30
Jūs esat Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljonā. Latgalē plāno veidot profesionālā dienesta apakšvienību ar pretgaisa aizsardzības spējām. Kāds ir jūsu skatījums uz šo ieceri?
Latvijas austrumi ir vieta, kur jāizvieto spēki, jo tur var sākties pretinieka agresija. Pretgaisa aizsardzības vienības izvietošana ir atbilstoša, jo, kas kontrolē gaisu, tas kontrolē kopējo situāciju. Netālu no Latvijas robežas atrodas helikopteru bāze ar modernajiem “Ka-52” helikopteriem, kuri agresijas gadījumā var atlidot pie mums. Mūsu uzdevums šādā situācijā ir viņus “cienīgi” sagaidīt. Apakšvienības izveide dos Latgalē ieguldījumu arī vietējā ekonomikā, kā arī cilvēkiem būs iespēja dienēt tuvāk savai dzīvesvietai.
Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks ierosinājis, ka zemessargiem vajadzētu paredzēt 414 eiro lielu neapliekamo minimumu gadā…
Nauda ir ļoti viltīga lieta. Tā nedrīkst būt galvenā motivācija, lai darbotos Zemessardzē. Mums nevajadzētu nodarboties ar patriotisma pirkšanu. Šajā ierosinājumā ir daudz risku, kuri jāizvērtē. Protams, arī Zemessardzē ir cilvēki, kas tajā darbojas, lai pelnītu līdzekļus uz kompensāciju rēķina. Līdzīgi ir ar bērnu pabalstu paaugstināšanu – kādā brīdī parādās sabiedrības grupa, kura pabalstus izmanto kā ienākumu avotu. Varbūt Pabrika kungam vajadzētu iestāties Zemessardzē, jo kāds reperis savulaik uzsvēra: “Vārdi māca, bet piemēri aizrauj.” Zemessardze arī tiek pakļauta populismam, jo daudzi vietā un nevietā pateicas zemessargiem. Bet īstā jēga rodas no darbiem, nevis izteikumiem, kurus pēc pusgada aizmirst. Sabiedrībai ir iespēja ziedot Zemessardzei, jo tie, kas nav tās biedri un kādu iemeslu dēļ nevar tajā iesaistīties, šādi var veidot piederības sajūtu.