Vīriešu vēlme būt virtuālajā vidē saistīta ar “medību instinktiem” 0
Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs (9 %) pārmērīgi aizraujas ar virtuālo vidi, turklāt vīrieši – divtik biežāk nekā sievietes. Visizteiktāk šī atkarība novērota jauniešiem 18 – 24 gadu vecumā, kuru vidū tā raksturīga katram piektajam (21 %), liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Vismazāk virtuālās vides izklaides interesē vecāka gadagājuma cilvēkus – iedzīvotājus 55 – 74 gadu vecumā (4 %).
Vīrieši vairāk pakļauti atkarībai no virtuālās vides
Pētījumā atklājas, ka vīriešus virtuālās vides izklaides saista divtik biežāk nekā sievietes (12 % pret 6 %). Šī atkarība izteikta rīdziniekiem (11 % pret 6% lauku apvidos dzīvojošiem), turklāt cilvēkiem ar augstiem1 ienākumiem (12 %).
Psihosomātikas speciālists un psihoterapeits Jānis Vītiņš atzīst, ka arī viņa pieredzē aizraušanās ar virtuālo vidi vairāk raksturīga vīriešiem – tas skaidrojams ar dažādo psihes uzbūvi un hormonu atšķirībām. “Vīrieši vieglāk pakļaujas “medību instinktam”, meklēšanai. Dažādi pētījumi apliecina, ka vīriešu smadzenes vairāk nekā sieviešu ļaujas stimulācijai, ko rada uz konkurenci provocējošas virtuālās spēles, un tas noris tajos pašos smadzeņu centros, kuri atbild par atkarības izveidošanos,” skaidro eksperts.
Virtuālā vide traucē kontrolēt emocijas un izraisa trauksmes lēkmes
J. Vītiņš skaidro, ka pārmērīga aizraušanās ar virtuālo vidi rada spēcīgu ietekmi uz cilvēka psihi, kā rezultātā tiek iespaidota viņa spēja kontrolēt emocijas, mainās arī atbildes reakcijas uz dažādām situācijām. Tas var pasliktināt attiecības ar līdzcilvēkiem, kam nereti seko sevis izolēšana no “reālās pasaules” un konstanta vēlme atgriezties virtuālajā vidē. Šī atkarība var izraisīt arī miega traucējumus, atmiņas pasliktināšanos un trauksmes lēkmes.
“Jebkuram cilvēkam, ieejot virtuālā vidē, tā kļūst par “galveno”. Šādi viņš distancējas no “dzīvās pasaules”, un te arī slēpjas lielākais risks. Turklāt šī vide tiek nemitīgi uzlabota, lai būtu vilinošāka par reālo pasauli,“ stāsta psihoterapeits J. Vītiņš. Viņš papildina, ka pašlaik jau notiek cīņa ar šīs atkarības sekām: “Piemēram, Austrālijā, saprotot situācijas nopietnību, 2016. gadā sāka ieviest luksoforus ietves līmenī, lai pievērstu viedajās ierīcēs iegrimušu cilvēku uzmanību draudiem viņu pašu dzīvībai. Arī Latvijā tiek sperti pirmie soļi draudu mazināšanai, piemēram, pieaug sodi par viedierīču lietošanu, vadot auto.”
Runājot tieši par atkarības ietekmi uz jauniešiem, eksperts skaidro – dažādos pētījumos ir konstatēts, ka jaunieši identificējas ar savu virtuālo “avataru”, proti, piedēvē sev konkrētas īpašības vai spējas, kas maina uzvedību. “Piemēram, persona kļūst “neievainojama”, veicot pārgalvīgas aktivitātes. Pavisam nesen internetā izplatījās spēle “Zilais valis”, kurā iesaistoties jaunieši veica dažādus veselībai un pat dzīvībai bīstamus uzdevumus. Notikušais izgaismoja, cik neaizsargāts un viegli ietekmējams ir nenobriedis cilvēks virtuālā telpā,” pauž psihoterapeits.
Neveselīgi dzīvojošie ar virtuālo vidi aizraujas biežāk
Aptaujas dati liecina, ka neveselīga dzīvesveida piekritēji ar virtuālo vidi pārmērīgi aizraujas divreiz biežāk nekā tie, kas piekopj veselīgu dzīvesveidu – attiecīgi 13 % pret 7 %.
“Tā ir satraucoša situācija, ka virtuālās vides atkarība raksturīga katram desmitajam aptaujātajam, turklāt šie cilvēki ir tie, kas paši spējuši atzīt, ka virtuālajā vidē pavada pārāk daudz laika. Noteikti ir liels skaits arī to cilvēku , kuri neapzinās vai nevēlas atzīt, ka situācija ir problemātiska. Turklāt tendence pieaug – ja pērn pārmērīgi ar virtuālo vidi aizrāvās 7 % iedzīvotāju, tad šogad tie jau ir 9 %. Dati parāda, cik kritiski svarīgi ir sekot līdzi sabiedrības veselīguma rādītājiem un identificēt arī līdz šim maz izplatītus neveselīgos paradumus. Tikai apzinoties problemātiku ir iespējams meklēt risinājumus,” saka “Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš.
Atkarību var rosināt mazkustīgs dzīvesveids un otrādi. “Galu galā viedierīce, kas ļauj atkal iegrimt virtuālajā vidē, ir viena rokas stiepiena attālumā,” skaidro eksperts.
