6. Viņu bērnības pieredze to apgrūtina 7
Bērnībā pārdzīvojot satraucošus notikumus vai apstākļus, pieaugušā vecumā var būt ļoti grūti atvērties.
Piemēram, ja vīrietis ir nolaidības, pamestības vai vardarbības (fiziskas, garīgas, emocionālas vai seksuālas) upuris, atvēršanās var likt justies apdraudētam. Un dažreiz šī briesmu sajūta var būt ārpus viņa apziņas, īpaši apglabātas vai “normalizētas” traumas gadījumā.
Tā vietā, vīrietis jūtoties emocionāli iespiests stūrī, var vienkārši aiziet. Tomēr viņš, iespējams, pilnībā nesaprot, kāpēc viņš rīkojas šādi.
Tomēr tas varētu būt tāpēc, ka bērnībā viņš tika ignorēts vai disciplinēts par jūtu paušanu. Vai arī kāds vienaudzis ir viņu izsmējis par savu jūtu paušanu. Vai arī seksuālas vardarbības gadījumā viņš varētu būt brīdināts par to nestāstīt nevienam, saņemot draudus par šausminošām sekām.
Iespējams, bērnībā viņš nav saņēmis mierinājumu no vecākie, kad tas ir bijis nepieciešams. Vai arī viņš ir pamanījis, ka kāds no vecākiem emocionāli atkāpjas, ja viņam ir “pārāk daudz”. Rezultātā viņš, iespējams, nekad nav iemācījies saņemt mierinājumu no citiem, tā vietā attīstījis izvairīgu pieķeršanās stilu, kas ļoti apgrūtina emocionālu atvēršanos.
Vai arī, ja viņš bija spiests pieaugt pārāk agri, piemēram, viņam bija jāsniedz mātei emocionāls atbalsts pēc šķiršanās vai tēva nāves, tad aizsarga loma varētu kļūt par viņa noklusējuma pozīciju visās attiecībās. Viņš pat varētu justies neērti meklēt palīdzību pie apkārtējiem, jo viņš varētu uzskatīt, ka viņa pašvērtība slēpjas tajā, ka viņš ir stiprs.
