Ceļš līdz profesijai un slimnīcai 0

– Kā tu vispār nonāci līdz izvēlei kļūt par uztura speciālisti?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

– Kā jau teicu, nāku no mākslinieku ģimenes. Mana mamma Ērika Māldere veido papīra lampas (viņai ir lampu dizaina darbnīca) un nu jau labu laiku dzīvo savā idillē laukos, toties tētis Gints Mālderis vairāk ir tāds pasaules pilsonis. Iekārto dažādas izstādes…

Es pati sākumā mācījos skolā ar mākslas novirzienu – Oskara Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolā, gāju arī uz “lietišķajiem” kursos. Tomēr es ātri sapratu – jā, es māku zīmēt, man padodas, bet es tajā nerodu prieku. Tad aizgāju mācīties uz Rīgas 49. vidusskolu, uz bioloģijas un ķīmijas novirziena klasi. Un pēc tās visi stājās skolās kādā no medicīnas nozarēm. Es sapratu, ka no manis, teiksim, ķirurgs neiznāks. Skatījos, ko “Stradiņi” piedāvā vēl un izvēlējos tolaik visnotaļ jauno uztura zinātnes programmu. Tobrīd neviens īsti nesaprata, ko mēs pēc absolvēšanas darīsim, pat ne pašā augstskolā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau otrajā kursā sāku braukāt pa skolām, darbojoties organizācijā “Dzīvo veselīgi” – lasījām bērniem lekcijas. Tātad jau sākotnēji darbojos ar bērniem. Pa vidu bija dažādi projekti, strādāju pašā Stradiņa Universitātē, palīdzēju organizatoriskos jautājumos. Mēs abas divas ar Lolitu (programmas izveidotāju, diētas ārsti Lolitu Neimani – Aut.) bijām tur tādas mākslinieces, radošu domāšanu.

Es arī lasīju universitātē lekcijas par veselīgu uzturu – sporta treneriem, “mūsējiem” (uztura speciālistiem), mediķiem u.c.

Tagad jau labu laiku nestrādāju augstskolā. Taču aktīvi piedalos konferencēs un esmu Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijā. Ir svarīgi būt kopā ar nozares profesionāļiem, darboties roku rokā.

Visas darbavietas manā dzīvē atnākušas pašas un katra kaut ko iedevusi. Esmu strādājusi vairākās ārstu praksēs, iesaistījusies dažādos projektos. Drīzumā braukšu pie SOS bērnu ciemata bērniņiem un kopīgi darbosimies: gan gatavosim, gan diskutēsim, gan arī būs jāpaklausās manī. Ik gadu Ziemassvētku laikā piedalos Radio 5 labdarības akcijā DOD PIECI, kur puišiem palīdzu gūt pilnvērtīgu uzturu ar kokteiļiem. Esmu piedalījusies dažādās konferencēs, dalos ar savu viedokli medijos.

Līdz ar Ernestiņu bija lielāka pauze un pamazām atgriežos darbos, bet arī ierobežotu slodzi, jo viņš vēl ir mazs. Nejūtos neko nokavējusi. Dēls man liek daudz ko pārvērtēt. Ja es pirms tam strādāju piecās vietās ar lielu slodzi, tagad piebremzēju skraidīšanu.

– Tu strādā arī ar slimiem bērniņiem. Kā tu kā mamma jūties, viņus redzot?

– Tas ir grūti, īpaši sākumā. Pirms dēla es nestrādāju bērnu slimnīcā. Pirmajās nedēļās katru dienu braucu mājās asarām acīs. Patiesībā vēl pagājušajā nedēļā bija sāpīgi – lasīju bērniņa slimības vēsturi, kāds viņš piedzima, kāds ir šobrīd, kādi ir visdažnedažādākie ārstu spriedumi par viņa stāvokli… Protams, mēģinu to dziļi neielaist sevī. Tomēr – pirms tam likās, ka kopumā bērni dzimst veseli. Protams, sapratu, ka ir arī slimības, tomēr likās – mani tas noteikti neskars. Tagad, kad redzu slimus mazuļus un zinu, ka man pašai nebūs tikai viens bērniņš, bet vairāki, atzīstu, kļuvis nedaudz bail. Kaut gan mūs visus vienmēr biedē nezināmais. Tas laikam ir mans gadījums.

Reklāma
Reklāma

Tajā pašā laikā es novērtēju šo bērniņu vecākus – viņos ir spēks! Šonedēļ pat pie manis bija fantastiska mamma. Viņa skrēja pa gaiteni, sauca: “Re, kur uztura speciāliste! Neejiet prom!” Pēc tam vēl uzmeklēja, par visu ko bija ieinteresēta. Kāda meitenīte man uzdāvināja puķīti, ko pati sašuvusi. Ja nedomā tikai par sāpi, vari ieraudzīt skaisto attiecībās. Galvenais, lai visa pamatā ir mīlestība. Jā, ir kādreiz situācijas, kad var redzēt – bērniņš nav gaidīts. Tad ir dubultā smagi. Bet ja vecāki mīl un rūpējas, tas ir kas spēcīgāks par grūto stāstu! Vienreiz biju palātā, kur ap mazo bija mamma, tētis, vecmāmiņa un vēl auklīte! Visi sēdēja, priecājās, ēdināja viņu. Ko tik vecāki neizdomā, lai tikai pierunātu mazos uzēst! Ir liels prieks strādāt ar mīlošiem vecākiem.

– Tev ir kaut kāds tavs uztura zinātnes guru? Skolotājs, ko godā?

– No skolotājiem vairāk dzīvē nācies satikt, protams, Lolitu. Vēlāk pat atklājās, ka esmu ar viņas dēlu vienā bērnudārzā gājusi. Vispār viņa ir bijusi gan mana skolotāja, gan priekšniece, gan draudzene. Man ir brīnišķīgas kursabiedrenes – kolēģes, ir brīnišķīga sajūta – ja kaut ko nezini, ir, kam pajautāt. Uztura jautājumos ir liela mainība. Dažkārt ir grūti, ja atnāk pacients, kurš ir pilnīgi pārliecināts par pretējām lietām. Diētām ir modes kliedzieni, viļņi un atviļņi. Man ir kolēģe, kas papildus mācījās par ājūrvēdu, un viņa saka – nu  ir brīži kad gan vairs neko nevar saprast. 
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.