Labais un ļaunais tomāts 0
– Tā jau ir! Ja ājūrvēdā teic, ka, piemēram, nakteņi ir slikti, citi saka – tie palīdz pret vēzi. Pēc asinsgrupu diētas izrādīsies vēl kas cits… Ko tu dari, ja pie tevis atnācis apjucis klients?
– Patiešām ir daudz apjukušo. Smejos, ka visi pieņēmumi iet pa apli. Sākumā bija veģetārieši, kas teica – ēdiet augu valsts produktus, pēc tam parādījās vegāni, kas teica – nevar ēst neko no dzīvnieku izcelsmes produktiem, vajag ēst dārzeņus un pākšaugus. Pēc tam nāca svaigēdāji, kas apgalvoja, ka vajag ēst tikai svaigus dārzeņus. Tad populāra kļuva paleodiēta un Atkinsa diēta, kas saka, ka tomēr gaļu vajag. Nevajag tik daudz graudaugu. Un pēdējais modes kliedziens – ketogēnā diēta, kas saka, ka taukus vajag, neaizmirstiet par taukiem! Galu galā atgriežamies pie tā, ka jāēd daudzpusīgi. Katru mirkli kāds izdomā, par kaut ko bļaut. Es smejos, ka katrs tendenciozais ieskats par uzturu atgādina par kādu uztura grupu, kas ir kādu laiku aizmirsta.
– Tu esi mūsu portālā pozitīvi atsaukusies par veģetāriešiem, vienkārši iesakot, kam šādā ēdienkartē jāpievērš lielāka vērība. Ja pie tevis uz konsultāciju atnāk kaut vai tas pats veģetārietis, tev ir jāpiemērojas viņa dzīvei un uzskatiem, nevis otrādi, vai ne?
– Jā, es tā arī daru – mēģinu pielāgoties. Citreiz pacients pats savas domas maina. Atceros meiteni, kura bija nolēmusi kļūt par svaigēdāju. Mēs izrēķinājām visu viņas ēdienkartē tā, lai nekā netrūktu. Taču trim mēnešiem viņa man atsūtīja ziņu – esmu sākusi ēst gaļu. Pirms tam viņa to vispār neēda.
Vienmēr jāizvērtē, vai būdamam vegānam uzturā nevajadzēs lietot uztura bagātinātājus vai kādus vitamīnus, piemēram, B 12. Vai reizēm tomēr kaut kas jāapēd no dzīvnieku valsts.
– Bet citi veģetārieši saka, ka vitamīnu B 12 var dabūt, no dobes izraujot un apēdot svaigu burkānu. Man reiz bija jākomentē raksts par vegānismu, kurā tika apgalvots, ka avota ūdens satur vitamīnu B12. Konsultējos ar asociēto profesoru Zigurdu Zariņu, un man patika, kā viņš pateica – nu, tad tur kāds tajā avotiņā riktīgi sakakājis, ja reiz tur ir vitamīns B12! (smejamies) Ar burkāniem varētu būt līdzīgi – ja ir mēslojums, būs arī B 12 vitamīns.
Man patīk jebkurš no uztura virzieniem – no katra var kaut ko paņemt. Mājās man pašai patīk eksperimentēt gatavošanā, taisot kaut ko no tā saucamo slaveno diētu ēdieniem.
– Kā uztura speciālisti savā vidē vērtē kolēģes Ksenijas Adrijanovas blogus?
– Viņai ir “riktīgas iekšas” to visu darīt. Malacis, ka viņa mēģina atspēkot populārākos mītus, tas ir pozitīvi. Tiesa, reizēm tajā varētu būt plašāks skatījums, ir uzstādījums – nē, tā ir nepatiesība, un viss! Taisnība ir tikai šī, jūs esat muļķi un neko nezināt. Netiek pieņemtas kaut kādas alternatīvās iespējas lietas. Taču pa lielam tas arī viņas blogā ir tas foršais, kas piesaista! Tā turpināt!
– Jau minētajā krievu raidījumā “Es tievēju” diētas ārsti izmanto šoka terapiju pirmajā vizītē ar klientiem. Piemēram, atnāk sieviete ar milzu lieko svaru. Viņi runājas, kā viņa jūtas, sieviete saka – “kak sviņja” (kā cūka). Un ārsts no galda apakšas izvelk īstas beigtas cūkas galvu, lai radītu viņai šoku. Citā reizē sievietei lika kāpt baseiniņā, kurš bija pilns ar pretīgiem taukiem. Vēl citai sievietei ap ķermeni apsien gaļas gabalus, lai viņa justu, kāda viņa būs, ja turpinās pārmēru ēst… Katru reizi pirmās tikšanās norit šādā garā. Viņas visas, protams, ir asarās.
– Tā viņi paaugstina motivāciju.
– Vai Latvijā būtu iedomājama šāda šoka terapijas metode? Vai jūs darbojaties tā mierīgāk?
– Domāju, ka šāda pieeja nebūtu iespējama. Mums, uztura speciālistiem, vēl diezgan nopietni jācīnās par savu vietu, tādēļ, ja mēs šādi rīkotos, diez vai mūs kāds ņemtu, piemēram, strādāt slimnīcā… (Lizete pasmaida) Jāpaiet laikam, lai sabiedrībā un valstiskā līmenī sakārtotu uztura speciālistu profesiju, izpratni par to un iespējas. Piemēram, šobrīd jau cilvēki izprot, kas ir fizioterapeiti. Par uzturu savukārt konsultē ļoti daudzi. Jā, ginekologi ir ierakstījuši savā amata aprakstā, ka viņi konsultē par uzturu gaidībās. Gastroenerologi arī par to konsultē. Taču – cik reāli viņiem ir laika par to runāt? Turklāt par uzturu ārstiem māca ļoti, ļoti maz. Medicīnas fakultātē 6. kursā ir izvēles (izvēles!) kurss “Uztura mācība”. Tas ir vienīgais kurss, kur padziļināti apgūst uztura jautājumus. Līdz ar to katram mediķim bāze par uzturu ir tāda, cik viņš pats ir ieinteresēts. Tāpēc nav brīnums, ka ir ārsti, kas iesaka kaut kādas interneta diētas…
Nesen man bija mazais pacients, kurš brokastīs, pusdienās, vakariņās visu ēdu ar pienu. Dārzeņi bija vārīti pienā, no rīta putra vārīta pienā, vakarā putra – atkal pienā, launagā biezpiens. Tik daudz jau piena produktus nevar lietot, teicu viņa vecmammai. No tā bērnam rodas liekais svars. Pēc nedēļas nācu vēlreiz pie viņiem, jautāju, vai viņi ir padomājuši par to, ko es teicu. – Nē, mums endokrinoloģe teica, ka pienu var ēst! – atteica vecmāmiņa. Vienkārši – ārstam nav laika iedziļināties ēdienkartē.
