Vai arī jauniem puišiem mēdz rasties problēmas seksā? 0
Potenci nelabvēlīgi ietekmē neveselīgs uzturs – čipsi, hamburgeri –, kā arī lielais alkohola patēriņš, zālītes pīpēšana. Kad tas darīts jau gadus piecus, vājinās erekcija un zūd interese par seksu.
Ļoti negatīvi jauniešus ietekmē pornogrāfija, ar kuru pilns internets. Tās ietekmē puiši vairs nespēj panākt uzbudinājumu dabiski, viņiem ātri zūd erekcija. Reti kurš fantazē, kā mīlēsies ar partneri, jo ir gatavs materiāls ar spēcīgiem vizuāliem impulsiem, tāpēc saskarsme ar sievieti vairs neraisa emocijas.
Manuprāt, daudz lielāka problēma ir nevis agri, bet pārāk vēlu uzsākta dzimumdzīve. Diemžēl arvien biežāk cilvēki kļūst seksuāli aktīvi tikai pēc 30 gadu vecuma. Vai nu pusaudžu gados bijis mazvērtības komplekss, vai arī vecāki vēlējušies, lai bērni būtu izcili speciālisti vai sportisti, tāpēc viņi bijuši pārāk aizņemti, lai rastos interese par pretējo dzimumu. Kad beidzot nolemj veidot pastāvīgas attiecības un sākt intīmo dzīvi, kaut kas būtisks jau palaists garām. Puišiem rodas problēmas ar erekciju, sēklas noplūdi un arī saprašanos.
Daudzi domā, ka sekss ir tāds pats dabisks process kā, piemēram, bērnībā iešana uz podiņa. Bet vai tad bērni to dara paši, ja viņiem neierāda? Arī lai mīlētos, ir jāmācās un jāanalizē.
Seksologs Jānis Zālītis uzskatīja, ka atbildība par intīmo dzīvi jāuzņemas vīrietim. Vai piekrītat?
Sievietes mūsdienās vairs nav tādas kā agrāk, kad viņš rakstīja savas grāmatas. Manuprāt, pāra attiecībās jābūt atbildīgiem abiem. Nevar būt tā, ka sieva guļ gultā kā zvaigzne un gaida, kamēr vīrs pūlas. Arī vīrietis vēlas glāstus. Varbūt jaunībā tie ir mazāk svarīgi, taču pēc 30 gadu vecuma, lai uzbudinātos, nepieciešami pat vairāk nekā sievietei. Turklāt vīrietim ar laiku apniks izrādīt iniciatīvu. Ļoti bieži esmu dzirdējis savus pacientus sakām: kaut reizi viņa būtu devusi mājienu, ka grib mīlēties!
Kā radās ideja nodarboties ar dzimumlocekļu palielināšanu?
Kad AIDS centrā ņēmu analīzes, kāds ik pa laikam jautāja, vai krāniņu nevar padarīt lielāku. Deviņdesmito gadu beigās organizācija Papardes zieds izdeva bukletu vīriešiem. Ieteicu tajā uzrakstīt, ka izmēram nav nozīmes un ka to palielināt nav iespējams. Taču, kad kļuva pieejamāks internets, atradu šajā ziņā noderīgu informāciju un sāku konsultēt vīriešus. Kad jau četri pacienti bija teikuši paldies, sāku par to interesēties vēl nopietnāk.
Vai daudziem problēma neslēpjas drīzāk galvā, nevis krāniņā?
Dažiem loceklis miera stāvoklī ir neliels, bet erekcijas stāvoklī – normāls. Taču, ja viņi nodarbojas ar sportu un ir būdīgas miesasbūves, ejot dušā kopā ar citiem vīriešiem, krāniņa niecīgais izskats grauj pašapziņu. Kāpēc gan nepadarboties, lai psiholoģiski justos labāk? Diezgan bieži problēmas patiesais iemesls ir cits, un, kamēr tā netiks atrisināta, locekļa izmērs neko nemainīs. Interese par peņa palielināšanu ir labs veids, kā piekļūt vīrietim, jo citādi pacients par savu galveno bēdu nemaz nesāktu runāt. Izprašņājot par seksuālo dzīvi, kungi nereti atzīst, ka šķiet – ar prāvāku locekli būtu lielāka piekrišana. Nereti atklājas, ka nav partneres. Tiklīdz atrod sev sievieti, krāniņa izmērs vairs nešķiet tik būtisks.
Bieži vien vīrieti pie manis ir atsūtījušas otrās pusītes. Kad savulaik izstādē–festivālā Erots dalīju bukletus par dzimumlocekļa palielināšanu, kungi izturējās skeptiski, bet sievietes tos ņēma visas pēc kārtas. Tās, kurām ir pastāvīga intīmā dzīve, atzīst, ka peņa izmēram ir nozīme. Kāda meitene bija palaidusi pa kreisi. It kā pēc tam ar pastāvīgo partneri viss bija labi, bet, kad viņa atcerējās tā puiša locekli…
Vai visi gūst panākumus vīrišķā atribūta palielināšanā?
Lai tas izdotos, nepieciešama nopietna motivācija. Atzīšos, man pašam tādas nebija. Dzimumlocekļa palielināšanu var salīdzināt ar sporta zāles apmeklēšanu – kurš gan var garantēt, ka, uz turieni dodoties, augums kļūs atlētisks? Gan vēloties uzaudzēt muskuļus, gan lielāku locekli, regulāri un ilgstoši jādarbojas. Vienam tas vieglāk plešas apkārtmērā, citam – garumā, bet dažam jebkuras pārmaiņas notiek lēni. Maksimālais rezultāts, ko izdevās sasniegt kādam pacientam, bija četrarpus centimetru pieaugums garumā astoņu mēnešu laikā. Ja ir regulāra erekcija, saites tiek trenētas un iegūtais izmērs nemainās.
Daži, saprazdami, cik daudz pūļu tam būs jāvelta, pārdomā. Gadās arī atrunāt. Kādam jaunietim jau tāpat bija masīvs loceklis, bet viņš gribēja vēl resnāku. Mudināju padomāt, ko gan viņš darīs pēc desmit gadiem, kad sieva būs pie tā pieradusi. Ja audzēs vēl lielāku kā pornozvaignēm, pats nebūs apmierināts.
Kāpēc nolēmāt tirgot intīmpreces? Vai pieprasījums pēc tām ir pietiekami liels?
Kādreiz labi veicās dzimumlocekļu ekstenderu (izmēra palielinātāju – red.) tirdzniecībā, un nopelnīto naudu sāku ieguldīt intīmpreču interneta veikala atvēršanā, jo sapratu, ka tās varētu noderēt maniem pacientiem. Sākumā pašam nebija priekšstata, kā daudzas lietas noder, tāpēc eksperimentēju, lai varētu ieteikt citiem. Bija interesanti tās iepazīt. Taču nākotnē no intīmpreču veikala esmu nolēmis atteikties, jo visam pietrūkst laika. Lai nodrošinātu pietiekami plašu izvēli, jāiegulda diezgan lieli līdzekļi, bet Latvijā pirktspēja un interese ir maza. Visvairāk iegādājas stimulējošas ziedes un krēmus. Gana liela interese ir arī par masāžas eļļām, lubrikantiem, prezervatīviem, erekcijas gredzeniem un vakuumsūkņiem.
Mūsu sabiedrība ir konservatīva, piemēram, daudziem pāriem ir aizspriedumi pret vibratoru, bet to taču var lietot ne tikai dzimumakta imitēšanai, bet arī kā masāžas līdzekli krūšu galu un vīrieša dzimumorgānu uzbudināšanai! Piemēram, Vācijā un Norvēģijā vibratorus pārdod laikrakstu kioskos, taču pie mums daudzi pāri pat lubrikantu neatļaujas lietot. Reizēm, kad stāstu, kā uzlabot seksuālo dzīvi ar intīmprecēm, pacients klausās, muti ieplētis, it kā Latvijā nebūtu bijis neviena Erota.
Kādam, jūsuprāt, jābūt labam seksam?
Tādam, kurā abi partneri apmierināti, bet tā reti gadās. Daudziem ir slimīga attiecību uztvere – ja partneris vai viņa uzvedība neatbilst izvirzītajiem ideāliem, uztver to kā katastrofu.
Liela problēma ir tā, ka sievietes bieži vien pašas nezina, ko vēlas. Reizēm pēc pacientes stāsta ir skaidrs, ka viņa vai kūst no orgasma, bet pati domā, ka tas nav noticis.
Abiem partneriem vajadzētu gan dot, gan gūt, taču nereti puisim, kurš iemīlējies meitenē, nodarbošanās ar seksu pārvēršas par darbu, lai apmierinātu partneri. Viņš gan saka, ka gūst baudu tikai tāpēc, ka viņai labi, tomēr nāk uz konsultāciju.
Katram pārim kādā dzīves posmā rodas seksuāli sarežģījumi, un tas nav nekas slikts. Citādi iestājas rutīna. Problēmām jābūt, jo, kad tās pamana un sāk kaut ko mainīt, dzīve kļūst interesantāka.
