“Vīrietim nav jāapmaksā viss tikai tāpēc, ka ir vīrietis.” Kā dalīt maksājumus ar partneri, esot attiecībās? 114
“Kā sadaliet maksājumus, ilgtermiņa attiecībās esot vai precēti? Dalāt uz pusēm, viens no jums maksā vairāk vai tikai vīrietis nosedz visus maksājumus?” vaicā kāda “Threads” lietotāja, rosinot plašāku diskusiju.
Ir tāds teiciens “Cik cilvēku, tik viedokļu”. To var attiecināt arī uz šo jautājumu, jo attiecību modeļi katrā ģimenē atšķiras, tomēr citu “Threads” lietotāju vidū manāma vienota tendence- vīrietis uzņemas lielos maksājumus: komunālie maksājumi par dzīvesvietu, hipotēka u.c. Bet sieviete sedz ikdienas saimniecības izdevumus un bērnu vajadzības.
Ieskatāmies viedokļos un pieredzēs:
-Es: hipotēkārais, autolīzings, apsaimniekošana, TV+interneta rēķins. Sieva: bērnudārzs, skola (abi maksas), pulciņi. Kā arī savs un bērnu telefona rēķins. Nesanāk līdzīgi, bet sievai sanāk vairāk rūpes par pārtikas un degvielas sagādi. Kopā izlīdzinās.
-Laikā, kad biju precējies, un arī pirms tam, strādājam kopā. Naudu salikām kopā un tad arī kopā tērējām. Fiziski maksāju es, bet naudas ražotne bija kopēja. Tas labi strādā, starp citu, ja vien abi ir 100% godīgi viens pret otru.
-Proporcionāli algas lielumam. Vīrietim nav jāapmaksā viss tikai tāpēc, ka ir vīrietis. Domāju viņš arī grib nopirkt kaut ko sev un sevi palutināt.
-Visu maksā vīrs, bet pie viņa naudas nopelnīšanas es arī piestrādāju. Bet tā- visu viņš. Nav mums nekādu lielo izdevumu, lielākais – meita vidusskolniece.
-Es arī esmu novērojusi to, tieši vairāk Latvijā, kur pārsvarā vīrietis ir tas, kurš nosedz nopietnākos maksājumus vai arī nomaksā visu. Es dzīvoju vietā, kur modelis ir vairāk līdzīgs tam, ka maksājumi tiek dalīti uz pusēm, vienīgi ar nobīdi, ja sieviete aiziet māmiņas atvaļinājumā.
-Es esmu Zviedrijā. Mans ieguldījums atspoguļojas vīra darba kvantitātē, tāpēc var teikt, ka arī pelnu, bet caur vīra darbu.
-Es maksāju īri, komunālos maksājumus, uzturēšanās izdevumus, bērnudārzu un savu telefonu pagaidām. Sieva maksā par pārtiku, sadzīves lietām un bērna apģērbu.
-Mēs izmantojam Revolut aplikācijas seifiņus. Katrai pozīcijai ir savs budžets, piemēram, pārtikai, bērniem, degvielai, komunālajiem maksājumiem utt. Tos maksājam uz pusēm. Par ekstrām, kas nav ieplānotas kopējā budžetā, maksā tas, kurš vairāk vēlas vai kuram ir vairāk līdzekļu.
-Visi maksājumi pārsvarā notiek automātiski, un mēs tos dalām uz pusēm, 50/50.
-Dzīvesvietu un rēķinus apmaksā vīrietis, jo man pašai ir savs dzīvoklis, ko apmaksāt, un mana alga ir mazāka, salīdzinot ar viņa. Protams, es piedalos ēdiena iegādē, pērku viņam drēbes un iegādājos to, ko varu atļauties mums abiem.
-Viņš maksā visu (man nav ne jausmas, cik un ko), bet es maksāju tikai auto apdrošināšanu un savu telefona pieslēgumu. Sākumā mēs maksājām 50/50, bet viņš uzskatīja, ka tas ir vīrieša pienākums, tāpēc tā arī palika. Un, jā, uz Revolut mēs kopā ieskaitām naudu pārtikai.
-Dzīvojam kopā — ērtības, mājas preces, auto un mājdzīvnieka izmaksas dalām uz pusēm. Randiņus pārsvarā apmaksā viņš, bet kopumā tos vairāk vai mazāk dalām.
-Kopš pirmā kopdzīves gada mums katram bija savs konts, kā arī kopīgs konts. Kopīgajā kontā katru mēnesi ieskaitījām noteiktu summu, no kuras maksājām visus izdevumus (ēdienu, īri, komunālos maksājumus, izklaides). Pēc gandrīz astoņiem kopdzīves gadiem esam pārgājuši uz vienu kontu, un visa nauda ir kopā.
-Te ir jautājums, kāpēc ilgtermiņa attiecībās vai precētiem cilvēkiem kaut ko dalīt uz pusēm? Ja esat solījuši viens otram, tad visas rūpes par izdevumiem ir jādalās kopīgi. Kā to izdarīt? Kad saņemat algu, vienojieties, cik katram paliek nauda savām lietām, un pārējo novirziet kopējam budžetam visām pamatvajadzībām, investīcijām, krājumiem un izklaidei. Ja dzīvojat vienā mājā, izmantojat vienu gultu un jums ir bērni, kādēļ vēl vajadzētu būt ‘manai’ un ‘tavai’ naudai? Samaksājiet savus izdevumus no savām algām, un pārējais jāizmanto ģimenes labā!
-Nu jau esam laulāti. Finansiālos izdevumus vīrs ir uzņēmies uz sevi jau no paša sākuma, bet tas nenozīmē, ka es savu naudu netērēju nekam. Tomēr rēķini noteikti nav mani izdevumi.
-Vīrs uzņemas galvenos finansiālos izdevumus. Man pagaidām nav stabilu izdevumu, bet ir daži noteikti izdevumi, piemēram, bērnu vajadzības, telekomunikāciju rēķini un manas kaprīzes. Par pārējo parūpējas vīrs.
-Visu sedz vīrs, bet es piepelnos, lai būtu papildus ienākumi. Rūpējos par mājas uzturēšanu un visu, kas ar to saistīts. Vīrs arī saņem visus pabalstus par bērniem utt. Man nav jādīc, jo nopelnu savu daļu, un viņš vienmēr pārskaita uz manu kontu tieši tik, cik vajag. Ja vajag kaut ko nopirkt, tad saku, un mēs to vienkārši iegādājamies. Mums ir ērti, uzticamies viens otram, un neviena strīda par naudu nekad nav bijusi.
-Lielos un sadzīves maksājumus, piemēram, hipotēku, maksā vīrs, bet tas nav oficiāli sarunāts, vienkārši tā ir iegājies kopš mana BKA. Vidēji, sava nauda tiek izmantota pēc vajadzības: vienu reizi viens no mums pērk, nākamajā reizē otrs. Tas pats attiecas uz bērnu lietām.
-No sākuma dalījām izdevumus 50/50. Bet pēc tam vienojāmies, ka ir kopīgs budžets sadzīvei un katrs segs savas saistības pats (piemēram, partnera hipotēku). Jā, mēs dzīvojam kopā, bet es nevēlos maksāt viņa hipotēku; tas būtu problemātiski, ja mums būtu jāšķiras, jo nevaru prasīt, lai viņš man atdod vienu istabu, jo es devu daļu naudas hipotēkai (kā ir dzirdētas līdzīgas situācijas). Pagaidām šis risinājums strādā.
-Vīrs ir atbildīgs par mājokli, visiem izdevumiem, kas saistīti ar komunālajiem maksājumiem un īres maksu. Tāpat arī vīrs sedz mašīnas remontu; es dažreiz maksāju par degvielu, ko lietoju tajā brīdī. Ēdienu pērk tas, kurš iet uz veikalu; ja iepērkamies kopā, lielākās izdevumus sedz vīrs. Mums īsti nekas nav oficiāli sadalīts; kaut kā jau no pirmsākumiem tā ir iegājies.
-Šobrīd jaunās attiecībās mēs kopā nedzīvojam. Katram ir savs nekustamais īpašums, un mēs nejaucamies viens otra niansēs. Tomēr es jūtami atbalstu. Agrāk, kad biju precējies, teju visi izdevumi bija uz mana pleca. Toreizējās sievas ienākumi bija viņas nauda.
-Vīrietis sedz rēķinus, degvielu un ikdienas izdevumus. Es rūpējos par ģimenes garderobi, kultūras pasākumu biļetēm un lielāko daļu algas krāju un investēju. Man šķiet, ka nav svarīgi, cik procentus katrs sedz, bet gan tas, kā tiek izmantota ierobežotā daļa. Tā kā viņš sedz sadzīves izdevumus, man paliek vairāk brīvas naudas, ko var izmantot, lai uzlabotu mūsu dzīvi nākotnē. Nav tā, ka viens no mums iegādājas dārgas drēbes vai ierīces, kamēr otrs maksā rēķinus. Par katru ne-ikdienas pirkumu mēs konsultējamies ar otru, pat ja maksājam no savas kartes.
-Tā kā pirms mūsu attiecībām algas bija ļoti līdzīgas, šis sadalījums sanāk gandrīz 50/50. Vīrs sedz visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvokli un auto, bet es maksāju par internetu un mobilajiem sakariem, bērnu izglītību un treniņiem, kā arī bērnu apģērbu un apaviem. Pārtiku un degvielu dalām uz maiņām, izrunājot katru situāciju uz vietas. Atpūtas izdevumus sedz tas, kam vairāk atlikuma kontā, vai arī dalām uz pusēm. Lielos ģimenes pirkumus sadalām uz pusēm. Abi jūtamies šādi ļoti labi. Paralēli abiem ir krājkonti.
-Saņemot ienākumus, 90% tiek novirzīti kopējā “katlā”, atstājot arī kaut ko privātajos kontos, lai būtu rezervē. Abiem ir piekļuve kopējam kontam un brīvi iespēja rīkoties pēc nepieciešamības. Mēnesī ir divi datumi, kuros tiek apmaksāti visi rēķini, un katru reizi konkrēta summa tiek novirzīta kopējiem uzkrājumiem. Pārējais tiek izmantots ikdienas vajadzībām. Tas ir ļoti ērti un nav jādomā, kurš par ko maksā.
-Visu metām vienā katlā. Katram paliek kaut kas sev, kā arī līdzekļi saviem un iekrājumiem. Katru mēnesi plānojam tā, ka vienu mēnesi visu pārrauga viņš, bet nākamajā mēnesī – es.
-Pakalpojumus, kuru līgumi ir uz mani, maksāju es; tos, kas ir uz vīra vārda, sedz viņš. Pārējo visu pērkam kopā – gan pārtiku, gan apģērbu, gan saimniecības preces. Nauda ir kopējā katlā, un mums tā vienmēr ir bijis.
-Kam uz to brīdi ir nauda, tas maksā – vīram alga mēneša sākumā, man pabalsti mēneša beigās. Pārskaitām viens otram, lai nevienam nebūtu jāsēž bez naudas.
-Vīrs maksā par dzīvesvietu, auto kredītu, internetu un saviem rēķiniem. No manas naudas tiek segti saimniecības pirkumi, bērnudārzs un izdevumi bērniem, pārtika, kā arī mani rēķini. Kopumā pelnām labi, bet, kā jau visiem, nauda vienmēr šķiet nepietiekama, jo vēlmju saraksts nekad nebeidzas.
-Mēs nedomājam par dalīšanu. Kam ienāk alga, tas apmaksā rēķinus, kas uz to brīdi ir aktuāli. Ar pārējo naudu rīkojamies tāpat – kam ir vairāk kontā tajā mirklī, tas maksā. Caur Wallet aplikāciju abiem ir piekļuve visām kartēm. Nav nekādu strīdu par finansēm; uzticamies viens otram.
-Draugs (neesam precējušies) sedz dzīvokļa izdevumus un savus rēķinus (par kuriem lielākoties nezinu). Es 90% pērku ēdienu, maksāju par savu telefonu, kā arī lielākoties visu bērnam un bērnudārza maksājumus. Mēneša biļeti arī sedzu es. Mums šāda kārtība apmierina, viss ir līdzsvarā, un nav viss uzgrūzts vienam. Savas iegribas, piemēram, šopingu un skropstiņas, apmierinu lielākoties pati. Ēdot ārpus mājas, gan maksā draugs.
Post by @veicenlasmView on Threads
