Vīrietis pēc sešām aizsaulē pavadītām minūtēm dalās šausminošā pieredzē: “Sākumā es domāju, ka tie ir eņģeļi…” 0
Vīrietis, kurš bērnībā piedzīvojis klīnisko nāvi, dalījās ar šokējošiem stāstiem par to, ko redzējis “debesīs”. Anonīms sociālo mediju lietotājs pastāstīja, ka 2003. gadā, kad viņam bija tikai 15 gadu, viņš pēkšņi sabruka uz ielas. Neskatoties uz to, ka visu dienu jutās labi, viņš pēkšņi sāka just aukstus sviedrus, elpot arvien smagāk un piedzīvoja ventrikulāro fibrilāciju – dzīvībai bīstamus sirds ritma traucējumus, kas bieži izraisa pēkšņu nāvi.
Kad ieradās mediķi, viņi atklāja, ka pusaudža sirds ir apstājusies. Tikai pēc intensīvas atdzīvināšanas ātrās palīdzības mašīnā viņa sirds pēc sešām minūtēm atkal sāka darboties.
Ceļojums ārpus realitātes
Pārsteidzoši, ka jaunietis izvairījās no ilgtermiņa veselības bojājumiem, taču viņš uzskata, ka ir viens no retajiem cilvēkiem, kuri piedzīvojuši īstu “pēcnāves” pieredzi, īslaicīgi paviesojoties aiz mūsu pasaules robežām. Šāda veida fenomeni jau gadu desmitiem ir medicīnas un sabiedrības interešu lokā. Daudzi, kas piedzīvo klīnisko nāvi, apgalvo, ka redzējuši “aizsauli”.
Lai gan viņa stāsts ir balstīts tikai uz personīgo pieredzi un nav zinātniski apstiprināts, viņš apgalvo, ka “savā ceļojumā uzzināja lietas par mūsu Visumu, kuras labprātāk nebūtu zinājis”.
Sākotnēji viņa pieredze bijusi mierpilna: “Tas sākās ar gaismu, baltu, visaptverošu. Tā mani apņēma un nomierināja. Tas bija tieši tā, kā cilvēki par to stāsta – , kā svētīga, garīga pieredze. Es skaidri jutu, kā ceļos augšup. Izgāju cauri vairākiem vārtiem, kurus mana apdullusī apziņa tik tikko spēja apjaust. Es nonācu vietā, kas bija ārpus dimensijām, ārpus realitātes.”
Pieredze pārvērtās murgā
Tomēr viņa pieredze ātri pārvērtusies murgā. Viņš sastapies ar dīvainām būtnēm, kas pamatīgi traumējušas viņa psihi: “Sākumā, ņemot vērā manu kristīgo audzināšanu, es domāju, ka tie ir eņģeļi. Savā bezķermeniskajā stāvoklī es izpletu rokas, cerot uz viņu apskāvienu. Tā vietā es jutos saspiests viņu važās kā suns ar kakla siksnu. Mani pārņēma pazemojums un šausmas. Sešas minūtes “debesīs” šķita kā vesela mūžība.”
Kad šīs liktenīgās minūtes beigušās, viņš pēkšņi atgriezies savā ķermenī uz Zemes. Tomēr viņš apgalvo, ka būtnes viņam pavēlējušas: “Nesaki nevienam par mūsu eksistenci.” Pēc atgriešanās viņš juties emocionāli sagrauts. “Es nespēju iedomāties neko briesmīgāku par to, ko pieredzēju,” viņš dalījās pieredzē, norādot, ka ilgu laiku pēc šī notikuma centies ar citiem dalīties savā pieredzē, bet neviens viņam īsti nav ticējis.
