Juris Lorencs: Vīriešu skaitīšana 2
Viduslaikos bija tāda zinātne – sholastika. Cita starpā pētnieki cītīgi meklēja atbildi uz jautājumu: cik eņģeļu var nostāties uz adatas smailes. It kā viens, bet varbūt tomēr bezgalīgi daudz? Jo eņģeli taču ir garīgas, bezmiesiskas būtnes un tātad tiem nav svara. Bet laiki mainās. Šodien zinātnieki eņģeļus vairs neskaita, tos nomainījušas daudz prozaiskākas būtnes – vīrieši.
Par to pārliecinājos, ieskatoties zinātnisko rakstu krājumā “Latvijas mediju vides daudzveidība”, ko nupat izdevis LU Akadēmiskais apgāds. Uzmanību piesaistīja LU Sociālo zinātņu fakultātes docentes, Dr. sc. comm. Maritas Zitmanes raksts “Dzimte Latvijas medijos”, kurā pieminēta arī “Latvijas Avīze”. Konkrēti – 2017. gada 25. aprīļa numurs, kurā Gundegas Skagales materiālam par iecerēto nodokļu reformu ir šāds virsraksts: “Budžetu pildīs smēķētājšoferi. Plāno palielināt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam”. No tā docente izdara secinājumus, ka “Latvijas Avīzes” rakstā “nodokļu reformas ieceres ir sasaistītas ar vīrieša dzīves pieredzi” un “virsraksts norāda, ka nodokļu reformas ietvaros iecerētā akcīzes nodokļa paaugstināšana skars vīriešus, jo tieši viņi ir tie, kuri vada automašīnas, smēķē un lieto alkoholu”.
Bet kā tad vajadzēja rakstīt? Vai tiešām pieminēt arī “smēķētājšoferes”? Bet pati publikācija veltīta vīriešu skaitīšanai – cik vienā vai otrā televīzijas vai radio raidījumā piedalījušās sievietes, cik – vīrieši. Lūk, daži citāti no tās: “Sabiedrībā nepārtraukti dominē patriarhālais diskurss, kas tiek pausts, izmantojot arī masu mediju starpniecību, līdz ar to tas nostiprinās sabiedrības apziņā kā dabisks.” “Lielākā daļa ziņu ir vīriešu veidotas, domātas vīriešiem un par vīriešiem.” “Ziņu diskurss veido maskulīnu naratīva formu. “Secinājumi: “Cilvēki ziņu materiālos lielākoties ir vīrieši, medijos pārstāvētie eksperti ir vīrieši, ekonomikas jomu medijos pārstāv vīrieši. Šīs ir pasaules tendences, kas vērojamas arī Latvijā.”
Sāku domāt – vai tad vadošo Latvijas rakstošo mediju (“Ir”, “Latvijas Avīze”, “Neatkarīgā Avīze”, “Sestdiena”, “Mājas Viesis” – sarakstu varētu turpināt) galvenie redaktori nav sievietes? No izdevniecības “Santa” izdotajiem 17 žurnāliem 15 galvenie redaktori ir sievietes, un tikai divi ir vīrieši. Bet tas nekas, acīmredzot mums ir darīšana ar “zinātni”, zem kuras var pakārtot jebko. Ja masu mediju vada vai ziņas raksta vīrietis – tad viss skaidrs, viņš velk savu “patriarhālā diskursa” meldiju. Ja sieviete, tad jāķeras pie Freida un psihoanalīzes. Acīmredzot sieviete zemapziņā mēģina izpatikt vīrietim un tāpēc iekrīt “maskulīnā naratīva” slazdos.
Taisnības labad gan jāsaka, ka mums ir darīšana ar visā pasaulē izplatītu tendenci. Nupat, oktobra sākumā, trīs zinātnieki – filozofs Pīters Bogosjans, matemātiķis Džeimss Lindsejs un antropoloģe Helēna Plakrouza – nāca klajā ar atmaskojumu, kas norāda uz tā saucamo “dzimtes studiju” pseidozinātniskumu un tendenciozitāti. Gada laikā viņi sagudroja divdesmit it kā zinātniskus rakstus – jokus, absurdas parodijas, no kuriem septiņi jau publicēti nopietnos zinātniskos žurnālos, bet vēl septiņi esot pieņemti un gaidot savu kārtu.
Lūk, daži viņu izdarītie “atklājumi”, kas akceptēti kā vērtīgi un zinātniski. Lai samazinātu izvarošanu skaitu, vīrieši esot jātrenē līdzīgi suņiem. Kāds cits pētījums pierāda, ka atlētu (bodybuilding) šovos esot jāpieņem arī resnuļi, jo “resns ķermenis nav pretlikumīgs”. Tāpat publicēts pamatojums, kāpēc feministiskā astronomija jāatzīst par nopietnu zinātnes nozari. Bet vislielākais skandāls – H. Plakrouzas publikācija žurnālā “Affilia” ar nosaukumu “Jūsu cīņa ir mana cīņa”. Tajā viens pret vienu paņemts Hitlera grāmatas “Mana cīņa” fragments, kurā nacistu partijas vārds aizstāts ar feminisma piesaukšanu. Raksts pat izpelnījies atzinību kā “feministu manifests”. Šādas tendences, kad “dzimtes studijās” ar vieglu roku tiek akceptētas visdīvainākās idejas, šodien esot masveida parādība – tā secina paši parodiju autori.
Un pēdējā “odziņa”– Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja nupat publicējusi pētījumu “Seksisms, uzmākšanās un vardarbība pret sievieti Eiropas parlamentos”. Ar to katrs var iepazīties internetā, bet galvenie secinājumi ir šādi: 85% sievietes deputātes savā dzīvē piedzīvojušas psiholoģisku vardarbību, 47% – nāves un izvarošanas draudus, bet 25% saskārušās ar seksuālu vardarbību. Un, kas ir pats interesantākais – no cietušajām 41% piedzīvojušas seksuālu uzmākšanos tieši darba vietā, tātad savos parlamentos, un 70% gadījumu uzbrucēji esot bijuši deputāti vīrieši. Bail pat iedomāties, kas notiek mūsu Saeimā! Bet labā ziņa ir šāda: tagad mēs saprotam, ka arī šie “atklājumi” visdrīzāk nāk no absurdo pseidopētījumu sērijas, kurus tik eleganti atmaskoja zinātnieki jokdari.
