Viola ļāva izmantot mammas orgānus. Labprāt satiktos ar izglābtajiem 2
“Latvijas Avīzes” raksts “Mirušais izglābj četrus dzīvos” par Latvijā pirmo multiorgānu transplantācijas operāciju, kad donoru sagaidīja arī Baiba Barone, kurai aknas pārstādīja Tartu klīnikā par sabiedrības saziedoto naudu, izraisījis rezonansi un viedokļu apmaiņu.
Es labprāt satiktos ar savas mātes izglābtajiem cilvēkiem, lasāms komentārā pie raksta, kas publicēts mūsu portālā. Sieviete, kas sevi sauc par Violu, aprakstījusi situāciju, kad viņai bija jāizšķiras dot vai nedot atļauju izmantot mammas orgānus pēc tam, kad viņa vairs nebija glābjama.
“Atminos brīdi, kad ārsti mani iesauca kabinetā un teica, ka jūsu mātes nav, nav nekādas smadzeņu darbības impulsu utt., ka viņa tagad turas tikai pateicoties aparātiem. Sēžu un skatos uz ārstiem ar lielām acīm un iestājas vienkārši klusums…. Tad viens dakteris sāk…, bet saprotiet, viņai ir iespēja glābt citu cilvēku dzīvības… uz ko es nočukstu, ka mana mamma nevēlējās kļūt par orgānu donoru, ka vēlējās, lai viņu apēd tārpiņi zemē – tā mana mamma. Dakteri klusē, bet es esmu dilemmas priekšā…,” raksta portāla lasītāja, kura sevi dēvē par Violu.
Viņai uzmākušās šaubas, vai mātei patiešām nav nekādu izredžu, jo pie mātes viņa netika pielaista.
“Varbūt man tiek melots, varbūt viņi negrib krāmēties ar operācijām un glābt vienu, kad ir iespēja nopelnīt uz manas mātes orgāniem, jo šādas operācijas maksā naudu un lielu…. Kā tad īsti ir? Un tagad jūs prasāt viņas orgānus? Ārsti klusē, saskatās … attapīgākais sāka runāt: “Mēs jūs ielaidīsim pie mātes, varat uzturēties tur cik ilgi vēlaties…Atbildēju, ka pie viņas ies visa ģimene, ja viņi vēlas, lai dodu savu atļauju,” situāciju atstāsta Viola.
“Ielaida, guļ mans mammucis, bāls kā palags…domas dalās…izmisums…naktī redzu mammu, kura jautā – vai tad man nav nekādas teikšanas? Pamostos! Saprotu, ka pat aizsaulē viņa nevēlas būt donors. Visu apzinīgo mūžu viņa ziedoja asinis, un nu man jāpieņem lēmums. Aizdodos atpakaļ uz slimnīcu, pie gaidošiem ārstiem… Ja reiz es mammu neklausīju bērnībā un sastrādāju visādas muļķības,tad arī tagad es neklausīju mammu un ļāvu ārstiem glābt citu cilvēku dzīvības.”
“Ziniet, prieks, ka kāds turpina dzīvot pateicoties manai mammai, bet iekšēji tāpat tieku grauzta, ka viņa nevēlējās. Lai nu kā, kad tikšos ar viņu, tad būs skaidrošanās, bet zinu, ka viņa ilgi uz mani nespēs dusmoties, ka piedos manu lēmumu. Godīgi sakot, es labprāt gribētu satikt tos cilvēkus, kurus viņa izglāba. Tas taču ir forši apzināties, ka mamma ir dzīva, bet citos… Nedod Dievs, bet ja man būtu veikta orgānu pārstādīšana, tad es gribētu zināt to cilvēku, kurš izglāba mani, lai varu dievkalpojumā pateikties viņam un sazināties ar viņu radiniekiem. Ir cilvēki, kuri negrib zināt, kurš bija glābējs, ir radinieki, kuri nevēlas satikties ar izglābto, bet es esmu tā, kura labprāt satiktos ar izglābtajiem un iepazītu viņus….,” ar savu stāstu dalījusies Viola.
