Vīrs, kurš nokaitināja Ilvesu 0
Pols Krugmans ir ekonomikas un starptautisko attiecību profesors Prinstonas universitātē, Londonas ekonomiskās skolas profesors un ekonomisko un politisko norišu komentētājs ietekmīgajā ASV laikrakstā “The New York Times”.
Viņš ir arī 23 grāmatu autors vai redaktors, vairāk nekā 200 publikāciju autors dažādos žurnālos, galvenokārt rakstot par starptautisko tirdzniecību un finansēm. Izdevums “The Washington Monthly” Krugmanu nodēvējis par “vissvarīgāko politisko komentētāju Amerikā”, laikraksts “The Aisia Times” nosaucis viņu par “politikas un ekonomikas Miku Džegeru”, bet britu žurnāls “The Economist” Krugmanam piedēvējis savas paaudzes atzīstamākā ekonomista godu. 2008. gadā viņš saņēma Nobela prēmiju ekonomikā.
Krugmans vairākkārt komentējis ekonomiskās norises Baltijas valstīs. Pagājušajā nedēļā viņš izpelnījās Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dusmas, jo nelielajā komentārā “Igaunijas rapsodija” apšaubīja valsts ekonomikas atveseļošanos un taupības pasākumu lietderību. Ilvess pazīstamajam ekonomistam atbildēja sociālajā mikroblogošanas vietnē “Twitter”, kur rakstīja: “Liekas – Nobels tirdzniecībā nozīmē, ka vari gudri izrunāties par fiskālajiem jautājumiem un pasludināt manu valsti par “tukšaini”.”
Ekonomikā ar sarkasmu
Krugmanam tradicionāli piemitis sarkastisks un ass izteiksmes veids. Savus rak-stus un pētījumus viņš pēc iespējas mēģina papildināt ar dažādiem statistikas datiem un grafikiem. Sarežģītu ekonomisko procesu atainošana šķietami vienkāršos grafikos kļuvusi par Krugmana firmas zīmi.
Krugmanam allaž šķitis, ka interesantāk ir ieņemt valdošajai sabiedriskajai domai pretēju nostāju, meklēt “pret” argumentus. Ekonomistā mītošais nelielais dumpinieciskums pirms četriem gadiem viņam atnesa arī Nobela prēmiju ekonomikā. Savā pētījumā, ko viņš aizsāka jau 1979. gadā, Krugmans, vienkārši runājot, apgāza mītu, ka mūsdienu tirdzniecība galvenokārt noris starp ekonomiski nevienlīdzīgām valstīm. Viņš apgalvoja, ka tirdzniecība sekmīgāk attīstās starp samērā vienādās pozīcijās esošām valstīm, jo tajās dzīvojošie patērētāji pieprasa produktu dažādību, viņi vēlas izdarīt izvēli, kas var nozīmēt efektīvu ekonomiku un rūpniecības attīstību.
Krugmans arī aktīvi iesaistījies viedokļu karā saistībā ar Eiropā aktuālo taupības pasākumu lietderību.
Kamēr daži, to skaitā Vācijas kanclere Angela Merkele, pārliecināti, ka valsts budžetu samazināšana ir īstais veids, kā Eiropas ekonomiku atkal nostādīt uz sliedēm, Krugmans pārstāv analītiķu un politiķu nometni, kas par ekonomikas atveseļošanas patiesajām zālēm uzskata aizvien lielākus aizņēmumus un tēriņus, kas nodrošinātu darba vietas.
Pretējā gadījumā var iestāties ekonomiskā stagnācija. Šo savu pārliecību Krugmans aizstāvēja arī stāstā par Igaunijas ekonomiku. Viņaprāt, Igaunijas ekonomika ne tuvu nav atlabusi, jo tās iekšzemes kopprodukts joprojām nav atgriezies pirmskrīzes līmenī. Atzīstot, ka situācija ir uzlabojusies un ir labāka nekā nekāda atveseļošanās, ekonomists vienlaikus jautā: “Vai tiešām tas ir ekonomisks triumfs?”
Vienā no saviem pēdējiem komentāriem laikrakstā “The New York Times” viņš pievēršas arī Latvijai un tāpat aizrāda, ka mūsu valstij dziedātās slavas dziesmas par ekonomikas atveseļošanu, pateicoties taupības pasākumiem, ir pārspīlētas. Arī rakstot par Latviju, savu viedokli Krugmans aizstāv ar IKP datiem, kas tāpat kā Igaunijā vēl nav atgriezušies pirmskrīzes līmenī. Viņš vairākkārt spriedis, ka Baltijas valstīm ekonomiskās krīzes labākais risinājums būtu nacionālās valūtas devalvācija.
Kautrīgais vientuļnieks par pasaules norisēm
Krugmans pasaulē nāca 1953. gadā Dāvida un Anitas Krugmanu ģimenē. Ekonomista vecāki ir dzimuši Baltkrievijas pilsētā Brestā, bet vēlāk pārcēlās uz dzīvi Savienotajās Valstīs. Krugmana bērnība pagāja visnotaļ trūcīgos apstākļos, dzīvojot nelielā piepilsētas mājā Longailendā, Ņujorkā. Bērnībā viņu aizrāva zinātniskā fantastika, bet interese par ekonomiku Krugmanam attīstījās, lasot Īzaka Asimova noveles, kurās stāstīts par zinātniekiem, kas meklē veidus, kā glābt nākotnes civilizāciju.
Viņa kolēģi žurnālam “New York Magazine” stāstījuši, ka Krugmans pēc dabas ir izteikts vientuļnieks. “Viņš jūtas labi vientulībā, kas parāda viņa tikumus, kas viņa prāta spējām sniedz poētisku spozmi,” raksta “NY Magazine”. Esot vienīgajam bērnam ģimenē un bērnību aizvadot trūcīgos apstākļos, dzīve viņam iemācīja būt pašpaļāvīgam. Tāpēc Krugmans tiek raksturots kā kautrīgs.
Kāds viņa kolēģis Prinstonas universitātē stāstījis, ka Krugmans allaž novērsīs acu skatu no sarunas partnera, ja abi būs atstāti divatā, tādējādi demonstrējot, ka labprāt izvairītos no sarunas. “NY Magazine” žurnālista taujāts par draugiem, kuri varētu par viņu pastāstīt, Krugmans atbildējis, ka tādus viņam ir grūti nosaukt.
Profesionālo darbību galvenokārt veltījis ekonomikai, Krugmans pirms pāris gadiem nolēma pievērsties arī politisko norišu komentēšanai. Tā vietā, lai runātu ar politiķiem, viņš izvēlējās politiku apgūt, lasot politiskās zinātnes literatūru. Viņaprāt, preses atspoguļojums par politiku uzsvēra tās mazsvarīgākos aspektus. Norises lielajā politikā Krugmans skatīja caur zinātnes prizmu. “Kāpēc aizrauties ar prezidenta kandidātu psiholoģiskajiem portretiem, ja tendences darba tirgū labāk liecinās par vēlēšanu iznākumu?” Krugmana domu gājienu ieskicē “NY Magazine”. Komentējot politiku, viņš izmantoja sev tuvo matemātiku – salīdzināja statistikas datus, izdarīja secinājumus un izsprieda, kas ir būtiskais un kas ir nevajadzīgs troksnis.
Ekonomists ir divreiz precējies. Pirmo reizi laulības ostā Krugmans iestūrēja kopā ar dizaineri Robinu Bergmanu, bet šobrīd ir precējies ar Robinu Velsu. Abu ģimenē nav bērnu, viņi kopā ar saviem diviem kaķiem dzīvo Prinstonā.
