Mūsu psihe, lai gan pētīta jau daudzus gadsimtus, pašam cilvēkam joprojām ir noslēpums. Bieži vien mūsu vajadzības ir ļoti pretrunīgas un viena var pilnībā iznīcināt otru. Mēs visi tiecamies pēc harmonijas un ideālām attiecībām, bet patiesībā tās visiem nemaz nav vajadzīgas. Psiholoģiskas harmonijas sasniegšana tik tiešām var nogalināt seksu. Tā notiek tāpēc, ka sekss vienmēr saistīts ar briesmām, noslēpumu, jaunumiem, tieši tas rada mūsos vēlmi. Uz šīm cilvēka īpatnībām pamatojas dažādas pavedināšanas un seksuālās baudas sasniegšanas metodes. Kopīgās dzemdības atklāj pārāk daudzus noslēpumus un pilnībā atkailina sievieti, atņem iespēju vīriešiem fantazēt par sievieti, romantiski iztēloties viņas tēlu. 0
Viens no seksuālās pievilcības saglabāšanas noteikumiem – distance, atklātība bez pārmērībām. Pat sieviešu žurnāli iesaka sievietei saglabāt noslēpumu, nebūt pārāk atvērtai pret vīrieti. Piemēram, neatstāt viņa acu priekšā personīgās higiēnas piederumus, kosmētiku, nestāstīt par to, kādas skaistumkopšanas procedūras saņemtas salonā. “Viņam nav jāzina, ka tavi mati nav dabiski gari un zīdaini, bet pieaudzēti, savukārt āda ir gluda, pateicoties vaksācijai un pīlingam. Kāpēc viņam stāstīt par savām slimībām, pinnēm un lieko svaru? Viņš vēl var sākt šaubīties par savu izvēli”. Tieši tā – noslēpums atklāts, interese zaudēta, iekarotāja instinkts apdzisis un kopā ar to arī vēlme iegūt.
Pārmērīga atklātība patiešām var padarīt jūs par labākajiem draugiem, bet tā var arī pilnībā iznīcināt seksuālās attiecības. Kopīgas dzemdības ir pilnīga atvērtība un atklātība. Jaunu atklājumu vairs nevar būt. Izrādās, ka sieviete-māte un sieviete-draugs ir labi, tikai saņemot abas vienā personā, lielākā daļa vīriešu sāk meklē kādu mīļākās lomai. Ar viņu vīrietis izjutīs romantiku un varēs būt vienkārši vīrietis, nevis tēvs, vīrs, boss utt.
Tāds ir cilvēka prāta paradokss: no vienas puses, uzticēšanās un atklātība satuvina cilvēkus, uzlabo attiecības, no otras puses, pārmērīga atklātība un uzticēšanās, psiholoģiska harmonija var nogalināt kaisli, aizraušanos, jo cilvēki sāk justies kā radinieki, kā brālis un māsa.
Jau Džeks Londons savā romānā “Mēness ieleja” rakstīja par noslēpumu, kas palīdz saglabāt svaigumu vīrieša un sievietes attiecībās: “Esiet smalkjūtīga. Nekad nerādieties savam vīram bez plīvura, bez daudziem plīvuriem. Ietinieties tūkstoš plīvuros, kas mirdz un laistās dārgakmeņos un burvīgā audumā. Nekad neļaujiet sev noraut pēdējo plīvuru. Aizsargājieties pret rītdienu ar jauniem plīvuriem, daudziem, bezgalīgi daudziem plīvuriem. Tikai daudzie plīvuri nedrīkst izskatīties pēc daudziem plīvuriem. Katram plīvuram jāizskatās kā vienīgam, kas šķir jūs no izsalkušā mīlētāja, kurš ilgojas jūs, negrib mazāk kā jūs visu iegūt sev. Ikreiz viņam jāgūst pārliecība, ka viņš saņem visu, ka viņš norauj pēdējo plīvuru, kas jūs sedz. Tā viņam jādomā. Bet tā tam nav jābūt. Nākošā dienā viņam jāatrod cits pēdējais plīvurs, ko viņš vēl nav redzējis.”
Izrādās, seksologu bažas ir pamatotas, bet arī psihologu viedokli par pozitīvo ietekmi uz attiecībām nevar ignorēt. Apburtais loks. Vai kompromiss ir iespējams? Pieredze Eiropā liecina, ka ir. Aizvien populārākas kļūst kopīgas dzemdības, kurās vīrs var pieturēt sievas roku, dzimšanas brīdī sarunāties ar viņu, palikdams aiz aizslietņa. Tāpat vīram nav jābūt klāt visu dzimšanas laiku – otrajā dzemdību posmā viņš var doties prom un atgriezties, lai redzētu jau piedzimušo bērnu.
