Virs sliedēm uzliek autoceļu. Kurš par to maksās? 4
To, ka Baltijas valstu šā gadsimta megaprojekts “Rail Baltica” būs spēcīgs instruments, lai pārvarētu Covid-19 izraisīto ekonomisko lejupslīdi visā reģionā, neviens it kā vairs neapšauba. Tomēr, sekojot iesaistīto valstu amatpersonu paziņojumiem, dažkārt nākas pabrīnīties – cik gan liels pacietības mērs varētu būt Eiropas Komisijai, kas kā gādīga mamma spožu spēļu mantu veikalā labticīgi ievedusi trīs mazus bērnus, kuri tagad nu nebeidz izrādīt savus niķus un stiķus.
Ekonomikas sildīšanu paredzēts sākt jau šogad
Kā jau iepriekš ziņots, “Rail Baltica” projekts paredz uzbūvēt ātrgaitas dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. “Rail Baltica” izmaksas paredzētas 5,8 miljardu eiro apmērā, no kurām 85% finansēs no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnijai satiksmei jābūt gatavai 2026. gadā.
Latvijā šobrīd notiek projektēšana visai 265 km garajai dzelzceļa līnijai. Projektēšanas posmu plānots pabeigt līdz 2022. gada izskaņai, bet būvniecību sākt jau šā gada nogalē.
Konkurss par “Rail Baltica” stacijas būvniecību starptautiskajā lidostā “Rīga” izsludināts 2019. gada novembrī, būvniecības līgumu plānots parakstīt līdz 2020. gada beigām.
Rīgas centrālā mezgla un ar to saistītās infrastruktūras projektēšanas un būvniecības līgums ir parakstīts jau 2019. gada maijā. Tas paredz ievērojamas izmaiņas Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, integrējot “Rail Baltica” esošajā Rīgas transporta infrastruktūrā.
Kopuzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna pavisam nesen norādījis, ka būvniecības darbi sākas jau šajā gadā un “mēs fiziski jau varam redzēt jaunas darba vietas”.
Igauņi aptur projektu?
“Dzelzceļa trases “Rail Baltica” projekts netiks turpināts, un tas ir saistīts ar labējās Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) pretdarbību,” svētdien negaidīti paziņojis EKRE līderis, Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme. “Īstenībā “Rail Baltica” tālāk nevirzīsies. Jā, tiek pirkta zeme, kaut kādi tipi sēž un saņem normālu algu, taču projekts stāv uz vietas.” Igaunijas radiostacijas “Tres” raidījumā sacījis Marts Helme.
Tikmēr Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits Igaunijas iekšlietu ministra paziņojumu par “Rail Baltica” projekta neturpināšanu novērtējis tikai kā iekšpolitisko retoriku, kas neattiecas uz projektu, bet gan uz valdošās koalīcijas šūpošanu.
Projekta ieviesējā Latvijā – SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris Igaunijā pēkšņi izskanējušo paziņojumu novērtējis kā politiski motivētu: “Igaunijas valdība pilnībā atbalsta “Rail Baltica” projektu, kas Igaunijā jau ir sasniedzis būvniecības fāzi. Projekta mērķi un termiņi nav mainījušies.”
Vēlāk skaidri apliecinājumi, ka valdības attieksme palikusi tāda pati kā līdz šim, saņemta no Igaunijas premjerministra un ekonomiskās attīstības ministra.
Paziņo par dubulto tiltu uz jau apstiprinātās trases
Būvējot “Rail Baltica” dzelzceļa līniju, pie Salaspils pār Daugavu tagad iecerēts divlīmeņu tilts, kas paredzēts gan dzelzceļam, gan autotransportam – trešdien žurnālistiem visai negaidītu vēsti atklāja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, vienlaikus vēlreiz apliecinot, ka projekts turpinās atbilstoši grafikam.
Ministrs informēja, ka šonedēļ par šķērsojumu bijusi diskusija. “Esam nonākuši pie secinājuma, ka tiks būvēts Latvijā pirmais dubultais tilts, kur būs vienā tiltā gan dzelzceļa sliedes, gan auto tilts – divstāvu šķērsojums pāri Daugavai,” teica Linkaits, piebilstot, ka tas būšot labs ieguldījums ilgtermiņa Latvijas autoceļu programmā un palīdzēšot sakārtot arī Rīgas apvedceļu atbilstoši ilgtermiņa plāniem.
To, kā tas iet kopā ar jau apstiprinātajiem “Rail Baltica” plāniem un kas par to maksās, “LA” paskaidroja “RB Rail” reģionālais vadītājs Latvijā Ģirts Bramans: “”Rail Baltica” projektētāji Daugavas šķērsojumam pie Salaspils piedāvā divus risinājumus.
Pirmais risinājums 2016. gadā paredzēja atsevišķa tilta būvi “Rail Baltica” vajadzībām saskaņā ar sākotnējos tehniskos risinājumos plānoto pieeju. Šādā variantā tilts atrastos blakus atsevišķam autoceļu tiltam, kas iekļauts nacionālajos plānošanas dokumentos un kura īstenošana tiktu veikta nesaistīti ar “Rail Baltica” ieviešanu.
Otrais risinājums paredz apvienotu dzelzceļa un autotransporta tilta izbūvi divos līmeņos. Satiksmes ministrija tagad mums ir uzdevusi padziļināti izvērtēt apvienotā tilta izbūves juridiskos, finansiālos un tehniskos aspektus. Šī izvērtēšana notiks līdz maija beigām.
No “Rail Baltica” paredzētā budžeta plānots segt tikai tās izmaksas, kas tieši attiecināmas uz tilta dzelzceļam nepieciešamo funkcionalitāti. Finansējums tilta autotransporta daļas segšanai šādas alternatīvas izvēles gadījumā būtu nodrošināms no valsts budžeta līdzekļiem, turklāt finansējuma pieejamību nodrošinot atbilstoši “Rail Baltica” pamata līnijas būvniecības laika grafikam šajā trases posmā, sākot no 2023. gada.”
