VIP pacients bez kvotām un rindām. Pilna raksta versija 35
Autori: Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, “pietiek.com”, speciāli “LA”
Veselības ministrs Guntis Belēvičs izliekas nedzirdam atkārtotu žurnālistes jautājumu par viņa nesenu Latvijas Onkoloģijas centra apmeklējumu “sevišķi svarīga pacienta” lomā un viņai deguna priekšā aizcērt Ministru kabineta sēžu zāles durvis. Jautājumus par to, vai tiešām augstā amatpersona, izmantojot sava amata priekšrocības, pabīdot malā “parastos pacientus” un apejot viņiem domātās kvotas un rindas, maija beigās aizbrāzusies uz valsts stacionāru, lai veiktu nelielu operāciju, ministrs atstāj neatbildētus.
Cars slimnīcā?
Maija pēdējos datumos viens no šīs publikācijas autoriem saņēma šādu elektroniskā pasta vēstuli: “Esmu ārsts Gaiļezera onkoloģijas slimnīcā. Tādēļ nevaru parakstīties ar savu vārdu. Man nav tiesības nevienam nodot konfidenciālu informāciju par pacientiem. Es Jums vēlos par vienu pacientu pastāstīt, jo šis pacients bija ministrs. Aizvakar mūsu slimnīcā atbrauca veselības ministrs Guntis Belēvičs. Viņš slimo ar hipohondriju. Hipohondrija ir bailes saslimt. Ministram vajadzēja izgriezt dažus ādas jaunveidojumus, kārpveida pumpas, kas nebija ļaundabīga rakstura. Jebkuram citam cilvēkam to veiktu par naudu “Veselības centrā 4”, Diagnostikas centrā vai pie profesora Jāņa Ķīša “Veselības centrā 3”. Ļoti veiksmīgi šādus jaunveidojumus par maksu noņem ar lāzerterapiju dažādos centros. Pacientiem, kam nav naudas, šādas operācijas neveic neviens. Mums onkoloģijas slimnīcā rinda jeb melnais koridors ir pat pacientiem ar maligniem ādas jaunveidojumiem. Lai operētu Gunti Belēviču, operāciju zāles tika iztīrītas no slimniekiem. Operāciju zāles tika iztīrītas arī no “neuzticama” personāla. Es zinu, ka ne es, ne Jūs nedrīkstat publiski pateikt, ka Guntis Belēvičs ir operēts un ka pret viņu izturējās kā pret caru. Varbūt tomēr Jūs varat viņam publiski to pajautāt – vai tiešām viņš domā, ka viņam pienākas viss, bet tiem Latvijas iedzīvotājiem, kam nav naudas, – nekas. Tad, kad Gaiļezerā ārstējās Valsts prezidents, šādas ažiotāžas nebija.”
Klusēšana, izlocīšanās, bēgšana
Ne uz kādiem precizējošiem jautājumiem nezināmais vēstules autors atbildēt nevēlējās, norādot uz sekām, kas viņam draudētu, ja atklātos, ka kāds Onkoloģijas centra darbinieks izpaudis ziņas par pacientu – īpaši jau par veselības ministru.
Taču, mēģinot noskaidrot patiesību – vai tiešām veselības ministrs, kura pilnvaru laiks iezīmējies ar rindām, kurās pacientiem ne tikai uz operācijām, bet pat uz ārsta konsultāciju jāgaida mēnešiem ilgi, pats savas vajadzības ir nostādījis pāri “parastajiem pacientiem”, saskārāmies ar faktiski visu iesaistīto personu klusēšanu, izlocīšanos vai vienkāršu bēgšanu.
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa jau kopš 30. maija pārdomā, ko atbildēt pat uz visvienkāršāko jautājumu – kāpēc dienā, ko vēstules autors norādījis kā Onkoloģijas centra apmeklējuma datumu, veselības ministrs G. Belēvičs nav atradies darbā.
Savukārt Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca – tās paspārnē atrodas Latvijas Onkoloģijas centrs – uz jautājumiem, vai ministrs ir pierakstījies pie speciālista tāpat kā “parastie pacienti”, saņēmis speciālista norīkojumu un tad tāpat kā “parastie pacienti” gaidījis rindā, atbildēt atsakās. “Gan Pacientu tiesību likums, gan Fizisko personu datu aizsardzības likums mums aizliedz izpaust informāciju par pacientu bez viņa piekrišanas; noteiktā kārtībā to varam izpaust konkrētām personām un institūcijām, bet masu mediji nav to vidū,” slimnīcas oficiālo viedokli pauž tās pārstāve Inguna Potetinova.
