25 gadiem absolvēju konservatoriju, diriģenta darbs vairāk bija saistīts ar amatieru kolektīviem un daudz dažādiem ierobežojumiem repertuāra apguvē. Bet tagad ir ārkārtīgi liela izvēles brīvība – vari strādāt Latvijā, ārzemēs, muzicēt ar amatieriem, veidot profesionālu kori, visdažādākos sastāvus. Iespējas ir bezgalīgas, taču daudz kas atkarīgs no tā, kā iegrozās tavs liktenis.”
Kas skanēs Dziesmu svētkos* “Dziesmai šodien liela diena” (Mārtiņš Ozoliņš), “Dievs, svētī Latviju”, “Svētī debesīs šo zemi” (Gido Kokars), “Ar dziesmu dzīvībā” (Romāns Vanags), “Latvijā” (Juris Kļaviņš), “Upe un cilvēka dzīve” (Edgars Račevskis), “Senatne” (Aira Birziņa), “Ziemeļblāzma” (Jānis Zirnis), “Lūgšana” (Māris Sirmais), “Tev mūžam dzīvot, Latvija” (Jānis Erenštreits), “Dzīvības mūžīgais vārds” (Arvīds Platpers), “Brīvība” (Andrejs Mūrnieks), “Kalējs” (Ivars Cinkuss), “Mūžam zili” (Roberts Liepiņš), “Bij’ man vienas rozes dēļ” (Pauls Kvelde), “Mūžu mūžos būs dziesma” (Edgars Račevskis), “Rozēm kaisu istabiņu” (Terēzija Broka), “Caur sidraba birzi gāju” (Ilze Valce), “Es meitiņa kā smildziņa…” (Māra Marnauza), “Moseņ, zeileit viesti nesa” (Jānis Zirnis), “Es bij meita” (Aira Birziņa), “Saule auda audekliņu” (Aira Birziņa), “Lokatiesi mežu gali” (Jēkabs Ozoliņš), “Vai tādēļ nedziedāju” (Romāns Vanags), “Dod, Dieviņi” (Māris Sirmais), “Pūt, vējiņi” (Mārtiņš Klišāns), “Gaismeņa ausa” (Kaspars Ādamsons), “Līgo” (Ārijs Šķepasts), “Neba maize pate nāca” (Gints Ceplenieks), “Kālabadi galdiņami” (Jevgeņijs Ustinovs), “Saule brida rudzu lauku” (Agita Ikauniece), “Kas dziedāja Jāņu nakti” (Ints Teterovskis), “Jāņuvakars” (Jānis Zirnis), “Augu nakti” (Mārtiņš Klišāns), “Līgo saule vakarāi” (Andrejs Jansons), “Jāņu dziesma” (Ints Teterovskis), “Līgo – Jāņu nakts mistērija” (Ivars Cinkuss), “Saule, Pērkons, Daugava” (Romāns Vanags), “Gaismas pils” (Sigvards Kļava), “Dvēseles dziesma” (Aira Birziņa). * Dziesma (virsdiriģents) |
