Vīrietim izdevies notvert nepilngadīgus noziedzniekus, taču beigās par to nācies pašam maksāt sodu: “Jaunieši ieskrēja Tukuma skolā, un es viņiem sekoju…” 107
Pēc raksta izlasīšanas par bezkaunīgu izturēšanos vilcienā pret sievieti un viņas dēlu, ar LA.LV redakciju sazvanījās kāds tukumnieks, kuram arī ir pārdomas par savstarpējām attiecībām un cieņu. Viņš pats šī gada februārī piedzīvojis situāciju, pēc kuras ne tikai radusies sajūta, ka pusaudžu vidū valda liela visatļautība, bet arī pārliecība, ka ne vienmēr vajag censties palīdzēt citiem.
Tā bijusi februāra diena, kad tukumnieks devies savās ikdienas gaitās un pamanījis, ka pieturā pie skolas pāris puiši (13-15 gadu veci) pret soliņiem vienu pret otru dauza stikla pudeles. Stikli šķīst uz visām pusēm.
Tā kā vīrietis allaž pievērš uzmanību apkārt notiekošajam un iespēju robežās iesaistās, lai novērstu nelikumības, viņš apstājies pieturā un aizrādījis skolēniem, ka tā nedrīkst darīt. Skolēni uz to reaģējuši, bēgot prom. Vīrietis novietojis automašīnu pieturā ar ieslēgtām avārijas gaismām un skrējis puišiem līdzi.
Jaunieši ieskrējuši skolā, kur vīrietis viņiem sekojis un izdevies viņus panākt. Pieturējis puikas un sazinājies ar policiju, informējis, ka aizvedīs puišus līdz iecirknim, lai policija veic skaidrojošo darbu.
“Man vienmēr ir šķitis, ka mans pienākums ir iesaistīties, palīdzēt, ja ir tāda iespēja. Citkārt esmu palīdzējis arī policistei, kura viena netika galā ar noziedzniekiem, esmu stājies ceļa malā, lai palīdzētu cilvēkam, kurš piedzīvo epilepsijas lēkmi utt. Esmu spēcīgs un jau no bērnības mācīts, ka vienmēr ir jāpalīdz citiem cilvēkiem,” stāsta vīrietis.
Taču šis notikums viņa domām licis mainīties pilnībā. Viņš saka, ka tagad mācīsies nepamanīt, ignorēt situācijas un vairāk domāt pats par sevi. Kāpēc tā?
“Šo pudeļu dauzītāju notveršana man beidzās ar administratīvo tiesu un 120 eiro sodu. Automašīnu biju novietojis neatļautā vietā, kā arī pats puišus aizvedis uz iecirkni. Tā nedrīkstot. No tā brīža man ir sajūta, ka nedrīkst iet citiem palīgā, jo 120 eiro gluži zemē nemētājas, kā arī tērēt laiku, staigājot pa tiesām, es nevēlos.”
Vīrietis neslēpj, ka visa šī situācija viņam ļoti likusi aizdomāties par to, cik liela visatļautība ir mūsu sabiedrībā, ka jaunieši atļaujas darīt visādas muļķības, apzinoties, ka tam nebūs nekādu seku. Kā skolotāji tiek ar viņiem galā?
“Tās ir šausmas, es nesaprotu, uz kurieni mēs ejam? Mums apkārt arvien pamanāmāki ir dažādi visatļautības brīnumi,” rezumē vīrietis.
Vai piekrīti vīrietim, ka jauniešu vidū valda pārāk liela visatļautība?
