Šis ir vīriešu mobilizācijas mēnesis 0
Pēc 40 gadu sasniegšanas vīriešiem vēlams regulāri apmeklēt urologu, pat ja veselība nav jūtami pasliktinājusies. Ar šādu pamudinājumu novembrī sabiedrību biežāk nekā parasti uzrunā ārsti.
Ja vīrietim zudusi interese par seksuālajām attiecībām, pirmais, kas sievietei nāk prātā, ir vīrieša neuzticība. Bet nav jāsteidzas ar secinājumiem! Iemesls var būt prostatīts vai labdabīga prostatas hiperplāzija jeb palielināšanās.
Daļa urologu pacientu ir vīrieši līdz 30 gadu vecumam, kuriem ir dažādas, bieži vien psiholoģisku iemeslu izraisītas seksuālās problēmas. 30–40 gados vīriešiem mēdz diagnosticēt prostatītu. Vairākums pacientu ir vīrieši pēc 60–70 gadu vecuma, kuriem ierastākās diagnozes ir prostatas adenoma jeb labdabīga prostatas hiperplāzija un prostatas vēzis.
Latvijas Urologu asociācija mūsu valsts vīriešu veselības stāvokli vērtē kritiski un uzskata par nacionālu problēmu. Urologs Pēteris Vaganovs to argumentē ar ielaisto slimību skaita pieaugumu un specifisku slimību, tostarp prostatas vēža, atklāšanu vēlīnā stadijā, kad ārstēšana vairs nepalīdz. Urologs Alvis Laukmanis uzskata, ka Latvijā daudzi vīrieši, kuri audzināti kā stiprais dzimums un kuri nekad neraud, joprojām ir pārliecināti, ka arī slimošana ir vājuma pazīme, un bez īpaša iemesla pie ārsta neiet.
Novembrī visā pasaulē uzsver vīriešu veselības un jo īpaši prostatas problēmas un ārstēšanas iespējas. Vienkāršākais un agrīnākais izmeklējums prostatas veselības novērtēšanai, kas vīrietim neliek mulst, ir asinsanalīze. No vēnas ņemtais paraugs vēl ilgi pirms jebkādām slimības klīniskajām izpausmēm spēj uzrādīt iekaisuma vai audzēja esamību. Svarīgākais rādītājs šajā analīzē ir prostatas specifiskais antigēns jeb PSA. Tā ir olbaltumviela, ko izstrādā prostatas dziedzeris. Šā antigēna daudzuma palielināšanos veicina prostatas vēzis, prostatas labdabīgā hiperplāzija vai bakteriālais prostatīts. Vairākumam veselu vīriešu PSA līmenis nepārsniedz 4 ng/ml. Ja rādītājs ir augstāks, pieaug prostatas saslimšanas un pat vēža varbūtība, tāpēc jāapmeklē urologs, lai noteiktu pārmaiņu iemeslu. Ārsts pārbauda prostatu un nosaka, vai tajā nav mezglu. Ja konstatē pārmaiņas, pacientu nosūta uz biopsiju, sonogrāfiju vai cita veida diagnostiku. Ja PSA analīze ir veikta arī iepriekš, rezultātus iespējams salīdzināt. Piemēram, straujš antivielu palielinājums var liecināt par iekaisumu, bet pēc specifiskas terapijas PSA līmenis sāk normalizēties. Ja asinsanalīzes rādītāji ir normāli, vīriešiem pēc 45 gadu vecuma izmeklējumu ieteicams atkārtot reizi divos gados, pēc 50 gadu vecuma – katru gadu.
Arī tādām pazīmēm kā urīna krāsas pārmaiņas un sēklinieku palielināšanās vajadzētu raidīt trauksmes signālu, lai vīrietis nekavējoties dotos pie ārsta. Diagnoze nav pašam nosakāma – tas ir ārsta darbs. Vīrietim tikai jāpievērš uzmanība tualetes apmeklējuma biežumam un urīna strūklas stiprumam. Kad prostatas dziedzeris iekaist, tas palielinās, nospiezdams urīnizvadkanālu, tāpēc ir apgrūtināta urinācija un nepieciešams biežāk iztukšot urīnpūsli. Tomēr jāielāgo arī tas, ka prostatas lielumam nav nozīmes, ja nav urinācijas problēmu.
Vīriešu paviršo attieksmi pret savu veselību un aizspriedumus vērsties pie urologa nevar mainīt vienas akcijas laikā, taču par ūsu mēnesi sauktajā novembrī vairākās reģionālajās medicīnas iestādēs būs iespēja saņemt urologa bezmaksas konsultācijas un veikt izmeklējumus. Ja kādā no pilsētām nav urologa, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska aicina vērsties pie ģimenes ārsta. Latvijas Urologu asociācija centīsies noorganizēt speciālista izbraukuma vizītes.
