Vīrietis sēž tev uz kakla un jūtas burvīgi. Psihologs Naumenko iesaka, kā viņu “nocelt zemē” 8
Vīrietis kļuvis galīgi nekaunīgs. “Uzsēdies” uz kakla, kājiņas kustina un jūtas ļoti labi. Tikai tev gan nav jautri. Un pats galvenais – tā tas nenotika uzreiz.
Kādu laiku jūsu attiecībās tā nebija. Nevar teikt, ka viss bija ideāli, bet bija citādi. Bija te labāk, te sliktāk, parasti kritumi un kāpumi, parasta dzīve, savā interneta vietnē raksta psihologs, sieviešu un vīriešu attiecību eksperts Dmitrijs Naumenko.
Un, lūk, vienā jaukā diena tu izlēmi, izrādīt sevi, savu sievišķību, savu sievišķīgo dabu. Nolēmi konkrēti ķerties klāt pie saviem sievietes pienākumiem un kļūt savam vīrietim par vienīgo, mīļoto un neatvairāmo. Ne gluži par ideālu, bet tuvu tam.
Vienvārdsakot, iedarbināji savas attīstības procesu un veiksmīgi to paveici. Tik veiksmīgi, ka vīrieša uzvedība arī mainījās ļoti, ļoti būtiski.
Kopumā viss, kā tev solīja: “Maini sevi – un pasaule apkārt arī mainīsies”.
Un patiešām kļuva daudz labāk. Tu kļuvi gandrīz par ideālu sievieti. Vīrietis sākumā izbrīnījās, tad nopriecājās, tad iedvesmojās un atbildēja tev ar to pašu. Taču tikai kādu laiku…
Bet tad, kad tu jau biji nolēmusi, ka viss ir lieliski, vīrietis sāka pierast pie labā un pārstāja censties. Vai arī vēl sliktāk – zaudēja jebkādu pateicību un “uzsēdās” tev uz kakla. Kļuva par patērētāju, kurš nevēlas ieguldīt attiecībās tā, kā to darīja pavisam nesen.
Ja šāda situācija tev šķiet pazīstama, tad viss ir vienkārši – tu esi pārcentusies. Esi nemitīgi kalpojusi, centusies būt īsta sieviete pēc visiem parametriem, bet rezultātā saņēmusi vienaldzību un nepateicību.
Tā ir vilšanās. Smaga, nepatīkama, sajūtama gandrīz kā nodevība. Tu ieguldīji tik daudz spēku, bet rezultātā dabūji nekaunīgu patērētāju, kas pastāvīgi no tevis kaut ko gaida.
Ko darīt?
Pirmkārt, vajag apzināties, ka šis ir tikai zināms posms jūsu attiecībās. Posms, kurā notiek jūsu abu galējo robežu pārbaude un noteikšana attiecībās.
Brīdī, kad jums izveidojās šāda situācija, jūs varējāt būt kopā pusgadu, gadu, 10 vai 30 gadus – tas nav svarīgi.
Svarīgi ir tas, ka kaut kādu iemeslu dēļ starp tevi un vīrieti nebija izveidotas precīzas robežas, kas iezīmē pieļaujamā robežas saskarsmē un ikdienas mijiedarbībā.
Bet ja reiz tā – agri vai vēlu tev vajadzēja saskarties ar situāciju, kad nepieciešams prast “nosargāt savu” cīņā ar vīrieša nekaunību.
Uztver radušos situāciju nevis kā personisku aizvainojumu, nevis kā partnera personības defektu, bet kā uzdevumu, ar kuru neesi saskārusies agrāk. Kā uzdevumu, kas parādījās tavā dzīvē pēc tevis veiktajām zināmām izmaiņām.
Nav jēgas krist panikā un domāt, ka ar šo cilvēku turpmāk dzīvot nav iespējams. Nav vērts slēpt aizvainojumu, ja kā atbildi uz savām pūlēm tu atpakaļ saņem tikai vienaldzību vai pat izsmieklu.
Pieņem to kā nestandarta situāciju, kas prasa nestandarta risinājumus.
Viena no cilvēka (īpaši vīrieša) psihes īpatnībām – pārliecība, ka mēs esam tā vērti, ko saņemam, ja mēs saņemam kaut ko labu.
Kad mums nepatīk tas, kas notiek dzīvē, mēs tiecamies uzskatīt, ka neesam to pelnījuši, ka tas ir netaisnīgi, ka nekam tādam nevajadzētu būt…
Bet – ja runa ir par kaut ko, kas mums patīk, mēs esam pārliecināti, ka viss labais, kas mums ir, tiek dots mums tāpēc, ka esam tādi lieliski un esam to pelnījuši.
Citiem vārdiem, vīrietis, redzot tavu brīnišķīgo attieksmi, jūtot tavas rūpes, saņemot atbalstu, sāk par sevi domāt: “Ja reiz viņa tā pret mani izturas, tātad es to esmu pelnījis. Es esmu malacis. Esmu kruts vecis!”
Sajūtot, ka sieviete viņu lolo un lutina, parasts vīrietis iekrīt “nemaldīguma ilūzijā” un pieņem visas viņas rūpes kā kaut ko pašu par sevi saprotamu.
Reti kurš aizdomājas, ka tas viss, iespējams, tiek dots viņam “avansā”. Reti, kurš apzinās, ka tā ir izdevība saprast kaut ko svarīgu un dot sievietei kaut ko pretī.
No šejienes arī problēma. Pašattīstība – tas ir brīnišķīgi. Tomēr ilgstoša pašattīstība bez adekvātas atgriezeniskās saites no vīrieša puses agri vai vēlu noved pie tā, ka sieviete sāk izjust nopietnu stresu.
Ko nevajag darīt šajā situācijā
1. Reaģēt tipiski
Tipiskas reaģēšanas formas – tie ir aizvainojumi, skandāli un draudi ar “sankcijām”. Tas arī ir saprotams – nervi nav no dzelzs, bet sašutums, aizkaitinājums un aizvainojums jau ir pārsnieguši visas pieļaujamās normas.
Bet, neraugoties uz to, stereotipiska reaģēšana – tas ir ceļš vienā virzienā. Un – ja no tā nenogriezties, tad ļoti viegli ir nonākt uz attiecību vai laulības izjukšanas robežas.
2. Izlikties, ka viss ir normāli
Otrs ārkārtīgi neproduktīvas uzvedības variants ir izlikties, ka nekas īpašs nenotiek.
Ar ko tas draud sievietei? No situācijas “kalpot” viņa pāries situācijā “pakalpot”.
Kādas tam būs sekas? Tādas, ka sieviete ik dienu nodarīs sev psihiskas un fiziskas sāpes.
Viņa centīsies ar vīrieti runāt maigā, mīļā balsī, bet iekšēji viņu plosīs aizvainojums un sāpes.
Viņa centīsies izrādīt rūpes par viņu, bet iekšēji vārīsies no dusmām.
Viņa centīsies teicami saimniekot un uzturēt omulību, bet tā būs milzīga spīdzināšana – ķermenis pretosies kaut ko darīt.
Un tā tālāk.
Daudzkārtēja vardarbība pret sevi izraisīs tikai problēmas saasināšanos un radīs apņēmīgu vēlmi aiziet no šā vīrieša reizi un uz visiem laikiem.
Iespējams, tas arī ir risinājums, tomēr pirms spert izšķirošus soļus, ir vērts godprātīgi veikt attiecību reanimāciju, izmantojot apzinātas distancēšanās praksi.
Ko tas nozīmē?
Tas nozīmē, ka mēs audzinām otru cilvēku, mērķtiecīgi izmantojot distancēšanos. Kā tieši tas tiek īstenots, mēs apspriedīsim zemāk, bet pagaidām ir svarīgi atcerēties gan ar prātu, gan sirdi sekojošo principu – iekšēji mēs pieņemam notikušo situāciju kā kaut ko neizbēgamu un nepieciešamu, bet ārēji īstenojam vajadzīgās darbības tās likvidācijai. Dažkārt nežēlīgas un pārliecinošas.
Tagad mazliet izsmeļošāk par to, ko nozīmē “iekšēji pieņemam notikušo situāciju”. Tas nozīmē, ka laikā, kad tu distancējies no vīrieša:
– sirdī jābūt mīlestībai, patiesiem centieniem saglabāt un uzlabot attiecības;
– tevī nedrīkst būt dusmu, aizkaitinājuma vai aizvainojuma;
– tu neuzskati savu rīcību kā atriebību par viņa uzvedību.
Kāds teiks, ka tas ir nereāli, neiespējami…
Taču tie ir absolūti nepieciešami nosacījumi, lai tavai “audzināšanas ietekmei” būtu reāls un, kas nav mazsvarīgi, konstruktīvs efekts.
Ja vienlaicīgi netiek pildīti visi trīs nosacījumi, tad ar savu nemākulīgo distancēšanos tu riskē pazudināt jau bez tā saļodzījušās attiecības
Tāpēc – ja “starta nosacījumi” netiek pildīti, pat nedomā par apzinātas distancēšanās praksi. Būs tikai sliktāk.
Kad vēl nav jēgas praktizēt šo pieeju?
Tad, kad tu pirms radušās problēmas arī ne pārāk centīgi kalpoji vīrietim.
Uzmini, kas notiks šajā gadījumā?
Vīrietis vienkārši sajutīs atvieglojumu, bet viņa domas būs aptuveni tādas: “Slava tev Dievs, atsējās vismaz no manis…!”
Kāpēc? Tāpēc, ka viss jau tā bija visai viduvēji un parasti, ieskaitot periodisku piekasīšanos viņam un citus “labumus”, kas neveicina siltu jūtu rašanos.
Bet te tu distancējies, un viņš ir gatavs pārkrustīties – “Paldies Dievam, atstāja vismaz mani mierā…”
Secinājumus izdari pati – ja līdz paraugsievietei tev ir tālu, tad mēģinājumi distancēties var izraisīt efektu, kas tev neies pie sirds.
Un visbeidzot mēs esam ķērušies pie viena no svarīgākajiem jautājumiem – distancēšanās formātiem.
Tā kā pats vārds “distancēšanās” ir diezgan abstrakts, nepieciešams precizēt, kādus distancēšanās formātus var praktizēt.
Tātad:
1. Pienākumi ir. Siltu jūtu nav
Šis pats vieglākais formāts. Ne tajā plānā, ka to visvieglāk īstenot praksē, bet tajā, ka šādu distancēšanos var uzskatīt par pašu vājāko, neitrālāko pasākumu.
Šajā gadījumā sieviete turpina pildīt savus parastos uzdevumus, bet dara to vēsi un ārēji vienaldzīgi.
Tas nenozīmē, ka viņa sapūšas un dusmojas. Tas nenozīmē, ka viņa spļauj viņam zupā un baro ar produktiem, kam notecējis termiņš.
Tas nozīmē, ka viņa kontrolē savu ārējo uzvedību un pašizpausmi, saglabājot sirdī mīlestību.
2. Pienākumu samazināšana
Otrs variants jau ir nopietnāks, un tam ir dziļa iedarbība, ja to veic ar atbilstošu tehniku.
Pienākumu samazināšana nozīmē, ka sieviete ir reāli nogurusi, nomocījusies un ir pieņēmusi lēmumu uz laiku atteikties no saviem tipiskajiem pienākumiem.
Vai arī kā variants – atļāvusi sev atteikties no tiem epizodiski.
Šajā gadījumā parastas būs situācijas, kad uz vīrieša lūgumu “pabarot, izgludināt apģērbu un tamlīdzīgi”, sieviete lūdz viņam to izdarīt pašam, pamatojieties uz to, ka ir ļoti nogurusi.
Lūgums ir jāizsaka bez uzbraucieniem, pretenzijām, bet mierīgi, maigi un pārdomāti. Ja tu “norausies” – laipni lūgti vairākus soļus atpakaļ – tad visu sabojāsi.
Vēl vairāk – var sākt lūgt vīrietim kaut ko izdarīt tavā vietā.
Ja iepriekš mēs izskatījām situāciju, kad viņš vērsās pie tevis, bet tu viņu “atšuvi”, tad tagad runa ir par to, ka tu pati vari būt lūguma iniciatore.
Piemēram, tu vari lūgt viņam nomazgāt traukus, izsūkt grīdu ar putekļusūcēju, nolikt gulēt bērnu un tamlīdzīgi.
Protams, pēc tā ir nepieciešams paust pateicību par palīdzību (mēs taču gribam izglābt attiecības, vai ne?)
3. Padzīvot atsevišķi
Pats rezultatīvākais un vīrietim saprotamākais variants. It īpaši, ja iepriekšējie nevarēja izlabot situāciju.
Tas nenozīmē, ka uzreiz vajag doties katram uz savu pusi. Vēl vairāk – ja tu nonāc līdz lēmumam padzīvot atsevišķi, tad vajag pavēstīt vīrietim, ka tu neaizej, bet tev vienkārši nepieciešams laiks, lai savāktu sevi rokās.
Paskaidro, ka tev vajag sakārtot domas un jūtas, un pēc tam droši maini savu atrašanās vietu.
Nesteidzies uzreiz nozust uz pāris mēnešiem – sāc ar vieglākiem variantiem uz vairākām dienām no sērijas “pie draudzenes laukos”. Un tikai tad, ja tas nepalīdz, paildzini atsevišķas dzīvošanas laiku.
“Es ēdu visādus draņķus un skatos visādas muļķības. Kur jūs esat? Apturiet mani!” Atceries šo vārdus, ko sacīja filmas “Viens pats mājās” galvenais varonis Kevins?
Kāpēc mēs tos pieminam?
Lieta tāda, ka tad, ja sieviete cieš nepieklājīgu, rupju, nepateicīgu, nekaunīgu vīrieša uzvedību, tad notiek pirmajā acu uzmetienā pārsteidzoša lieta. Vīrietis kļūst vēl neadekvātāks, agresīvāks un nekaunīgāks.
Kāpēc? Tāpēc, ka viņš iekšēji jūt, ka pašreizējā uzvedība viņam atmaksāsies nākotnē. Viņš saprot, ka daudz ko dara ne tā, taču apturēt sevi nespēj.
Un tajā brīdī, kad vīrietis to nespēj izdarīt, bet sieviete spēj un to nedara, viņš sāk izjust vēl lielāku agresiju, jo viņa nepalīdz viņam kļūt labākam, lai gan viņai tam ir pietiekamas iespējas.
Tāpēc apspiest un mainīt neadekvātu vīrieša uzvedību ir daudz labāka pieeja, nekā ciest un cerēt iztapt viņam ar savu pacietību, negaidot pretmīlestību.
Vienmēr vajag atcerēties to, ka stingrība (bet dažkārt arī nežēlība) ir neatņemama mīlestības sastāvdaļa.
Tur, kur ir īsta mīlestība, vienmēr ir tieksme palīdzēt mīļotajam cilvēkam kļūt labākam. Pat tad, ja tas prasa stingrību, izlēmību un var sagādāt sāpes.
Sāpes ir stāvoklis, kas izraisa pārmaiņas, kuras citādi nekad nevarētu notikt. Nebaidies sāpināt cilvēku, ja to dari
patiesas mīlestības vadīta.
Noslēgums
Izlasot šo visu, nesteidzies izmantot apzinātu distancēšanos. Vēlreiz novērtē situāciju, uzdodot sev jautājumu: “Vai tas rada reālu kaitējumu, vai arī tas ir mans nemierīgais ego?”
Vai tiešām vīrieša uzvedība grauj tavu dzīvi, vai rada skaidru apdraudējumu, vai arī tas ir tavs ego, kas vēlas pārņemt savā kontrolē visu apkārt notiekošo?
Lai godīga atbilde uz šo jautājumu tev ir kritērijs tam, vai ir vērts izmantot distancēšanās taktiku vai arī labāk “ieslēgt” situācijas pieņemšanu.
Avots: “dnaumenko.ru”
