Vai ogas laistīt ar lopu vircu vai dārznieka urīnu? Vājprāts!- uzskata eksperte Mārīte Gailīte 11
“Praktiskā Latvieša” 21. numura rakstā “Bez darba neiztikt” vīnogu audzētājs ieteica līdzekli “Topāzs” agri pavasarī aizstāt ar lopu vircu vai paša dārznieka urīnu. To nosoda biedrības “Latvijas dārznieks” eksperte Mārīte Gailīte.
Mēslojums, kas mulsina
“Latvijas dārznieks” eksperte Mārīte Gailīte uzskata, ka lietot vircu ir bīstami: – Vai mazums infekciju var būt cilvēka vai dzīvnieka urīnā! Ja to raudzē trīs dienas, vispār vājprāts! Un šīs vīnogas pēc tam ēdīs bērni?
Vai jau aizmirsts par vairāk nekā 140 zarnu nūjiņas E. coli upuriem 2011. gadā Vācijā? Cilvēki ļoti bieži tiešām dara visādas muļķības, tostarp bīstamas pašiem un citiem.
Vircu un raudzējumu lietošana lauku saimniecībās ir tradicionāla metode. To izsenis izmanto arī zemnieki, kas saimnieko ar bioloģiskajām, biodinamiskajām metodēm. Ar vircu un dažādiem raudzējumiem augus piebaro arī vairākums mazo saimniecību, kam pieejami mājlopi un kas pēc iespējas mazāk vēlas lietot dažādus ķīmiski sintezētus mēslojumus, kaut gan tie it kā būtu tīrāki par mantu, kas nākusi no kūts. Tie, kam nav vircas, raudzē nezāles, nātres u.c.
! Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Adrija Sietiņsone uzsver, ka ražotājs atbild par produkcijas kvalitāti un drošumu patērētājam. Ne virca, ne kūtsmēsli nav aizliegti, taču viss jālieto pēc priekšrakstiem, kas bioloģisko saimniecību īpašniekiem zināmi un tiek kontrolēti. Mēslojot ar vircu vai kūtsmēsliem, arī bioloģiskajās saimniecībās ir stingri noteikts daudzums.
Pārtikai jābūt drošai
Aptaujājot speciālistus, ne PVD pārstāve Adrija Sietiņsone, ne Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāve, Lauksaimniecības Universitātes pasniedzēja Dzidra Kreišmane nezināja Latvijā nevienu gadījumu, kad kāds vircas vai kūtsmēslu lietošanas dēļ būtu saslimis ar bīstamām baktērijām. Ievērojot normas (daudzumu, augu attīstības fāzi), virca ir atļauta. Bīstamāk ir laistīt ar sadzīvē izmantotajiem ūdeņiem. PVD atgādina, ka arī paša augu kopēja veselībai un darba higiēnai jāatbilst sanitārajām normām, lai neradītu draudus apkārtējo veselībai. Runājot par higiēnu, vienmēr tiek atgādināts pirms lietošanas rūpīgi nomazgāt augļus un dārzeņus, jo īpaši tad, ja tie nav paša dārziņā audzēti. Vairāki aptaujātie speciālisti atzina, ka tirgū nopērkamā mazdārznieku prece ne vienmēr ir drošākā un labākā. Tas tāpēc, ka lielražotājus, arī integrētās augu audzēšanas metodes lietotājus, regulāri kontrolē atbilstīgi dienesti. Tos, kas izaudzē kaut ko mazdārziņā, nekontrolē neviens, pircējam atliek vien paļauties uz pārdevēja godaprātu.
