Vīrs, kurš izmainīja NHL – Bobijs Hals 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nacionālās hokeja līgas (NHL) un visas pasaules hokeja saimei iepriekšējā nedēļa nesa skumju ziņu – 84 gadu vecumā mūžībā devās Bobijs Hals, hokejists, kura dēļ tika mainīti sporta veida noteikumi, kā arī hokejā sāka ieplūst lielā nauda. Hals karjeras lielāko daļu pavadīja Čikāgas “Black Hawks” komandā, karjeru 1980. gadā beidzot ar 610 gūtiem vārtiem, kas tobrīd bija trešais labākais rādītājs NHL vēsturē, tūdaļ aiz Gordija Hova un Fila Espozito.
Bobijs Hals piedzima 1939. gadā Ontario provinces pilsētelē Pointannā 11 bērnu ģimenē. Kā jau lielākajai daļai Kanādas puišeļu, viņa lielā aizraušanās bija ripas dzenāšana, kura jaunajam censonim padevās varen labi. Savulaik viena no Bobija māsām atklāja, ka jau pirmajā reizē ar slidām kājās viņš juties kā zivs ūdenī. 18 gadu vecumā Hals klauvēja pie NHL durvīm, līgā ienākot ar joni, tiekot atzīts par 1957./1958. gada sezonas otru labāko debitantu. Nākamo 14 gadu laikā Hals nodrošināja sev leģendas statusu, septiņas reizes kļūstot par NHL labāko snaiperi, trīs reizes par rezultatīvāko spēlētāju, bet divas reizes tiekot atzīts par vērtīgāko spēlētāju. Tam pa vidu arī 1961. gadā ar Čikāgu izcīnītais Stenlija kauss.
Supermetiens
Tiktāl par panākumiem, bet Hals mainīja hokeju ne tikai ar tituliem. Hokeja vēsturnieku uzskatā, viņš joprojām ir visu laiku spēcīgākā metiena autors. Tolaik gan nebija tik modernu mērierīču, lai pilnīgi precīzi noteiktu ripas lidojuma ātrumu, taču kādā no retajām reizēm, kad veikti mērījumi, Hala mestā ripa lidojusi ar 190 km/h lielu ātrumu. Tā vismaz apgalvo NHL vēsturnieks Džons Kreizers, taču tas nav oficiāls rekords. Salīdzinājumam, slovāku milzis Zdeno Hara, kurš joprojām ir NHL spēcīgākā metiena rekordists, vienā no Zvaigžņu spēlēm, kurās tiek veikti oficiāli mērījumi, ripu trieca ar 175 km/h ātrumu. “Bija reizes, jo īpaši manās pirmajās sezonās, kad pie sevis domāju, labāk lai Hals trāpa vārtos, nevis pa mani. Bija tādi mači, pēc kuriem varēju pasmaidīt, ka joprojām esmu dzīvs,” atceras to laiku vārtsargs Bērnijs Parents. Tolaik hokejistu vidū bijis kāds joks – ja Hals mestu ripu cauri strādājošai automazgātavai, tā otrā galā izlidotu ārā sausa. Ne velti – spēka, ātruma un sava metiena dēļ Hals iemantoja iesauku Zelta iznīcinātājs (“Golden Jet”).
Supernūja
Tolaik vārtsargu ekipējums nebija tik drošs kā mūsdienās, turklāt lielākā daļa spēlēja bez aizsargmaskām, bet tās, kas bija, arī nebija pārāk izturīgas. Vārtsargiem ar Halu bija arī citas problēmas. Proti, viņš kopā ar komandas biedru Stenu Mikitu bija pirmie, kuri NHL sāka spēlēt ar izliektu nūjas lāpstiņu, kas līdz tam bija taisna. Leģenda vēsta, ka vienā no spēlēm Mikitas nūja salūzusi, taču daļa lāpstiņas palika pie kāta, taču izliekusies. Slovākijā dzimušais Mikita turpinājis spēlēt un sapratis, ka liekums tikai palīdz. Tad abi ar Halu sākuši eksperimentēt. Tolaik noteikumi neierobežoja lāpstiņas ieliekumu. Kā pirmie sāka protestēt vārtsargi, jo ar šādu nūju mestas ripas trajektorija nebija paredzama, līdz ar to bīstama vārtu vīru veselībai. Drīz vien atjēdzās arī NHL vadība un spēles noteikumos iekļāva tā dēvēto Bobija Hala punktu, kas reglamentēja lāpstiņas izliekumu.
Superlīgums
Hals 1972. gadā pārsteidza profesionālā hokeja pasauli, pametot NHL un pievienojoties tobrīd jaundibinātajai Pasaules hokeja asociācijai (WHA). Tam par iemeslu bija nauda. Vinipegas “Jets” viņam piedāvāja 2,5 miljonus dolāru par desmit gadu līgumu. Mūsdienās vairs neviens NHL hokejists par tādu naudu (250 000 sezonā) nespēlē, bet tolaik tas bija jauns atalgojuma rekords. Hals vēlāk atzina, ka sākumā šo piedāvājumu uztvēris kā joku, bet Čikāgas kluba vadība kā konkurentu blefu. Taču viss bija pa īstam, un Zelta iznīcinātājs pārcēlās uz Kanādu, WHA čempionātā pavadot septiņas sezonas, līdz līga izjuka. Tieši pēc Hala līguma arī NHL klubu īpašnieki saprata, ka savām zvaigznēm ir jāmaksā vairāk.
Superģimene
Bobijs Hals nav vienīgais savas ģimenes pārstāvis, kurš atstājis paliekošas pēdas NHL vēsturē. Savulaik ļoti labi spēlēja arī viņa brālis Deniss, kurš gan palika Bobija ēnā, tomēr līgā guva vairāk par 300 vārtiem. Tomēr labākais snaiperis starp Haliem bija Bobija dēls Brets Hals, kurš pārspēja tēvu, jo NHL karjeras laikā izcēlās ar 741 precīzu metienu. Bobijs izaudzināja četrus dēlus, arī pārējie trīs spēlēja hokeju, taču daudz zemākā līmenī. Ārpus hokeja Bobijs Hals gan nebija priekšzīmīgs ģimenes galva. Precējies trīs reizes, divas no trim sievām viņu apsūdzēja vardarbībā. Jau pēc karjeras beigām Hals par roku palaišanu pat nokļuva policijā, tomēr vēlāk dzīvesbiedre iesniegumu atsauca un viņš tika sveikā vien ar sabiedrības nopēlumu. Pēc karjeras beigām Hals turpināja apgrozīties hokeja aprindās, viņu iekļāva Hokeja slavas zālē. Pēdējos gados kliboja veselība, pārvietojās motorizētos invalīdu ratiņos, tomēr vēl pērn apmeklēja dažus ar hokeju saistītus pasākumus.
