“Astoņus gadus ‒ dienu un nakti” 0
1681. gadā Fišers no Kārļa XI saņem atļauju tulkot Bībeli latviešu un igauņu valodā, kā arī nelielu finansējumu. Gliks raksta, ka tulkojis Bībeli “astoņus gadus, strādājot dienu un nakti, izņemot, kad darbs bija jāpārtrauc citu amata darbu dēļ, un ar viena vienīga darbinieka (ammanensus), toreizējā studenta, tagadējā Lielvārdes mācītāja Vitena palīdzību”.
Salīdzinājumam ‒ pazīstamo Bībeles tulkojumu angļu valodā ‒ karaļa Jēkaba Bībeli (King James Version), kas iznāca 1611. gadā, gatavoja 47 teologi septiņus gadus.
No mūsdienām raugoties, šķiet arī apbrīnojami, kā Gliks salīdzinoši īsā laikā tik pilnīgi bija spējis apgūt svešas tautas valodu (viņš ņēma par pamatu Kurzemē skanējušo latviešu valodu), kurā tulkoja. Turklāt ‒ Glika valoda ir skaista, lai gan mūsdienu lasītājam pasveša un eksotiska. Bet ieklausīsimies pašā Glikā, kurš teica, ka pēc “pirmā satricinājuma” devis Dievam stingru solījumu “šo valodu pamatīgi izpētīt un pilnīgi apgūt”, kaut gan sākumā nemaz nav zinājis, kur tā viņam varētu noderēt.
Toties, jau sācis Vecās derības tulkojumu, viņš atzīst, ka zināšanas senebreju valodā nav pietiekamas. Gliks dodas uz Hamburgu mācīties un 1680. gadā atgriežas Latvijā, lai jau pēc četrām nedēļām iegūtu armijas mācītāja vietu Daugavgrīvā. Kad jau pieminētais ģenerālsuperintendants Fišers 1682. gada 25. oktobrī ierosina Gliku iecelt par Alūksnes mācītāju, viņš raksturo Gliku kā vīru, kurš “dzīvo pēc kristīgās ticības, māk valodu, un draudze viņu vēlas par savu mācītāju”.
1682. gadā Gliks, tulkodams Bībeli, no Daugavgrīvas uz īsu laiku pārceļas uz Rīgu, kur viņš “kā latviešu Bībeles tulkotājs vienu gadu apgādāts ar uzturu un istabu, par ko samaksāts 100 vecdālderu”. Saistībā ar Rīgu arī pirmo reizi parādās ziņas par viņa palīgu, studentu Kristiānu Bartolomeju Vitenu, kurš pieminēts arī viņa paša piezīmēs. Kā Glika palīgs tulkošanā Vitens saņēmis 60 vecdālderus gadā, bet abu uzturnauda bijusi trīs vecdālderi nedēļā – tiem laikiem ne pārāk spoži.
Zviedru kronis nemaz nebija tik devīgs, kā centās izlikties: uz papīra 1683. gadā karalis Bībeles tulkošanai piešķīra 2000 vecdālderu (4000 dālderu sudraba naudā), no tiem saņemti tika vien 2000 dālderu.
Ja ticam Fišeram, tad Bībeles tulkotājs no šīs naudas, “kamēr vien darbs ilgst”, varēja izlietot 200 vecdālderu gadā un vēl saņemt Rīgā brīvu uzturu. Arī rakstveži, kas “pārraksta tīrrakstā” (Fišers lieto daudzskaitli, lai gan Gliks teic, ka viņam bijis “viens vienīgs” palīgs), saņēma 100 vecdālderus, tomēr “ar žēlīgu nosacījumu, ka viņi jāmudina strādāt ar visu čaklumu, lai to pabeigtu”.
Beigās, pateicoties Fišera “taupīgumam”, Glikam par astoņu gadu darbu samaksā 866 vecdālderus, lai gan, pēc karaļa solījuma, viņam pienāktos 1400 un pat 1600 vecdālderu. Toties pats Fišers par tulkošanas darbu “organizēšanu” (viņš vadīja arī Bībeles “igauņu” projektu, kas dažādu iemeslu dēļ virzījās kā pa celmiem, Glikam ar to nebija saistības) nekautrējās pieprasīt 2700 vecdālderu, lai gan saņēma vien sešus simtus. Turklāt arī par uzturu un istabu Rīgas gadā Glikam izmaksā vien labi ja divas trešdaļas no tā, kas vēlāk tiks viņa darba cenzoriem. Kurzemes mācītāji, cenzējot Bībeli, sapulcējās sešas reizes, nostrādājot 19 un pusi nedēļas.
Tolaik darbu autorus minēt nebija pieņemts, turklāt Jaunās derības priekšvārds ir parakstīts ar Fišera vārdu, tāpēc pētnieku domas par to, vai Gliks tiešām viens pats pārtulkoja Bībeli, atšķiras. Jānis Straubergs, piemēram, uzskatīja, ka Gliks strādājis kopā ar citiem tulkotājiem. Pēteris Šmits ‒ ja arī tulkotāji bijuši vairāki, beidzamo pārrakstīšanu veicis Gliks pats. Konstantīns Karulis sprieda par Vidzemes un Kurzemes tradīciju Bībeles tulkošanā (Mancelis, Fīrekers u. c.). Edgars Dunsdorfs uzsvēra, ka, “ņemot vērā skopos datus par Bībeles tulkošanas gaitu, jāsecina, ka Gliks viens pats, bez kāda palīga bija veicis lielāko daļu no Jaunās derības tulkošanas”. Viņa palīgam Vitenam bijis jāsameklē un jāsalīdzina Glika tulkojums ar jau agrāk latviskotiem latviešu Bībeles fragmentiem un jāpārraksta Glika manuskripts vairākos eksemplāros. Savukārt valodniece Maija Baltiņa, kura bija valodu konsultante jaunajam, 2012. gadā klajā nākušajam Bībeles tulkojumam, vērsusi uzmanību uz apstākļiem, kāpēc Gliks nevarēja būt viens darbā pie tulkojuma. Tie esot darba līgumi, kas slēgti arī ar citām personām. Jāņem arī vērā, ka jau Lutera iedibinātā tradīcija, tulkojot Bībeli, strādāt speciālistu grupās ir dzīva vēl mūsdienās.
