Kāpēc ne Reiters? 0
Literatūrā var lasīt, ka šī nepieciešamība skaļi pausta jau 17. gs. 60. gadu sākumā. Vidzemes superintendants Juhans Georgs Gecels vēstulēs Zviedrijas karalim ne reizi vien bija atgādinājis, ka “Bībeles tulkošana latviski ir ļoti vajadzīga”.
Ir ziņas, ka latviešu tautības mācītājs Jānis Reiters 1662. gadā jau bija publicējis Tēvreizi 40 valodās, 1664. gadā izdevis Mateja evaņģēlija tulkojumu latviešu valodā un 1675. gadā izdevis Bībeles fragmenta tulkojumu. Tomēr viņš nepieder pie mācītājiem, kurus toreiz aicināja piedalīties Bībeles tulkošanā. Izskanējis pieņēmums, ka pirmais un galvenais iemesls, kāpēc izcili gudrais un spējīgais, tomēr pēc rakstura visai lecīgais Reiters netika pie šā ienesīgā darba, bijis viņa latviskums.
Lai vai kā – vīrs, kas uzņēmās un, galvenais, spēja vērienīgo Bībeles tulkošanas darbu paveikt, Vidzemē uzrodas vien 1675. gadā. “Pirmais trūkums, ko ar savām jaunajām, tomēr Dieva godam kalpot gribīgām acīm ieraudzīju, bija, ka latviešu baznīcai nav Bībeles un ka tādēļ dievkalpojumi šai valodā ir visai nožēlojamā stāvoklī,” rakstīja Gliks. Un vēl: “Pēc tam iepazīstināju ģenerālsuperintendanta kungu (Lībekā dzimušais Johans Fišers bija ieradies Vidzemē 1673. gadā – divus gadus pirms Glika. – Red. piez.) ar savu nodomu iekārtot latviešu Bībeli un piedāvājos, ka to pārtulkošu no senebreju un sengrieķu avotiem. Dievs šo ierosinājumu svētīja, un nelaiķis, mūžam pieminamais karalis Kārlis XI atzina šo darbu par vajadzīgu un atļāva tam vajadzīgos līdzekļus.”
1675. gadā Fišers, par spīti Rīgas kungu dusmām (Rīgā tolaik jau darbojas Heinriha Beserera spiestuve), iegūst no karaļa grāmatspiestuves, sietuves un burtu lietuves privilēģiju. Izskanējis pieņēmums, ka, iespējams, īstais idejas autors bijis Gliks. Taču jebkurā gadījumā biznesa projekts, šķiet, bijis labi pārdomāts, jo līdzās daudzajām vācu grāmatām Bībeles izdošana jau vien bija tik liels darbs, kas varēja nodrošināt spiestuves pastāvēšanu.
