“Fuenlabrada” fani joprojām dievina Valteru – Kristaps atceras laiku Madrides pievārtē 0
Spānijas basketbola klubs “Fuenlabrada” aicināja līdzjutējus balsot par saviem visu laiku labākajiem spēlētājiem. Varbūt mazliet negaidīti, bet no Madrides centra apmēram 25 kilometrus attālajā Fuenlavradā par savu mīluli numur viens saspēles vadītāja pozīcijā joprojām uzskata Kristapu Valteru.
?MEJOR QUINTETO HISTÓRICO DEL BALONCESTO FUENLABRADA?
Vuestros ? han seleccionado este ENORME QUINTETO:
Base: @Adis1981
Escolta: @markopop006
Alero: Velimir Perasovic
Ala-pívot: @AndyPanko7
Pívot: @AyonGustavo pic.twitter.com/cQgVH8RmmS— Montakit Fuenlabrada (@BFuenlabrada) March 28, 2020
Viņš balsojumā apsteidza kluba leģendu Feranu Lopesu, aiz muguras palika tādi spēlētāji kā Kvino Koloms, Berni Ernandezs, Hose Kalderons, Luka Rupņiks, Pablo Pridžioni.
“Fuenlabrada” visu laiku pirmajā zvaigžņu izlasē blakus Valteram tika iebalsoti Marko Popovičs, Velimirs Perasovičs, Endijs Panko un Gustavo Aijons. Patiešām zvaigžņota kompānija.
Sapņu līgā tikai 27 gadu vecumā
Valteram jaunatnes basketbolā talants gāja pāri krūkas malām, šķita – vēl mazliet un basketbola sabiedrībā par Ādolfu sauktais jauneklis būs starp Eiropas spožākajām zvaigznēm. Valteram bija tēva mantoti gēni, labs spēles redzējums, taču viņš nebija ieliekams rāmjos ne laukumā, ne vēl jo vairāk ārpus tā. Spānijas čempionātā nokļuva tikai 27 gadu vecumā.
“Tagad jaunie uz Spāniju brauc jau 15 gadu vecumā, mums tās durvis vērās ilgi un grūti. Pirms manis ACB līgā turpat “Fuenlabrada” uzspēlēja Aigars Vītols, “Real” bija Kaspars Kambala, taču viņi ātri aizbrauca. Var teikt, ka tās durvis pa īstam atvērām mēs ar Jāni Blūmu. Man tās bija piecas sezonas, Jānim par kādu vairāk. Braucu uz turieni ar lielu neziņu – kā nekā labākā Eiropas līga. Pirmais šoks bija lielie spēles ātrumi – ar to Spānija būtiski atšķīrās no citām valstīm. Vajadzēja laiku, lai pielāgotos,” nokļūšanu Madridē atceras Valters.
Labākā sezona karjerā
Valters ar “Fuenlabrada” līgumu parakstīja trīs reizes. Divreiz aizgāja uz augstāku līmeni – pirmajā reizē uz aizbraukušā Rikija Rubio vietu Badalonas “Joventut”, otro reizi 30 gadu vecumā izbaudīt debiju Eirolīgā Malagas “Unicaja” komandā.
“Abās vietās bija izcils sezonas sākums, kuram nesekoja turpinājums. Badalonā treneris sāka pieņemt dīvainus lēmumus, čakarēja spēlētājus, zaudējām vairākas spēles. Treneri noņēma, bet rezultāts bija zemāks, nekā cerēts. Malagā ar treneri viss bija kārtībā, sākumā turējāmies trijniekā ACB līgā, Eirolīgā tikām TOP-16, bet tad sākās savainojumi un beigās netikām pat izslēgšanas spēlēs. Saprotams, ka jaunu līgumu atkal nepiedāvāja,” par diviem izbraucieniem ārpus Madrides stāsta Valters.
Savu otro piegājienu “Fuenlabrada” komandā Valters vērtē kā savu labāko sezonu ne tikai Madridē vien.
“Tas bija laiks, kad būtiski mainīju attieksmi pret treniņiem, uzturu, ēdienkarti. Uz Madridi ar mani kopā atbrauca Kaspars Vecpuisis, daudz strādājām individuāli. Tā 2011. gada sezona bija labākā karjerā, es jau zināju šo līgu, spēlētājus, stilu. Mājās uzvarējām gandrīz visas spēles, sitām grandus. Man uz maiņu nāca Koloms (tas pats, kurš 2018. gada septembrī Madridē izrāva Spānijas izlases uzvaru pār Latviju Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē. – Aut.), zem groziem bija tobrīd labākais duets līgā ar Gustavo Aijonu un Bismaku Bijombo. Sanāca tā, ka Bijombo maija sākumā aizbrauca kārtot savu NBA līgumu, pirmajā kārtā trāpījām uz “Real” un ar to sezona bija galā. Lai gan pēc sajūtām nebijām sliktāki,”atceras Valters.
Bijombo kopš tā laika turpina spēlēt NBA, Aijons viņpus okeānam pavadīja trīs sezonas, pēc tam daudzus gadus Madrides “Real”.
Labas attiecības ar faniem
Latvijā pēc 2009. gada notikumiem ar valstsvienību Valters daudzu basketbola līdzjutēju vērtējumā kļuva par teju vai nīstu spēlētāju, bet Madridē viņu patiešām iemīlēja un atceras vēl šobaltdien.
“Mums bija labākie līdzjutēji Spānijā, kuri nekad nepameta, lai kāds būtu rezultāts. Uzvarēt Fuenlavradā bija grūti, to atzina katrs atbraukušais pretinieks. Tā bija vieta, kur, izejot uz ielas, cilvēki sveicināja, restorānos neņēma naudu. Bija biežas tikšanās arī ārpus spēlēm, šajā virzienā ļoti labi strādāja arī kluba menedžments. Tā jau ir, ka faniem parasti vajag savus vietējos elkus, taču mani tur pieņēma. Man tur ļoti patika – blakus Madridei, apmēram kā Salaspils un Rīga, bet ar tādu savu lokālo patriotismu,” ar siltām atmiņām to laiku atceras Valters.
“Fuenlabrada” latviešu saspēles vadītājam bija kā mājas, kur allaž atgriezties. Ar nelielu līkumu caur Vāciju Kristaps 2013. gada sezonas vidū atkal bija atpakaļ, lai tobrīd turnīra tabulas astē kūļājošos komandu pavilktu uz augšu un saglabātu vietu ACB līgā. Tas tika nodrošināts vairākas kārtas pirms regulārās sezonas beigām. Šķiršanās gan iznāca Valtera stilā, izkāpjot no profesionālā sporta disciplīnas rāmjiem.
“Mēs šo notikumu kārtīgi nosvinējām un par tādu režīma pārkāpumu kluba vadība nebija diez ko priecīga. Uzlika pamatīgu sodu, es savukārt apvainojos un panācu, ka tiek lauzts līgums, lai gan tas man bija arī uz nākamo sezonu. Var teikt, viss dzīvē notiekošais notiek uz labu – pēc tam bija labas sezonas Turcijā. Lai kāda iznāca šķiršanās, varu teikt tikai to labāko par “Fuenlabrada” organizāciju. Prieks, ka mani atceras un būtu vēl priecīgāks, ja tur kādreiz sarīkotu kādu atmiņu spēli un vēlreiz būtu iespēja klātienē tikties ar turienes līdzjutējiem.”
KRISTAPS VALTERS SPĀNIJAS ACB LĪGĀ
“Fuenlabrada” (2008./2009.): 32 spēles, 11,1 punkts; 4,8 rezultatīvas piespēles;
“Joventut” (2009./2010): 33 spēles, 7,5 punkti; 4,3 rezultatīvas piespēles;
“Fuenlabrada” (2010./2011.): 32 spēles, 10,3 punkti,; 4,5 rezultatīvas piespēles;
“Unicaja” (2011./2012.): 29 spēles, 9,4 punkti; 2.4 rezultatīvas piespēles;
“Fuenlabrada” (2012./2013.): 22 spēles, 9,5 punkti; 2,8 rezultatīvas piespēles.
