Vīrs nomira vienā dienā, ārstu acu priekšā. Kā tas varēja notikt? 0
Dažreiz traģēdija piezogas nemanot. No rīta četrdesmit gadus vecs vīrietis nejūtas labi, taču arī ne tik slikti, lai nekavējoties meklētu ārsta palīdzību. Pēc dažām stundām viņš nonāk slimnīcā, bet vakarā jau ir miris. Tuviniekiem paliek tikai neatbildēti jautājumi. Kāpēc? Ko varēja darīt savādāk?
Ilutas stāsts
Pirms trim mēnešiem mūžībā aizgāja mans vīrs. Nomira pēkšņi, vienas dienas laikā ārstu acu priekšā slimnīcā. Galvenais nāves iemesls – trombs plaušās. Diezgan “populāra” diagnoze mūsu pusē, kas tiek izteikta morgā, veicot sekciju, un ļoti labi piesedz un attaisno iespējamās ārstu kļūdas un neizdarības. Dārgie mediķi! Ja jau tā ir tik bieži sastopama diagnoze, varbūt ir laiks par to runāt skaļāk un plašāk? Un, ja reģionālajās slimnīcās nav iespējas glābt – noteikt diagnozi, ārstēt, cilvēkus ar šādu diagnozi, vai tas nebūtu godīgi jāpasaka un valsts līmenī jādomā par to, lai šāda iespēja būtu?
Viss sākās agri no rīta ap plkst. 7.30. Vīrs piecēlās un viņam sākās pēkšņa, spēcīga vemšana, pēc tam arī trīcēšana un kaut kādas sāpes krūšu apvidū, bet “ātro” palīdzību saukt nevēlējās. Pēc brīža viņam kļuva labāk, izgāja ārā pastaigāties. Pēc pāris stundām atgriezās mājās un šķita, ka viss ir kārtībā. Ap plkst. 12 aizgāju uz darbu (nenojaušot, ka savu vīru dzīvu vairs nekad neredzēšu), bet viņš palika mājās. Ap plkst. 13 viņam atkal bija palicis ļoti slikti – sāpes krūtīs, elpas trūkums un tamlīdzīgi, un viņš izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ap plkst. 15.30 viņš piezvanīja un pateica, ka atrodas Rēzeknes slimnīcā, kur veic izmeklējumus, un viņš vēl īsti nezina, kas viņam par vainu. Atnākusi mājās, atradu uz grīdas saburzītu veidlapu ar ierakstu par miokarda infarkta iespējamību. Ap plkst. 16.30 vīrs piezvanīja vēlreiz. Teica, ka rentgenā atklājuši plaušu karsoni un viņu likšot slimnīcā. Vēl satraukts stāstīja par to, ka pa ceļam sācis klepot un tagad jau klepojot asinis.
Tā kā man bija jāiet uz bērnudārzu pakaļ bērnam, un mūsu automašīna bija salūzusi, uz slimnīcu braukt nevarēju. Uzzināju, ka vīrs ievietots terapijas nodaļā un sazvanīju radinieci, lai viņu apciemo. Viņa bija pēdējā, kas manu vīru redzēja dzīvu. Ārsts runājis par plaušu karsoni un alkohola trūkuma simptomiem (abstinences sindroms). Teicis, ka analīzēs gan alkoholu neuzrādot, tad jau pēdējās dienās neesot dzēris. Bet bija dzēris – vēl iepriekšējā dienā! Tad vīram kļuva sliktāk – māsiņas pamanījušas, ka kļūst zils un stipri trūkst elpas, tādēļ aizveduši uz intensīvo terapiju, likuši skābekļa masku. Tajā pašā vakarā saņēmām zvanu no slimnīcas, ka plkst. 22.30 vīrs nomiris.
Nākamā dienā slimnīcā ārsti man neko jēdzīgu nepateica. Kaut kādi minējumi par infarktu, par plaušu trombiem. Viņi paši izskatījās pārsteigti, ka tik jauns vīrietis (42 gadi) pēkšņi nomiris. Sākotnējās diagnozes no slimnīcas: plaušu pneimonija vienā pusē, toksiskā kardiomiopātija un plaušu artērijas trombembolija (ar jautājuma zīmi). Sekcijā viss minētais apstiprinājās un tika vēl papildināts. Vīram bijuši sirds ritma traucējumi (mirdzaritmija, ātriju mirgošana) un no sirds kreisā priekškambara austiņas atdalījies kāds trombs, kas pa asinsvadiem nonācis plaušu artērijās. Tā radās plaušu artērijas trombembolija un beigās arī plaušu tūska, kas bija galvenais nāves iemesls.
Vēlāk pārdomājot notikumu secību, sapratu, ka ārsti varēja vismaz mēģināt kaut ko darīt, ja laikus noteiktu precīzu diagnozi. Grūti saprast, kas un kādā secībā notika – bija vai nebija sirds infarkts, vai tā bija kardiomiopātijas izraisīta sirds mazspēja un aritmijas lēkmes, kas izsauca visu pārējo?
Nav saprotams, kā cilvēku ar tik nopietnas diagnozes – sirds infarkts – minējumu no neatliekamās palīdzības mediķu puses drīkstēja trīs stundas turēt uzņemšanas nodaļā, likt gaidīt un ļaut pašam staigāt? Vai nebija tā, ka balstoties uz rentgenā pamanīto plaušu pneimoniju un alkohola trūkuma simptomu fona, tika palaistas garām nopietnās sirds problēmas un plaušu artērijas trombembolijas simptomi? Vai trombembolijas terapija netika uzsākta pārāk vēlu? Ir tik daudz neatbildētu jautājumu un neviens uz tiem vairs neatbildēs…
Ļoti priecātos, ja manis rakstīto komentētu kāds ārsts kardiologs, kurš pēc notikumu un simptomu apraksta, spētu izteikt minējumus, kas īsti varēja notikt. Piemēram, man nav skaidrs, cik ilgā laikā trombs no kreisā sirds priekškambara austiņas var nonākt plaušās? Vai mazpilsētu slimnīcās ārsti vispār var noteikt (vai ir izmeklējumiem atbilstoša aparatūra) plaušu trombembolijas diagnozi un kaut ko lietas labā darīt?
Iluta Rēzeknes novadā
Kardiologa viedoklis
Plaušu hipertensijas speciālists, reto slimību speciālistu asociācijas vadītājs kardiologs Andris Skride: “Ārsti bieži vien ir aizņemti, bet arī ikdienas steigā mums jācenšas atrast sarunai ar pacientu vai viņa tuviniekiem kaut pāris minūtes. Uzreiz jāsaka – lai precīzi izteiktos par notikušo, būtu nepieciešama pilnīga medicīniskā anamnēze un pacientam veiktie izmeklējumi.
Plaušu trombembolija (PATE) ir smaga, dzīvībai bīstama saslimšana, kas ļoti daudzos gadījumos, sevišķi akūtā periodā noved līdz akūtai labā kambara mazspējai, sirdsdarbības apstāšanās epizodei jeb asistolijai un nāvei. Aiz miokarda infarkta un insulta tā ir trešais biežākais nāves iemesls sirds un asinsvadu slimību grupā. Neskatoties uz to, ka slimība ir relatīvi bieži sastopama, to reizēm ir grūti diagnosticēt, jo simptomi mēdz būt līdzīgi miokarda infarktam vai plaušu karsonim, sirds mazspējai. To, ka aprakstītajā gadījumā tika atklāts plaušu karsonis, var izskaidrot pavisam vienkārši. Tā ir plaušu trombembolijas komplikācija, kas veidojas neapasiņotajos plaušu audos (faktiski tas ir plaušu infarkts).
Reizēm pacienta nāve iestājas momentā – tajā brīdī, kad trombs nokļuvis plaušās. Ja pacients šo posmu pārdzīvo, parādās dažādi plaušu trombembolijas simptomi, biežākie no tiem – pēkšņs, izteikts elpas trūkums, tahikardija, pazemināts asinsspiediens, klepus, klepus ar asiņu piejaukumu, pneimonijas pievienošanās, var būt arī paaugstināta temperatūra.
Kā kardiologs gribu uzsvērt, ka nekavējoties jāzvana uz 113, ja pacientam ir spiedošas, žņaudzošas sāpes krūtīs, auksti sviedri, asins spļaušana, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, pēkšņa sirds aritmija, pēkšņs elpas trūkums, ļoti augsts asinsspiediens.
Kā trombi var nokļūt plaušās? Parasti tie neveidojas plaušās, bet migrē uz turieni no venozās asinsrites sistēmas. Visas mūsu vēnas – roku, kāju, vēdera, galvas, savienotas ar labo sirds kambari un no tā tālāk pa plaušu artēriju nokļūst plaušās. Ja cilvēkam dažādu faktoru dēļ (mazkustīgums, adipozitāte jeb aptaukošanās, sirds kreiso daļu mazspēja, trombofīlija, dehidratācija, ilgstoša imobilizācija) vēnās sāk veidoties trombi. Ar laiku tie var nokļūt plaušās un izraisīt plaušu trombemboliju.
Trombi no sirds kreisā priekškambara austiņas gan parasti plaušā nenonāk, jo kreisā sirds puse nav savienota ar labo. Trombi no kreisās priekškambara austiņas izraisa trombozes lielajā asinsrites lokā – galvā (insults), kājās, rokās. Tika tādā gadījumā, ja starp abiem sirds priekškambariem ir caurums, trombi no kreisās puses var nokļūt labajā. Atbildot uz jautājumu – cik ilgā laikā trombs no sirds kreisā priekškambara nonāk plaušās, gribu teikt, ka tā nenotiek, ja vien pacientam nav priekškambaru vai kambaru starpsienas defekta.
Pirmais izmeklējums, kas jāveic, ja radušās aizdomas par plaušu emboliju, ir asins analīze, ko sauc par d-dimēru tests. Paaugstināti rādītāji varētu liecināt par trombiem organismā. Diagnozi apstiprina, veicot kompjūtertomogrāfijas angiogrāfiju plaušu artērijām. Šis izmeklējums noteikti jāveic ar kontrastvielu, jo tikai tā var diagnosticēt šo slimību. Svarīgi ir arī veikt sirds ultraskaņas izmeklējumu jeb ehokardiogrāfiju – arī tajā reizēm var saskatīt plaušu trombembolijas pazīmes. Rēzekne nav maza pilsēta, tādēļ slimnīcai jānodrošina šādu slimību diagnostika.
Atklājot plaušu trombemboliju, nekavējoties jāuzsāk terapija ar tādas medikamentu grupas preparātiem, ko sauc par antikoagulantiem. Smagākos gadījumos veic trombolīzi.”
