Vīra parāds, sievas dzīvoklis 0
No mana vīra tiesa piedzina parādu, bet es saņēmu paziņojumu no tiesu izpildītāja, ka notiks izsole uz pusi dzīvokļa, kas reģistrēts uz mana vārda, jo tas esot laulāto kopīpašums. Tas neatbilst patiesībai, jo dzīvoklis ir privatizēts tikai par maniem un mana nepilngadīgā bērna sertifikātiem.
Ko es varu darīt šajā situācijā? Vai var kaut kā apturēt izsoli? Vai tiešām man jāatbild par sava vīra parādu? Anita Rīgā
Likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” teikts, ka tie ir Latvijas iedzīvotājam atbilstoši šeit nodzīvotajam laikam valsts piešķirts dematerializēts vērtspapīrs, kuru var tikai vienreiz izlietot kā maksāšanas līdzekli par privatizējamo valsts vai pašvaldības īpašumu (1. panta 1. punkts, 2. panta pirmā daļa).
Arī tiesu praksē atzīst, ka pēc šī likuma normām personai piešķirtos sertifikātus uzskata par tās atsevišķu mantu, ja persona sastāv laulībā. Tātad, ja viena laulātā sertifikāti no viņa konta ir pārskaitīti dzīvokļa privatizācijai, šis dzīvoklis ir viņa atsevišķā manta. Der atcerēties, ka Civillikuma 100. pants turklāt nosaka: viena laulātā manta neatbild par otra laulātā saistībām.
Tas nozīmē, ka jums jāiesniedz tiesā prasības pieteikums par mantas izslēgšanu no aprakstes akta. Pieteikumā jālūdz:
• atzīt, ka nekustamais īpašums (dzīvoklis) ir jūsu atsevišķa manta;
• izslēgt no mantas aprakstes akta pusi dzīvokļa domājamo daļu;
• dzēst piedziņas atzīmi zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā.
Kamēr lietu izskatīs tiesā, jālūdz arī nodrošināt prasību tiesu izpildītājam apturēt dzīvokļa domājamās daļas izsoli, jo, ja tā notiks, sprieduma izpilde varētu būt apgrūtināta vai pat neiespējama.
Prasības pieteikumam noteikti jāpievieno pierādījumi, tostarp nodalījuma noraksts par nekustamo īpašumu, tiesu izpildītāja paziņojums, dokumenti no Privatizācijas aģentūras, kas apliecina sertifikātu pārskaitījumu no jūsu konta, dzīvokļa pirkuma līgums, laulības apliecības noraksts, tiesas nolēmums, ar kuru no vīra piedzen parādu, kā arī citus dokumentus, kas ir jūsu rīcībā šīs lietas sakarā.
Prasība jāiesniedz, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 633. pantu. Tas paredz, ka personai, kura uzskata, ka tai ir kādas tiesības uz aprakstīto kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, uz kuru vērsta piedziņa, vai tā daļu, jāceļ prasība tiesā pēc vispārējās lietu piekritības, t.i., rajona (pilsētas) tiesā pēc parādnieka dzīvesvietas. Prasību par mantas izslēgšanu no aprakstes akta, piedziņas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā vai citu ceļ pret parādnieku (šajā gadījumā – vīru) un piedzinēju (personu, kuras labā parādu piedzen). Kā trešo personu varat norādīt zvērinātu tiesu izpildītāju, kurš rīko izsoli.
Ja manta aprakstīta, pamatojoties uz krimināllietas spriedumu daļā par mantas konfiskāciju, kā atbildētājus pieaicina notiesāto un finanšu iestādi. Ja manta jau pārdota, prasību iesniedz arī pret personām, kurām tā nodota (ja tomēr izsole notiek). Taču, ja tiesa apmierinās jūsu prasību par nekustamo īpašumu, par spēkā neesošu atzīs arī ierakstu zemesgrāmatā par īpašuma tiesību pāreju personai, kura īpašumu iegādājusies izsolē.
Konsultēja jurists Aleksandrs Čičerins.
