Vīrieši joprojām baidās no stiprām sievietēm! Lasītājas pārdomas pēc raksta “LA.lv” 26
“Vēlos izteikt savu domu, kādēļ tik daudzas sievietes ir vienas,” mums raksta portāla “LA.lv” lasītāja Vita. Publicējam viņas vēstuli!
Laiku pa laikam, dažādu dzīves situāciju vai plašsaziņas līdzekļos noklausītu, izlasītu domu ietekmē rodas jautājums, kāpēc tik daudzas skaistas, gudras, izglītotas sievietes ir vienas un viņām līdzās nav izskatīgu, izglītotu un pietiekami uzņēmīgu vīriešu.
Nesen izlasīju LA.lv rakstu “Sieviete, kas visu dzīves smagumu velk viena pati. Kāpēc tā notiek mūsdienu mierlaika apstākļos?” par to, ka sievietes vienas vairākās paaudzēs velk savu dzīves nastu.
Arī es savos 35 gados esmu brīva sieviete, kura mēģina atrast sev līdzvērtīgu partneri. Gribu uzsvērt, ka tieši līdzvērtīgu partneri nevis kaut kādu, kurš vēl nav izaudzis no bērna īsajām biksēm un sev blakus vēlas nevis sievu, bet gan mammu vai auklīti, vai gluži otrādi, kurš ir tik bravurīgs un valdonīgs, ka sievieti ar viņas vēlmēm, sapņiem samin un padara par attiecībām starp kungu un kalponi. Tik daudzi vīrieši nav vīrieši, bet gan prasti kājslauķi, ar kuriem nav pat vērts tērēt laiku!
Es nekad neesmu vēlējusies būt viena, un tā nav mana brīvā griba būt vienai, gluži otrādi, es jau kopš agras jaunības domāju, ka kādu vīrieti varētu darīt laimīgu un būt viņam ideāla sieva. Ko manā izpratnē nozīmē būt ideālai sievai?
Pirmām kārtām tās ir attiecības, kas balstītas uz savstarpēju līdzsvaru un harmoniju, kad viens otru spēj papildināt, iedvesmot, atbalstīt un, esot kopā, spēj daudz vairāk nekā katrs atsevišķi.
Attiecības balstītas uz savstarpēju uzticēšanos (nost greizsirdību, intrigas utml.), ievērojot mūsu katra personīgās intereses, bet tajā pašā laikā ģimeni veidot, balstoties uz abām pusēm pieņemamiem principiem un virzoties uz vienotiem mērķiem.
Nenoliegšu, ka vecumā pēc 30 esam katrs izveidojies par personību, gribētos teikt, par pašpietiekamu un pašapzinīgu personību. Ideāla sieva savam vīram ir tāda, kura ikdienā redz un pamana, kad mīļotajam cilvēkam vajag draudzīgu līdzās būšanu bez morāles vai pamācīšanas, un kura redz un sajūt īsto mirkli, kad mīļotam cilvēkam noder skats no malas, padoms vai izteikta ideja (reizēm arī pati muļķīgākā ideja var dzirdīgās ausīs iesēt panākumu sēklu).
Līdzvērtīgās attiecībās sieviete vēlas no vīrieša saņemt pretī gan morālu atbalstu, kad pietiek tikai sajust atbalstošu plecu līdzās un uzmundrinošus vārdus, gan praktisku palīdzību. No mīloša vīrieša vēlos sagaidīt, lai viņš ir gan sirdsgudrs, gan saimniecisks, kas spēj ieraudzīt problēmas iedīgļus un novērst tās.
Ideāla sieva, manuprāt, prot saposties un būt eleganta pavadone savam vīram saviesīgā pasākumā. Taču sievietei nav arī problēmu ietērpties darba kombinezonā, lai paveiktu pašus netīrākos darbus.
Mūsdienās sieviete vairs nav tikai mājas pavarda sargātāja un bērnu audzinātāja, sieviete savam vīram ir līdzvērtīgs kompanjons un arī draugs.
Tas gan nenozīmē, ka vīrs no savas sievas var sagaidīt ļoti vīrišķīgas lietas, droši vien nē, un tas arī nav vajadzīgs. Lai arī man nav problēmu pašai saskaldīt malku, automašīnai uzpumpēt riepas vai sarunāt meistaru, kas mājai salabos krāsni, nedomāju, ka par to būtu jārūpējas sievietei.
Jā, es spēju daudzas lietas, tostarp arī tādas, kuras tradicionālā izpratnē ir visai vīrišķīgas, tomēr man ļoti gribas būt sievišķīgai sievietei, kura plāno, kā izdaiļot piemājas dārzu, kādus aizkarus vai gultas pārklāju izvēlēties mājokļa omulībai.
Manuprāt, tieši šādā savstarpējā mijiedarbībā un, vienam otru papildinot ar savām labajām prasmēm, mēs pilnveidojamies un dzīvi kopumā darām labāku.
Esmu gatava kļūt savam vīrietim par ideālu sievu, taču manā dzīves ceļā nav gadījies sastapt vīrieti, kurš vēlas ar mani veidot līdzvērtīgas, mīlošas attiecības.
Mīlēt vienam otru nozīmē nesavtīgi savam mīļotajam cilvēkam dāvāt savu laiku, uzmanību un sevi, tai pašā laikā nepazaudējot savas pamatvērtības, tieši to pašu sagaidot pretī no mīļotā cilvēka. Attiecībās nedrīkst būt sajūta, ka esi izmantots, vai esi kaut ko kādam parādā, visam jābūt harmoniski un dabiski.
Esmu laiku pa laikam analizējusi sevi un to, kādēļ vēl joprojām 35 gados esmu brīva sieviete, kura visu dzīves uzlikto smagumu nes uz saviem pleciem viena. Vīrieši izsaka komplimentus par manu izskatu un to, ka mani notur par daudz jaunāku nekā manus gadus rāda pases dati, tomēr savu līdzvērtīgo partneri neesmu satikusi.
Nākas secināt, ka patiesībā daudzi vīrieši ir gļēvi un mazdūšīgi, nobīstas no pašpietiekamas, enerģiskas sievietes, nobīstas no manas vēlmes dzīvot laukos.
Esmu pārliecinājusies, ka, sabalansējot darbu pilsētā un straujās mūsdienu prasības tajā ar dzīvošanu lauku mājā, kura valda rāmums, dabas spēks, krāsu saspēle un pasaules skaistākā mūzika – dabas simfonija, ir iespējams būt mundrai, enerģiskai un nepazaudēt sevi starp nospiedošo patērētāju kultu, kurš uzsācis savu uzvaras gājienu.
Gribas saukt, mīļie vīrieši, vai tiešām starp jums nav neviens, kurš vēlas dzīvot laimīgā, saskanīgā ģimenē, bet vienlaicīgi ir pietiekami uzņēmīgs, saimniecisks kopdzīvei ar jaunu, skaistu sievieti no laukiem, kura var un prot būt gan karaliene, gan pelnrušķīte, taču nebūs tava kalpone, kura izpildīs katru tavu vēlēšanos. Tikai līdzvērtīgas, savstarpēji atbalstošas un papildinošas attiecības.
Ar cieņu, Vita.
