Pareiza deva un laiks 11
Dzidra Kreišmane uzsver, ka vircu aizliegts lietot ātri augošiem dārzeņiem, teiksim, redīsiem, salātiem, un dažādiem garšaugiem. Tiem jāpietiek ar to dabiskas izcelsmes mēslojuma daudzumu, kāds iestrādāts pamatmēslojumā augsnē. Piemēram, tagad, ogu laikā, nedrīkst ar vircu pabarot zemenītes vai uzgāzt to ērkšķogu krūmam cerībā likvidēt brūnganos plankumus uz ogām. Vai vircas dušu dot jāņogām, kam lapas kļūst sarkanas un čokurojas, jo agrajām šķirnēm ogas jau sārtojas. Saimniecībās, kur ierīkotas pilienlaistīšanas sistēmas, barības vielas (minerālmēslus, nevis vircu) var pievienot ūdenim pēc vajadzības.
! Slāpekli bagātīgi saturošu mēslojumu, kāda ir virca, gan pārdozēšanas, gan higiēnisku apsvērumu dēļ iesaka lietot augu aktīvās augšanas fāzē. Kad sākusies ziedēšana, ieriešas raža, tas jāpārtrauc. Vasaras otrajā pusē augi sāk nobriest, tāpēc, lieki stimulējot augšanu, piemēram, ziedkātus dzīt sākušiem ķiplokiem vai sīpoliem, var pasliktināt ražas kvalitāti. Tie var sākt bojāties glabāšanas laikā.
! Lai nepārdozētu, ieteicams vircu lietot tradicionālajā koncentrācijā 1 : 10 ar ūdeni, pievienojot sauju pelnu. Iedarbīgi ir smidzinājumi uz lapām, laistīšana, protams, nepārspīlējot biežumu un atceroties, ka augiem vajadzīga sabalansēta barība, ne tikai slāpeklis. Bīstama ir koncentrēta virca, kas augiem var radīt apdegumus, pat bojāeju. Par laimi, tik koncentrēta manta ir retums, jo parasti tā ir atšķaidījusies ar mazgāšanas un lietus ūdeņiem. Pat zālājus nedrīkst pārmēslot, jo šādās augsnēs, piemēram, pazudīs tauriņzieži.
Gan PVD, gan bioloģisko lauksaimnieku pārstāves uzskata, ka cilvēku veselībai varētu kaitēt augiem pārdozēta lopu vai nātru virca, jo ražā var būt pārāk liela nitrātu koncentrācija. Arī pašu augu veselībai tas par labu nenāk, jo leknās, slāpekļa izdzītās augu daļas kļūst uzņēmīgas pret slimībām, uzbrūk kaitēkļi, kritiski ietekmē laika maiņa.
Meklē pieņemamas metodes
Par cilvēka urīnu aptaujātie speciālisti bija vienisprātis, ka šāda rīcība mulsina. Taču katrs savā sētā var rīkoties, kā vēlas, ja vien nav plānots šo produkciju realizēt. Daži zemnieki šādi pat iezīmējot lauka teritorijas un apgalvojot, ka mežacūkas un citi lopiņi, kas neprot cilvēku valodu, bet spēj nolasīt smaržu vēstules, laukam klāt neiet. Šī metode varētu būt tikpat mulsinoša kā Pirmās Latvijas laika dārzkopības grāmatās aprakstītais komposta veids pudrete, kura pamatā ir tas, kas no lauka mazmājiņas nācis.
! Dzidra Kreišmane uzskata, ka arī tiem, kuri vēlas iztikt bez ķīmijas, ir pieejami citi līdzekļi un alternatīvas. Speciāliste, piemēram, min dažādus augu uzlējumus, tējas u.c. Viens no plašākajiem avotiem, kur šādas gudrības smelties, ir grāmata “Bioloģiskās augkopības pamati”. Pasniedzēja arī uzskata, ka katram dārzkopim būtu jāapgūst zināšanu minimums par mēslošanas veidiem, tās iespējām un augu aizsardzību. Kā to izdarīt ar bioloģiskajām metodēm, var apgūt gan Lauksaimniecības Universitātes, gan Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas rīkotajos mūžizglītības kursos un semināros.
