Vīrietis ar masku, senslāvu burti fonā… Kamēr vieni priecājas, citi atkal smīn par kārtējo neveiksmīgo apsveikumu rīdziniekiem svētkos 239
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pasūtīt Rīgas pilsētas svētku apsveikumu plakātu kā mākslas darbu jauniem, atzītiem latviešu māksliniekiem ir jauna, šovasar Rīgas domē aizsākta tradīcija. Rīgas dome pauž apņēmību to turpināt, pat ja svētku sveicieni daļā sabiedrības raisījuši neizpratni.
Ažiotāža ap Rīgas domes (RD) svētku apsveikumiem pilsētvidē – gan šā gada valsts svētkos, gan Ziemassvētkos – pēdējos mēnešos publisko telpu sadalījusi vismaz divās pretējās frontēs. Vispirms vairāk vai mazāk karstas diskusijas novembrī raisīja mākslinieka Pauļa Liepas apsveikumā valsts svētkos uz zilgana fona radītie zelta dzīslojumi, kuros daži saskatīja nu jau politiķu aizliegtās Georga lentes krāsas un rakstu. Kritizēts arī neveiksmīgais apsveikuma teksta tulkojums krievu valodā.
Jaunu viļņošanos sociālajos tīklos decembrī izraisīja arī Rīgas domes apsveikums Ziemassvētkos un Jaunajā gadā, skatāms pilsētvidē un digitāli.
“Tāpat kā pērn, šogad Ziemassvētkus un Jauno gadu diemžēl nevarēsim atzīmēt plašā lokā un lielās svinībās. Tāpēc par Rīgas Ziemassvētku tēmu šogad esam izvēlējušies mazos ziemas priekus, kas mums katram ir citi un īpaši. Kādam tas ir brauciens ar ragaviņām no kalna, kādam klusa pastaiga pa sniegoto un izgaismoto Rīgu, kādam spilgts kultūras notikums vai iespēja izslēpoties Rīgas parkos,” tā publiski izplatītā paziņojumā sabiedrību uzrunā Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.
Mazo ziemas prieku tēma domes oficiālajā retorikā arī kļuva par vadmotīvu pašvaldības pasūtītajam apsveikuma plakātam “Mazie ziemas prieki Rīgā”, ko radīja mākslinieks, ilustrators Roberts Rūrāns.
“Sniegavīra būve Bastejkalnā, piparkūku cepšana siltumā mājās, eglītes rotāšana ārā Bolderājā vai Mežaparkā un skaisti apsnigusi Vecrīgas ainava – šī gada Ziemassvētku apsveikums Rīgas iedzīvotājiem svin mazos ikdienas notikumus, kas rada svētku sajūtu, iepriecina un apzeltī mājsēdi, inflācijas un citu slapjdraņķu mākoņu maliņas,” tā trīsdaļīga sižeta darbu publiski izplatītajā informācijā raksturo pats autors R. Rūrāns.
Tikmēr daļa sociālo tīklu un mediju lietotāju ziemas prieku vietā saskatījuši pavisam ko citu. Apsveikumam pārmests neizprotams sižets (vīrelis ar masku uz sejas), slāvisks kolorīts (“krievu sādžām raksturīgie zilās krāsas klājumi”) un pat it kā senslāvu burtu fonts.
Tāpat komentāru birumu izpelnījās vārda “Ziemassvētki” neizmantošana apsveikuma tekstā, tā vietā lietojot universālo “svētki”. Te tika saskatīta ideoloģiska sekošana oktobrī atklātībā nonākušajām Eiropas Komisijas (EK) iekļaujošas valodas (neapstiprinātajām) vadlīniju projektam EK darbiniekiem, kas ieteica vārda “Ziemassvētki” (“Christmas”) vietā lietot apzīmējumu “brīvdienu sezona” – iniciatīva, ko komisāre Helēna Dallija skaidroja ar vēlmi “ilustrēt Eiropas kultūras daudzveidību”, jo ne jau visi šos svētkus svin kā kristieši.
Kamēr vieni vērtētāji apsveikumu mākslas darbos un tekstos saskata apzinātu pasūtītāja – Rīgas domē valdošo spēku – pārlieku progresīvu ideju iemiesojumu un latvisko tradīciju graušanu, ejot Eiropas (dažās versijās pat pretēji – Krievijas) pavadā, tikmēr citi priecājas par jēdzīgas un svaigas mākslas ienākšanu pilsētvidē, kā jau sen bija trūcis.
“Rīga nekad nebūs gatava (būt vienisprātis). Taču tā top skaistāka, pateicoties Rīgai un tādiem māksliniekiem kā Roberts Rūrāns,” pausts digitālā mārketinga aģentūras “Wrong” vietnē. Savukārt Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (LUAB) Rokrakstu un reto grāmatas nodaļas vadītāja Aija Taimiņa ierakstā “Facebook” atzinīgi vērtē R. Rūrāna darba kvalitāti, pieminot augstvērtīgi īstenotu atsauci uz Rīgas viduslaiku mantojumu: “Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa ar gandarījumu saka paldies māksliniekam Robertam Rūrānam un Rīgas domei par vēlo viduslaiku ministūru tēlainības apgarotu svētku sveicienu, kas labsirdīgi un dzīvespriecīgi uzrunā ikvienu brīnumu gaidošo un mudina ar tīru sirdi dot un saņemt prieku par Labo Vēsti. Mākslinieku bija inspirējusi 15. gs. franču lūgšanu grāmata – šedevrs, viens no Latvijas seno grāmatu krājuma vislielākajiem dārgumiem, LUAB lepnums.”
Tomēr neviennozīmīgā rezonanse uz šā brīža svētku vizuāļiem publiskajā telpā aicināja palūkoties, kā īsti top svētku apsveikumi un kurš šobrīd ir atbildīgs par jaunās Rīgas domes svētku apsveikumu saturu un formu. Vai aiz apsveikumiem slēpjas ideoloģiski mājieni? Bet varbūt tikai klibo komunikācija? Vai tomēr nav pietiekami ņemtas vērā plašākas sabiedrības vēlmes?
Kā izvēlējās mākslinieku
Šā gada Ziemassvētku apsveikuma plakāta autors, ilustrators Roberts Rūrāns uz šiem svētkiem ticis uzrunāts individuāli. “Nezinu, kādi bija Rīgas domes pārstāvju kritēriji, izvēloties mani. Pieļauju, ka viņi vienkārši bija redzējuši manus darbus un viņiem patika. Rīgas domes pārstāvji ar mani sazinājās un vaicāja, vai varu piedalīties Ziemassvētku plakāta ilustrācijas vai mākslas darba projektā,” “Latvijas Avīzei” atklāj mākslinieks.
Rīgas domes Komunikāciju departaments informē, ka Ziemassvētku un Jaunā gada apsveikuma plakāta autora izvēle izdarīta, ņemot arī vērā Roberta Rūrāna vērā ņemamo sadarbību ar dažādiem starptautiskiem uzņēmumiem. “Rūrāna darbiem raksturīga viduslaiku mākslas ietekme, košas krāsas un asprātīgas kompozīcijas, kuras redzamas uz žurnālu vākiem, grāmatās, animācijās, reklāmu kampaņās, produktu dizainā un citur. Viņa līdzšinējā pieredze un stils atbilda Rīgas 2021. gada Ziemassvētku koncepcijai – radīt priecīgu un krāsainu svētku noskaņu, veidojot atsauci arī uz Rīgas viduslaiku vēsturi,” skaidro departamenta pārstāve Zane Glaudiņa.
“Apspriedām vairākus māksliniekus, bet diezgan ātri nonācām pie Roberta, jo viņa pasaku stils, viņa darbi viduslaiku manuskriptu stilistikā likās ārkārtīgi atbilstoši šiem svētkiem, kas ir gan laikmetīgi, gan kristietības svētki. Likās, tas ir labs līdzsvars. Ņemot vērā Roberta Rūrāna darbu stilistiku – tie bieži ir fragmentāri, tajos redzami daudz un dažādi scenāriji –, likās, ka viņš ir visatbilstošākais, lai šo vēstījumu nodotu caur mākslas darbu,” izvēli skaidro Renāte Lagzdiņa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD) direktora padomniece kultūras jautājumos.
Ietekmējies no viduslaiku vizuālās vēstures
Sarunā ar “Latvijas Avīzi” R. Rūrāns atzīst – pasūtījuma darbs esot sava veida kompromiss starp mākslinieku un pasūtītāju: “Diskusijas ar klientu ir vienmēr, tā ir normāla darba sastāvdaļa. Šoreiz diskusiju ceļā nonācām pie tāda varianta, kur ir ietverta Kristus dzimšana. Bet tai pašā laikā viņš nav tik uzkrītošs, ir arī citi elementi, ar kuriem sevi var asociēt arī tie cilvēki, kas šos svētkus vairs neredz kā reliģiskus svētkus. Apspriežoties nonācām pie kopsaucēja, ka nav iespējams izpatikt visiem.
Es, tāpat kā citi mākslinieki, cenšos izdarīt pēc labākās sirdsapziņas labāko, ko var izdarīt, un ir skaidrs, ka vienmēr būs dažādi viedokļi par jebko, tāpēc sabiedrības reakcija, no vienas puses, mani nepārsteidz. Tomēr šos konkrētos pārmetumus nebiju varējis iztēloties, ka kāds varēs saskatīt kaut ko tādu, par ko man tur pārmet – par krieviem vai Briseli… Neesmu apzināti neko licis no slāvu kultūras, kaut arī man nav nekādu iebildumu pret slāvu un krievu kultūru un mākslu. Pamatā ietekmējos no Eiropas Rietumu viduslaiku vizuālās vēstures – manuskripti, no kuriem esmu ietekmējies, radīti Francijā, Itālijā, Nīderlandē.”
Sveic abos svētkos
Skaidrojot vārda “Ziemassvētki” nepieminēšanu apsveikuma tekstā, R. Rūrāns norāda: “Apsveikuma tekstu ieliku tādu, kādu man atsūtīja Rīgas dome. Man šķiet diezgan skaidri, ka, ja plakāti būs redzami visu svētku laiku visu decembri, tad tas ir galvenais iemesls lietot vārdu “svētki” – lai abos svētkos varētu apsveikt ar šiem plakātiem.” Jāpiebilst, ka tāda pati uzruna “svētki” apsveikumā izmantota arī pērn, to iekļaujot jaunās mākslinieces Lotes Vilmas Vītiņas radītajā Ziemassvētku apsveikuma vizuālī.
“Gribējām apsveikt cilvēkus gan Ziemassvētkos, gan Jaunajā gadā un mēģinājām atrast veidu, lai tas būtu pēc iespējams neitrālāks un attiektos uz abiem svētkiem. Biju pārsteigta, ka daudzi cilvēki nesaskatīja biblisko motīvu apsveikumā, uztraucoties, ka mēģinām izdzēst Ziemassvētkus, bet tā nav,” skaidro domes pārstāve R. Lagzdiņa.
Vaicāta, vai, plānojot apsveikumus, nebūtu vajadzīga plašāka iedzīvotāju un profesionāļu iesaiste, R. Lagzdiņa norāda: “Domājot par mākslu publiskajā telpā – vai tas ir apsveikums, vai kāds dizains –, protams, iedzīvotāju iesaiste būtu svarīga. Piemēram, kāda mākslas objekta izvietošanā pilsētvidē nevarētu notikt bez konkrētās apkaimes iedzīvotāju biedrības iesaistes. Šajā gadījumā svētkos gribējās iedzīvotājus pārsteigt, un šis pārsteiguma moments izzustu, ja mēs pirms tam apsveikuma ideju saskaņotu ar cilvēkiem.
Diskusija, kas izveidojusies ap 18. novembri un Ziemassvētkiem, labi izgaismo to, ka dzirdam, ko iedzīvotāji saskata, un izgaismo to, ko ņemt vērā turpmāk – 4. maijā vai Līgo svētkos. Diskusijas rezultātā esam vairāk domājuši par to, kas ir latvietība un vai ir pareizie veidi, kā to atzīmējam, vai arī varam meklēt jaunus. Mums ir daudz spēcīgu tradīciju, bet jāmēģina atvērties arī jaunām iniciatīvām un tās paplašināt. Ja nebūs kādu šķēršļu īstenot sadarbību ar jaunajiem māksliniekiem, šo iniciatīvu turpināsim. Rīgai un Latvijai ir burvīgi mākslinieki, un, manuprāt, Rīgas pilsētvidei pietrūkst mākslas un kultūras, un šī ir laba sinerģija.”
Jaunos māksliniekus uzrunā individuāli
Kopš jau tūkstošgades sākumā Rīgas dome likvidēja galvaspilsētas galvenā mākslinieka posteni, noskaidrot to, kā īsti dzimst svētku idejas, nav viegls uzdevums, neapmaldoties departamentu labirintos. RD Komunikāciju departamentā informē, ka, plānojot svētkus Rīgā, šogad vasarā uzsākta jauna tradīcija – sadarboties ar jauniem un zināmiem Latvijas māksliniekiem, kuri veido īpašu mākslas darbu, kas pārtop pilsētas svētku vizuālajā identitātē. “Šīs pieejas praktisko izpildījumu šogad virza Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) un Komunikācijas pārvalde kopīgas darba grupas ietvarā,” stāsta RD Komunikācijas departamenta pārstāve Zane Glaudiņa. Sadarbību ar māksliniekiem, kas veido svētku apsveikumus, pilsētas noformējumu vai kultūras programmu Rīgā, veido un uztur RD IKSD. Mākslinieki uz katriem svētkiem tiek uzrunāti individuāli, izvērtējot viņu iepriekšējo pieredzi un sniegumu vietējā un starptautiskā mērogā.
Viena no iniciatorēm idejai sadarboties ar jaunajiem latviešu māksliniekiem, veidojot Rīgas svētku vizuālo identitāti, ir jau minētā Renāte Lagzdiņa, RD IKSD direktora padomniece kultūras jautājumos, plašāk pazīstama arī kā iniciatīvas “Sporta pils dārzi” idejas autore un kuratore. Kā Fulbraita stipendiāte R. Lagzdiņa studējusi Ņujorkā mākslas vēsturi, bet pandēmija 2020. gada martā lika pārtraukt studijas un atgriezties Latvijā. Bijusi arī Tērbatas vasaras ielas projekta radošā direktore un “Kim? Laikmetīgās mākslas centra” izpilddirektore.
“Jau iepriekš bija tradīcija apsveikumiem izmantot mākslinieku darbus, bet no vasaras izdomājām sadarboties ar jauniem māksliniekiem,” atklāj R. Lagzdiņa. Viņa norāda, ka ideju izstrādes darbā grupā lielākoties darbojas Kultūras pārvaldes, Komunikāciju pārvaldes un Noformējuma nodaļas pārstāvji: “Projekts tiek parādīts arī mēra birojam, kā arī sadarbības padomei – šoreiz novembra pirmajās nedēļās prezentējām abas – 18. novembra un Ziemassvētku apsveikuma – idejas. Saskaņošana nav nepieciešama, taču deputāti tiek informēti par plāniem.”
Negribēja kā ierasti
“Mūsu koncepts bija padomāt par svētku apsveikumiem nedaudz svaigāk, nevis likt to, kas ir vienmēr ierasti. Veidojot 18. novembra apsveikumu, patiešām domājām, ko nozīmē šis datums, ko nozīmē Latvija un kā mēs katrs varam pielikt roku, lai šo Latviju veidotu. Atbilstošāko mākslinieku izvēlējāmies, ņemot vērā, kā mākslinieks strādājis iepriekš. Piemēram, mākslinieks Paulis Liepa bija viens no vairākiem kandidātiem, kuru pagājušajā darba grupā apspriedām, pie kura nonācām. Īpaši šim notikumam viņš radīja darbu,” skaidro R. Lagzdiņa.
Pirmās jaunā projekta vēsmas bija redzamas jau šovasar aizsāktajā projektā “Rīgas vasara” Rūtas Jumītes radītajā grafiskajā identitātē, kas bijis pirmais mēģinājums vienot vairākus Rīgas domes struktūrvienību organizētos projektus zem viena zīmola. R. Jumīte pērn veidojusi arī 2020. gada projekta “Tērbatas vasaras iela” projekta vizuālo identitāti.
Zilie laksti un naudīgs pasūtītājs
Raisoties neizpratnei par Rīgas Ziemassvētku apsveikumā redzamo, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) publicēja izglītojošu darbā redzamās viduslaiku simbolikas skaidrojumu, kas neiesvaidītam skatītājam Rīgas ielās līdz šim nav ticis atklāts. Tostarp atzīmēts, ka attēlā redzamie “zilie laksti norāda uz to, ka pasūtītājam ir daudz naudas. Viduslaikos ultramarīna krāsa bija tikpat dārga kā zelts”, pausts LNB Periodikas lasītavas galvens bibliogrāfes Kristīnas Papules skaidrojumā.
Mākslinieks Roberts Rūrāns sarunā ar “Latvijas Avīzi” atzīst, ka par šo, mazliet ironisko nozīmi, neesot domājis, bet pasmaida, sakot: “Daļēji piekrītu šim skaidrojumam.”
“Latvijas Avīze” noskaidroja, ka jaunās tradīcijas – sadarboties ar jauniem un zināmiem Latvijas māksliniekiem – īstenošanai Rīgas domē nav atvēlēts atsevišķs budžets. “Izmaksas saistītas vien ar honorāru māksliniekam, kas citkārt tiktu novirzīts dizaina radīšanas pakalpojumiem,” norāda RD Komunikācijas pārvalde.
Rīgas domes šā gada Ziemassvētku apsveikuma kopējās izmaksas ir ap 15 000 eiro, informē RD. Tās veido honorārs māksliniekam Robertam Rūrānam – 4840 eiro, maketēšanas pakalpojumi – 1600 eiro, vides stendu un afišu stabu plakātu druka – 6633,36 eiro un šo plakātu un afišu izvietošana pilsētā – 2217,6 eiro. Apsveikuma teksta fontu (autore – grafikas un burtu dizainere Eva Abduļina) izstrāde notikusi bez atlīdzības. Visas uzrādītās summas norādītas, iekļaujot nodokļus.
Ziemassvētku sveiciens ir aplūkojams teju 100 pilsētā izvietotajos vides stendos un afišu stabos, kas pieder Rīgas domei. Plānots, ka šis sveiciens pilsētvidē atradīsies līdz 2022. gada janvāra pirmajai nedēļai. Virtuāli Ziemassvētku sveiciena versijas atrodamas īpaši izveidotā RD tīmekļa vietnē “svetki.riga.lv”.
Starp citu, interesenti, kuriem iepaticies Roberta Rūrāna Ziemassvētku apsveikums, to šobrīd var vērot ne tikai Rīgas ielās un internetā vai lejupielādēt kā mobilā telefona attēlu. To var iegūt savā īpašumā arī R. Rūrāna mājas lapā – līdzās citām viņa darbu reprodukciju izdrukām iegādei pieejami arī trīs izmēru papīra plakāti ar nosaukumu “Christmas in Riga” par cenu no 50 līdz 75 eiro.
“Visus darbus, ko radu, ja vien neesmu pārdevis savas autortiesības, drīkstu reproducēt kā autors, kuram ir tiesības uz savu darbu,” skaidro darba autors. Mākslinieks atzīst, šobrīd liela pieprasījuma pēc izdrukām gan neesot. “Es uz to nelieku lielu uzsvaru – šie ir papildu ienākumi, nevis mans pamatdarbs.”
Mākslinieks Roberts Rūrāns
Pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas studijas, viņa darbiem raksturīga viduslaiku mākslas ietekme, košas krāsas un asprātīgas kompozīcijas, kuras redzamas uz žurnālu vākiem, grāmatās, animācijās, reklāmu kampaņās, produktu dizainā un citur.
Sadarbojies ar tādiem starptautiskiem uzņēmumiem kā “The New York Times”, “Vogue”, NATO, “The Olympic Games”, “Coca-Cola” un citiem.
Avots: RD informatīvie materiāli
